LR Ministru Prezidentam
Ivaram Godmanim
Sabiedriskās politikas centrs Providus (turpmāk – PROVIDUS) iepazinās ar Tieslietu ministrijas izstrādāto MK instrukcijas projektu „Kārtība, kādā ierosina ieteikt iecelšanai amatā KNAB priekšnieku” un vēlas sniegt savu atzinumu.
PROVIDUS kategoriski iebilst pret izstrādāto instrukcijas projektu šādu iemeslu dēļ:
(1) Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 4.pants paredz, ka KNAB priekšnieku ieceļ amatā Saeima pēc Ministru kabineta ieteikuma. Uz Biroja priekšnieka amatu Ministru kabinets var izsludināt atklātu konkursu. Tas nozīmē, ka likums pieļauj divus veidus kā Ministru kabinets var ierosināt ieteikt iecelšanai amatā KNAB priekšnieku: (1) izvēloties kandidātu atklāta konkursa rezultātā; (2) izvēloties kandidātu citā veidā. Izstrādātā instrukcija nepamatoti sašaurina iespējamos KNAB priekšnieka atlases veidus – proti, tajā vispār nav pieminēta KNAB priekšnieka kandidātu atlase atklāta konkursa rezultātā. Uzskatām, ka instrukcijā būtu jānosaka procedūra, kā rīkojams atklāts konkurss – konkursa komisijas sastāvs, darba metodes, kandidātu vērtēšanas kritēriji, u.tml.
(2) Instrukcijas projektā noteiktā KNAB priekšnieka atlases procedūra neatbilst labas pārvaldības principiem – proti, tā pieļauj iespēju, ka vienīgais lēmējs par KNAB priekšnieka amata kandidātu izvirzīšanu ir persona (ministru prezidents), kurai attiecībā pret šī amata ieņēmējiem ir interešu konflikts. PROVIDUS atgādina, ka KNAB 2007.gadā uzlika 5000 latu sodu vēlēšanu apvienībai LPP/LC, no kuras saraksta tika ievēlēts Ministru prezidents Ivars Godmanis, kā arī turpina lemt par premjera partijai uzliekamo pienākumu atmaksāt valsts budžetam vairāk nekā 300 000 latus (šī summa pārsniedz partijas gada budžetu). Tas nozīmē, ka ministru prezidentam ir reāla un/vai šķietama interese ieteikt iecelšanai amatā tikai tādus KNAB priekšnieka amata kandidātus, kas izvairīsies no partijas LPP/LC sodīšanas par priekšvēlēšanu pārkāpumiem. Tādēļ ir īpaši svarīgi noteikt tādas kandidātu atlases procedūras, kas mazinātu premjera interešu konflikta nozīmi, – padarot kandidātu atlases procesu maksimāli atklātu, kā arī izvairoties no jebkādiem vienpersoniski pieņemtiem lēmumiem. Daži drošības elementi bija iestrādāti 2004.gada KNAB priekšnieka kandidātu atlases kārtībā – proti, sākotnējo kandidātu atlasi veica konkursa komisija, tika skaidrāk definēti kandidātu vērtēšanas kritēriji, kā arī izvērtēšanas procesā piedalījās sabiedriskās organizācijas. Diemžēl izstrādātais instrukcijas projekts nepiedāvā nekādus drošības elementus kandidātu atlasē, kas mazinātu ministra prezidenta interešu konflikta nozīmi.
Providus atgādina, ka Tieslietu ministrija savā 2008.gada 31.marta ziņojumā ministru prezidentam ( „Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka iecelšanu amatā, atstādināšanu no amata un disciplināro sodīšanu”) vērsa uzmanību, ka „apstāklis, ka KNAB priekšnieku ieceļ un atceļ no amata Saeima, norāda uz likumdevēja mērķi paredzēt sevišķas KNAB priekšnieka neatkarības garantijas.” Tikmēr izstrādātais instrukcijas projekts, kas ļauj ministru prezidentam virzīt jebkuru patvaļīgi izvēlētu kandidātu, ir vērsts uz KNAB neatkarības garantiju demontāžu.
(3) Instrukcijas projekts ir pretrunā Ivara Godmaņa valdības mērķim stiprināt ģenerālprokurora lomu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka iecelšanas amatā procesā (skat. plāns Ivara Godmaņa vadītā Ministru kabineta Neatliekamajiem darbiem MK mājaslapā). PROVIDUS vērš uzmanību, ka gadījumā, ja nākamais KNAB priekšnieks tiks izvēlēts saskaņā ar instrukcijā noteikto procedūru, tad ģenerālprokurora pilnvaras salīdzinājumā ar 2004.gada KNAB pretendentu atlasi būs nevis spēcinātas, bet vājinātas. 2004.gadā ģenerālprokurors bija viens no konkursa komisijas locekļiem ar iespējām ietekmēt izvirzītos kandidātus, kamēr izstrādātais instrukcijas projekts ģenerālprokuroram atvēl vien konsultanta funkciju par jau izvirzītajiem kandidātiem, turklāt šīs amatpersonas viedoklis ministru prezidentam nav saistošs.
(4) PROVIDUS atgādina, ka Tieslietu ministrija savā 2008.gada 31.marta ziņojumā ministru prezidentam ( „Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka iecelšanu amatā, atstādināšanu no amata un disciplināro sodīšanu”) vērsa uzmanību, ka „KNAB priekšnieka amata kandidātamizvirzāmās prasības ir formālas, [….] jo faktiski jebkura persona, kas atbilst visām likumā uzskaitītajām prasībām, var tikt apstiprināta KNAB priekšnieka amatā.” Arī PROVIDUS savā 2008.gada 30.jūnija vēstulē Ministru prezidentam jau norādīja, ka „likumā ir noteikti tikai daži kritēriji, pēc kuriem ir iespējams salīdzināt pretendentus, un tie paši par sevi negarantē to, ka par KNAB priekšnieku tiek ievēlēta persona, kas tam ir vispiemērotākā.” Izstrādātajā instrukcijas projektā nav minēts neviens papildus kritērijs, kas ministru prezidentam būtu obligāti jāņem vērā, izvēloties KNAB priekšnieka amata kandidātus – piemēram, iepriekšēja darba pieredze korupcijas novēršanas vai apkarošanas jomā.
PROVIDUS ar dziļu nožēlu secina, ka izstrādātajā instrukcijas projektā bez jebkādas argumentācijas nav ņemts vērā neviens no līdz šim izskanējušiem sabiedrisko organizāciju priekšlikumiem, turklāt pats instrukcijas izstrādes un apstiprināšanas process ir organizēts tā, ka sabiedriskajām organizācijām tiek liegta iespēja tajā jēgpilni piedalīties. Tas acīmredzami pārkāpj pašas valdības apņemšanos nodrošināt „pilsoniskās sabiedrības iesaisti iespējami agrā plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektu izstrādes stadijā” (skat.valdības deklarāciju).