Foto: Roberto Baibich
Šobrīd Somijā novērojama spēcīga politiskā griba atvērt visu. Tas pat ir noteikts valdības programmā un šim nolūkam nākamajā gadā ir ieplānots finansējums. Intervija ar Jonasu Pekanenu.
Jonass Pekanens (Joonas Pekkanen) ir Atvērtās ministrijas (Open ministry) dibinātājs un prezidents, kā arī (Open Knowledge) starptautiskā tīkla Somijas Atvērto zināšanu organizācijas valdes loceklis.
Pagājušajā gadā Somijas vārds bieži skanējis atvērto datu un e-petīciju kontekstā. Vai varētu teikt, ka šīs divas ir Somijas pašas interesantākās inovācijas demokrātijas stiprināšanai?
Joonas Pekkanen, foto no twitter.com
Jā, es uzskatu, ka šīs divas inovācijas ir pašas nozīmīgākās. Pie mums Somijā, it īpaši Helsinkos, ir ļoti spēcīga atvērto datu un atvērtās demokrātijas kustība. Helsinki ir publiskojuši datus daudzās jomās, tai skaitā arī padarījuši pieejamu informāciju, kas saistīta ar lēmumu pieņemšanu. Helsinku reģions nesen pat saņēma Eiropas Savienības naudas balvu 100 tūkstošu eiro vērtībā par priekšzīmes rādīšanu datu atvēršanā pašvaldību līmenī!
Kopš 2012.gada marta, kad stājās spēkā konstitūcijas labojumi un jauns Pilsoņu iniciatīvu likums, Somijā ir izveidots tiesiskais ietvars, kas ļauj 50 000 pilsoņu pašiem ierosināt jaunus likumus – tie nonāk uzreiz parlamentā. 50 000 pilsoņi ir 1.2% no visiem Somijas iedzīvotājiem. Tieši tik paraksti ir jāsavāc, lai kāds jautājums nonāktu parlamentārajā darba kārtībā. Pat, ja parlamentam kāds jautājums nepatīk, viņiem šā vai tā tas ir jāapsver – nekad agrāk tā nav bijis.
Šobrīd norisinās interesanti pilotprojekti saistībā ar pilsoņu līdzdalību budžeta veidošanā un parlamenta monitorēšanā, tomēr atvērtie dati un e-petīcijas šķiet visiespaidīgākās iniciatīvas. Šīs iniciatīvas arī man personiski ir visinteresantākās.
Ja salīdzina Somiju ar citām valstīm – vai saistībā ar datu atvērtību tā ir kaut kādā ziņā īpaša?
Šobrīd novērojama spēcīga politiskā griba atvērt visu. Tas pat ir noteikts valdības programmā un šim nolūkam nākamajā gadā ir ieplānots finansējums. Somijas atvērtības saknes ir dziļas – galu galā, mums taču pirmajiem pasaulē valsts dati bija publiski pieejami un mūsu pirmie informācijas atklātības likumi ir meklējami 1766. gadā! Pēdējās desmitgadēs gan mūsu līderība šajā jomā nav bijusi acīmredzama. Neesmu pārliecināts, vai šobrīd esam starp līderiem, bet mēs vismaz mēģinām – mūsu informācijas atklātības regulējums ir visai labs, tāpat mēs strādājam ar amatpersonām pie tā, lai prioritizētu datu kopumu, kurus jāpadara pieejamus mašīnlasāmā formatā.
Kāds būtu Somijas atvērto datu veiksmes stāsts? Nosauciet piemēru!
Helsinkos pašvaldības līmenī pat apakškomitejas izvieto visu informāciju internetā – visus darba kārtības jautājumus. Tie ir pieejami mašīnlasāmā formātā, līdz ar to ir iespējams tos izmantot interaktīvu aplikāciju veidošanai. Piemēram, šobrīd tiek veidots kāds jauns projekts – OpenHelsinki.net Tas palīdzēs strukturēt sarunas par datiem, kas iegūti no pašvaldību darba kārtībām, – cilvēkiem būs jēgpilnas diskusiju iespējas par tiem pašiem jautājumiem, kādus gatavojas apspriest vietējie politiķi. Pieļauju, ka varētu būt tāds kā “ēnu balsojums” par šiem jautājumiem! Jaunais projekts arī sastrukturēs datus tā, ka būs viegli izsekojama kādu normatīvu grozījumu vai debašu vēsture. Iespējams, ka reiz nākotnē šādas iespējas būs pašsaprotamas, – bet šobrīd tā vēl nav.
Somijā šobrīd ir ļoti daudz internetā pieejamu datu. Visplašāk lietotie datu kopumi saistīti ar reālā laika sabiedriskā transporta kustību, kuros iekļautas GPS koordinātes. Līdz ar to projekta attīstītāji izveidojuši mobilo aplikāciju, ar kuras palīdzību var noskaidrot, piemēram, vai autobuss, kuru gaidi, jau ir aiz stūra.
Vai ir tāda informācija, kas būtu sabiedrībai vajadzīga, bet šobrīd nav pieejama?
Būtu interesanti iegūt datu kopumus un modeļus, ko izmanto Finanšu ministrija, veidojot simulācijas dažādiem lēmumiem par budžetu. Tādejādi jebkurš varētu redzēt – kā, palielinot vai samazinot mainīgos, tiek sasniegti dažādi iznākumi. Tas palīdzētu uzlabot politiskās debates līmeni un ļautu ne tikai opozīcijas politiķiem, bet arī akadēmiskajiem spēkiem veidot alternatīvus ierosinājumus tam, ko piedāvā valdība.
Tagad par e-petīcijām! Kā Somijas sabiedrībai izdevās pārliecināt parlamentu veikt grozījumus konstitūcijā, lai šādas petīcijas būtu iespējamas?
Tajā laikā nekāda plaša politiskā debate par šo jautājumu nebija. Tikai pēc tam, kad Konstitūcija tika mainīta un tika iesniegtas pirmās iniciatīvas, – politiķi pamodās un saprata, ko ir izdarījuši! Tagad ir četras iniciatīvas, kam izdevies savākt 50 tūkstošu slieksni un ko drīkst iesniegt parlamentam – tas nav nemaz daudz. Bet par spīti salīdzinoši mazajam e-petīciju skaitam, politiķi jau to izjūt kā savas varas zaudēšanu pār parlamentāro dienaskārtību.
Vai šie deputāti publiski pauž savas bažas?
Jā, e-petīcijas ir kritizētas. Daudzi parlamenta deputāti atsaucīgi pieņēmuši pilsoņu iniciatīvas, bet dažus tās nepamierina un mediji plašāk atspoguļo viņu viedokli. Piemēram, nesen Demokrātiskās Partijas biedri paziņoja, ka pilsoņu iniciatīvu skartie jautājumi nav valdības programmā un tādēļ netiks pieņemti. Tas ir absurds– pilsoņu iniciatīvas būtība, kā reizi, ir pievērst parlamenta uzmanību jautājumiem, kas citādāk nenonāktu deputātu redzeslokā!
Šīs pilsoņu iniciatīvas taču nav saistošas parlamentam?
Pret pilsoņu iniciatīvām izturas kā jebkuriem citiem likumdošanas priekšlikumiem, ko iesniegušas parlamenta partijas vai valdība. Parlaments var tās pieņemt, bet var arī noraidīt. Tās apspriež attiecīgā apakškomisija, kas uzklausa nozares ekspertus, rīko sabiedriskās apspriešanas un sagatavo paziņojumu par iesniegto priekšlikumu. Tā var piedāvāt arī grozījumus pilsoņu piedāvātajā petīcijā. Tad parlamenta plenārsēdē par iniciatīvu, kā arī iespējamiem tās grozījumiem notiek balsojums. Izmaiņas var tikt veiktas pat plenārsēdē, bet tā notiek ļoti reti.
Pastāstiet vairāk par tām iniciatīvām, kurām izdevies pārvarēt 50 tūkstošu slieksni!
Pirmā iniciatīva savāca 70 tūkstošu pilsoņu parakstu – tā bija pret kažokzvēru ieslodzīšanu krātiņos, kas ir aizliegts vairākās ES valstīs. Par spīti iniciatīvai, parlamenta vairākums nolēma neaizliegt šādu kažokzvēru audzēšanu. Tas bija pilnībā skaidrs jau no paša sākuma – šai iniciatīvai nebūs politiskā atbalsta.
Nesen mēs iesniedzām petīciju, kuru bija parakstījuši 53 tūkstoši cilvēku – tā bija saistībā ar autortiesību regulējumu. Šī petīcija dzima ar crowdsourcing (pūļa ideju talkas) palīdzību: tas bija pats masīvākais ideju apkopojums kāds līdz šim Somijā pieredzēts! Mana organizācija palīdzēja šīs cilvēku idejas apkopot, pēc tam arī noformulēt „likuma valodā” tā, lai to varētu iesniegt parlamentam. Palīdzot šai iniciatīvai, mēs vēlējāmies līdzsvarot industrijas ietekmi autortiesību jomā, kas jau labu laiku tiek kritizēta: izklaides industrijas lobijam ir pārmērīgā ietekme uz nozares likumiem un politiķiem nav pieejama alternatīva informācija.
Vairāk nekā 150 tūkstoši parakstu tika savākti viendzimuma laulību atļaušanai, – šis jautājums vēl šogad nonāks parlamenta dienas kārtībā. Pēdējā petīcija, kas savākusi 50 000 balsu: par atteikšanos no obligātās zviedru valodas somu skolās un augstskolās.
Tātad, parlaments noraidīja iniciatīvu par kažokzvēru audzēšanu, bet kā ar pārējām trīs? Vai pastāv kāda iespēja, ka tās tiks pieņemtas?
Pārējām petīcijām ir diezgan pieklājīgas iespējas kļūt par likumiem. Dažiem ierosinājumiem saistībā ar autortiesību tiesisko regulējumu ir izteikti plašs sabiedriskais un politiskais atbalsts, lai gan industrija pret daudziem no ierosinājumiem iebilst. Zviedru valodas jautājums ir Somijā ļoti jūtīgs, tāpēc par to vēl gaidāmas plašas diskusijas un iznākums nav skaidrs. Attiecībā uz viendzimuma laulību petīciju – šķiet, to būs grūti noraidīt, īpaši, ja paraugāmies uz šī jautājuma starptautisko kontekstu. Visticamāk, parlaments darbu pie šīm iniciatīvām pabeigs nākamā gada pavasarī.
Pastāstiet vairāk par to, kā Somijā tiek vākti paraksti!
Kopš pagājušā gada decembra Tieslietu ministrija uztur mājas lapu. Tajā var apliecināt sava paraksta īstumu dažādos veidos, to skaitā arī ar interneta bankas kodiem. Pirms tam mēs paši bijām izveidojuši digitālās parakstīšanās platformu, taču bankas nevēlējās mums ļaut bez maksas apliecināt parakstu īstumu.
Mūsu galvenā misija ir palīdzēt attīstīt iniciatīvas, pirms tās ir publiskotas parakstu vākšanai: mēs mēģinām panākt, lai iniciatīvas izstrādē ir iesaistīti daudzi cilvēki, iesaistām arī brīvprātīgos juristus, kas palīdzēt ideju pārveidot likuma priekšlikuma formā. Slieksni – 50 tūkstoši parakstu – nav viegli sasniegt, ja vien iniciatīvai nav rūpīgi izstrādāta kampaņa. Vāji sagatavotas, nekvalitatīvas iniciatīvas var sabojāt reputāciju visai e-petīciju sistēmai! Tādēļ, lai mazinātu šo risku, es nodibināju Atvērto ministriju. Mēs mēģinām izveidot pēc iespēja labākas iniciatīvas, tādās, kuras parlaments uztvertu nopietni. Līdz šim mūsu organizācija ir bijusi iesaistīta visās četrās iniciatīvās, kuras ir sasniegušas 50 tūkstošu parakstu slieksni. Trijās no tām – mēs esam bijuši klāt jau no paša sākuma. Tā ir laba veiksmes korelācija!
Intervija angļu valodā democracyoneday.com
Projekts „PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” tiek īstenots, izmantojot EUR 12 710 piešķīrumu no Islandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas ar EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas finanšu instrumenta starpniecību. Projekta mērķis ir ir dot ieguldījumu kvalitatīvas politikas īstenošanā Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot valsts attīstībai labas pārvaldības un līdzdalības demokrātijas jomās.
Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija. Šis raksts ir izdots ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu. Par raksta saturu atbild raksta autors.