A. god. Oskaram Spurdziņa k-gam
Latvijas Republikas Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājam
Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS ir iepazinies ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sagatavotajiem priekšlikumiem grozījumiem likumā „Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.
PROVIDUS piekrīt tam, ka ir nepieciešamas sakārtot tiesiskās un administratīvās kontroles mehānismus, lai efektīvāk uzraudzītu likumprojektā ietvertā personu loka darbību, īpaši rīkojoties ar tiem piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Tomēr PROVIDUS neatbalsta KNAB piedāvātos grozījumus, jo uzskata, ka nedz „valsts amatpersonām pielīdzinātās amatpersonas” statuss un ar to saistītie ierobežojumi, nedz likums Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā kā tiesiskais instruments nerisina pamata problēmu – nepietiekamu kontroli pār valsts budžeta līdzekļu izlietojumu ārpus valsts institūcijām.
Atgādinām, ka nepieciešamība izstrādāt šos grozījumus ir cieši saistīta ar KNAB 2009. gada vasarā un Valsts kontroles 2010. gada februārī konstatētajiem pārkāpumiem Latvijas Olimpiskās komitejas darbībā[1], īstenojot tai deleģētās funkcijas sporta nozarē un rīkojoties ar valsts budžeta finansējumu to ietvaros. Abi ziņojumi norāda uz faktu, ka esošais normatīvais regulējums (tā interpretācija) ierobežo iespējas saukt pie atbildības/ierobežot amatpersonas, kuras rīkojas ar publisku finansējumu ārpus valsts institūcijām, jo tās nav valsts amatpersonas. Identiska valsts amatpersonas rīcība būtu sodāma. Vienlaikus abi ziņojumi norāda, ka minētais trūkums ir vien problēmas sekas, nevis tās cēlonis, jo Latvijas Republikā vēl joprojām nav sakārtots tiesiskais regulējums jautājumos par kārtību, kādā valsts budžeta līdzekļi var nonākt nevalstisku organizāciju rīcībā, kā arī tas, cik lielā mērā valsts institūcijas drīkst kontrolēt vai piedalīties to nevalstisko organizāciju lēmumu pieņemšanā vai darbības regulēšanā, kuras saņem valsts naudu.
PROVIDUS vēlas norādīt, ka Latvijā ir veikti vairāki pētījumi un izstrādātas nerealizētas politikas abu minēto jautājumu sakārtošanai, īpaši jautājumos par publiskā finansējuma sadales principiem un mehānismiem. Savukārt, domājot par kontroli, nav tikuši izsvērti citi – efektīvāki un samērīgāki – kontroles mehānismi, piemēram, līgumiski vai tādi, kas saistīti ar sabiedriskā labuma statusu un organizācijas tiesībām tādu saglabāt, ja konstatēti pārkāpumu rīcībā ar publiskiem vai privātiem naudas līdzekļiem.
Saskatot problēmu faktā, ka valsts finansētu nevalstisko organizāciju amatpersonas nav ierobežotas un atbildīgas līdzīgi kā amatpersonas valsts institūcijās, mēs faktiski atzīstam, ka valsts budžeta līdzekļu izlietojuma lietderība un atbilstība izvirzītajiem mērķiem ir mazāk nozīmīga nekā iespēja izlases kārtībā kontrolēt un pieķert tos, kuri šos līdzekļus izlieto. Ļoti iespējams, ka organizāciju amatpersonas mēdz gūt nepelnītu labumu sev, reizēm arī līdzekļu dalītājiem valsts pusē un pat politiskajām partijām. Tomēr piedāvātais risinājums nepalīdz novērst nelietderīgu rīcību un sasniegt nodomāto, proti, nodrošināt, ka valsts nauda tiek efektīvi izlietota tai paredzētajiem mērķiem.
Visbeidzot nav lieki kritiski apsvērt arī to, vai sods par likuma neievērošanu jaunajām amatpersonām atturētu no citiem pārkāpumiem. Sistēma interešu konflikta novēršanai valsts amatpersonu darbībā ir veidota hierarhiski organizētām institūcijām, kuru vadītāji var reaģēt uz padoto darbībā konstatētu pārkāpumu. Nevalstisko organizāciju videi nav raksturīga tik hierarhiska sistēma,– organizācijas ir dibinājuši un vada līdzīgi domājoši cilvēki, un hierarhijas vietā darbojas dalībnieku/biedru kontroles mehānismi.
[1] LOK līdz šim saņēmis 80-90% no visiem valsts budžeta līdzekļiem sabiedriskajām organizācijām.