Raksts

Atvērtības standarti: ieteikumi pašvaldībām lielākas atvērtības nodrošināšanai


Datums:
20. oktobris, 2021


Foto: Domnīca PROVIDUS un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Domnīca Providus sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju ir izstrādājusi Atvērtības standartus pašvaldībām, kas ir ieteikumu apkopojumus par informāciju, kas pašvaldībām būtu jāpublicē par savu darbību pašvaldības tīmekļa vietnē, lai veicinātu pašvaldību darbības caurskatāmību.

 

Atvērtības standartus iespējams skatīt un lejupielādēt šeit.

 

Latvija kā starptautiskas kustības – Atvērtās pārvaldības partnerības – dalībvalsts ir apņēmusies ievērot Atvērtās pārvaldības deklarācijā noteikto, tostarp, veicināt informācijas pieejamību par valsts un pašvaldību institūciju darbu; atbalstīt pilsonisko līdzdalību; ieviest augstus ētikas standartus un atbildību valsts institūcijās; veicināt pieeju jaunām tehnoloģijām, kas palielina atklātību, atbildību un līdzdalību. Šo mērķu sasniegšanai dalībvalstis izstrādā rīcības plānu ar konkrētiem veicamajiem darbiem. Atvērtības standarti pašvaldībām ir viens no rīcības plāna pasākumiem 2020.–2021. gadam, ko Latvija bija apņēmusies izstrādāt.

Atvērtības standartiem ir ieteikuma raksturs. Daļu no tajos ietvertajiem pasākumiem pašvaldībām ir normatīvajos aktos noteikts pienākums ievērot, bet daļa ir pasākumi, kuru ieviešana ir atkarīga no pašas pašvaldības vēlmes iet lielākas atvērtības virzienā, padarot publisku, viegli atrodamu, saprotamu informāciju par pašvaldības darbību. Daudz pārskatāmākā informācijas aprite ļauj pašvaldībai uzlabot savu pārvaldību, kā arī dod lielāku iedrošinājumu pašvaldības iedzīvotājiem aktīvāk līdzdarboties pašvaldības darbā.

Atvērtības standartus veido 16 galvenās informācijas kategorijas, kurās iekļautas kopumā 42 informācijas vienību apakškategorijas, aptverot plašu pašvaldību darbības spektru – pašvaldības izdoto normatīvo aktu pieejamību, pašvaldības lēmumu pieņemšanas procesu izsekojamību (domes sēžu un komiteju darbību), rīcību ar pašvaldības resursiem un mantu, pašvaldības budžeta atklātību, pašvaldību kapitālsabiedrību uzraudzību un atklātību, publiskajiem iepirkumiem, izmaksām informēšanas pakalpojumiem, informēšanas izmaksām, informācijas atklātības prasību ievērošanu, kā arī sabiedrības iespējām iesaistīties pašvaldības darbībā. Šīs informācijas vienību kategorijas laika gaitā varētu tikt papildinātas, īpaši, kad tiks pieņemts jaunais Pašvaldību likums, kurš šo Atvērtības standartu izstrādes brīdī bija apspriešanā Saeimā pirms 2.lasījuma. Šis likumprojekts vairākus no standartos ietvertajiem pasākumiem, kas pašlaik ir pašvaldības brīvprātīga izvēle, nākotnē, visticamāk, nostiprinās kā pašvaldības pienākumu.

Atvērtības standarti tika izstrādāti plašas izpētes un apspriežu rezultātā, tai skaitā veicot plašu pašvaldību pārstāvju, aktīvistu aptauju par galvenajiem atklātības izaicinājumiem pašvaldībās, veicot pašvaldību tīmekļvietņu padziļinātu izpēti un analīzi, veicot fokusgrupas – padziļinātas apspriedes ar pašvaldību un iesaistīto pušu pārstāvjiem, apspriežot standartos iekļaujamās informācijas kategorijas ar atbildīgajām valsts institūcijām, kā arī saņemot komentārus atvērtības standartu melnrakstam no vairākām Latvijas pašvaldībām. Pateicamies visām pašvaldībām, Latvijas Pašvaldību savienībai, Valsts kontrolei, Datu valsts inspekcijai, jomas aktīvistiem par atbalstu šo standartu izstrādē!

Pēc administratīvi teritoriālās reformas stāšanās spēkā pašlaik pašvaldības piedzīvo vērienīgas pārmaiņas, tai skaitā tiek veidotas jaunas pašvaldību pārvaldības struktūrvienības, pašvaldībām jāizstrādā jauns normatīvais regulējums, kā arī jāpārņem saimniecība. Svarīgi, ka pašvaldības līdz ar šiem pārmaiņu procesiem veicina labāku pārvaldību un tostarp virzās uz arvien augstāku savas darbības atklātības līmeni.

Virzība uz lielāku pašvaldības darba atvērtību ir pašvaldību izvēle. Tā nav tikai plašāka informācijas publicēšana pašvaldības tīmekļa vietnē, bet gan ietekmē daudzus citus nozīmīgus procesus, īpaši uzticēšanos pašvaldībai un sabiedrības gatavību iesaistīties pašvaldības darbā. Iedzīvotāji būs gatavi iesaistīties tad, ja spēs izsekot pašvaldības darbam, zinās savas tiesības un iespējas, redzēs, ka pašvaldība rūpējas par darba uzlabošanu, regulāri atskaitās par savu darbību. Atvērtības standartu ieviešana un uzticēšanās institūcijām un sabiedrības līdzdalība ir cieši saistāmas lieta. Vienlaikus, sabiedrības līdzdalības nodrošināšanai būtu lietderīgi izstrādāt atsevišķas vadlīnijas, kas atgādinātu par veiksmīgas iedzīvotāju iesaistes pamatprincipiem un dažādām metodēm, ko pašvaldība var izmantot savā darbā. Jaunais Pašvaldību likums paredzēs vairākas jaunas iedzīvotāju iesaistes iespējas un to skaidrošanai būtu jāvelta atsevišķa rokasgrāmata, lai palīdzētu tās veiksmīgi izmantot praksē.

 

 

Publikācija sagatavota Aktīvo iedzīvotāju fonda projekta “Ilgtermiņa risinājumi sekmīgākām konsultācijām ar sabiedrību” ietvaros. Aktīvo iedzīvotāju fonds ir Eiropas Ekonomikas zonas un Norvēģijas finanšu instrumentu programma, kas Latvijā tiek īstenota no 2020. līdz 2024. gadam ar mērķi stiprināt pilsonisko sabiedrību un iedzīvotāju līdzdalību un vairot mazaizsargāto iedzīvotāju grupu spējas.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!