Jauno gadu sāku ar vairākiem nepatīkamiem pārsteigumiem.

1. Esmu vienmēr bijis kārtīgs atkritumu šķirotājs, kaut arī uzskatu, ka būtisku labumu jau tas nedod,un daudz svarīgāk ir samazināt atkritumu daudzumu, izvēloties preces, kas nav lieki ievīstītas dažādos materiālos. Biju pat domājis dzīvoklī ieviest kompostu – organiskie atkritumi ir viena no lielākajām problēmām, jo tie aizņem daudz vietas un pūstot izdala metānu – veicina globālo sasilšanu.Tā nu es gāju izmest stikla pudeles, plastmasas iepakojumu un kaudzi ar vecajām avīzēm, kas bija sakrājušās, bet tajā vietā, kur kādreiz pie mājām atradās šķiroto atkritumu konteineri, to vairs nebija. Atkritumu apsaimniekotājs SIA Nelsen tos vienkārši bija aizvācis. Viņi to pamato ar namu apsaimniekotāju vēlmi konteinerus izvietot citviet. Tas droši vien ir tikai sākums, jo, ja Rīgas Domei izdosies iedzīvināt savu atkritumu apsaimniekošanas plānu Rīgā, tad vienīgais, ko šķiros,būs dažu veidu stikla pudeles, jo tās pagaidām ir rentablas. Dabūju pastaigāt pa rajonu, kamēr atradu tuvāko šķiroto atkritumu konteineru (7 minūšu gājiens no mājām).

2. Otrs pārsteigums bija,kad devos uz aptieku. Medicīnas atkritumi ir bīstamie atkritumi, kurus nekādā ziņā nedrīkst mest parastajos sadzīves atkritumu konteineros, jo tur ir ļoti daudz bīstamu vielu (paradoksāli). Gada nogalē, tīrot māju, bijām savākuši prāvu maisiņu ar visādām vecām tabletēm, kakla sīrupiem un tinktūrām. Tā kā zināju,ka aptiekās tās var nodot, droši devos uz tuvāko. Bet diemžēl pārdevēja teica, ka pie viņiem nodot nevar un ieteica aiziet uz Mēness aptieku. Arī Mēness aptiekā pārdevēja teica, ka vairs nepieņem, jo līgums ar bīstamo atkritumu savācēju ir beidzies. Tā nu es paliku ar savām vecajām zālēm uz ielas. Noskaidroju, ka medicīnas atkritumus var nodot dažos BAO pieņemšanas punktos, kuri galīgi neatrodas manos ikdienas maršrutos (Getliņos; pie lidostas, bijušo dārziņu rajonā; u.tml). Maisiņš ar zālēm vēl joprojām stāv mājās.

3. No šī gada 1. janvāra stājās spēkā jaunie grozījumi Likumā par dabas resursu nodokli. Izmaiņas paredz ar nodokli aplikt arī plastmasas iepirkumu maisiņus (atkarībā no to struktūras 2 lati – 20 santīmi kilogramā). Līdzīgas iniciatīvas ir bijušas arī daudzās citās valstīs,un tas ir būtiski samazinājis maisiņu patēriņu, jo cilvēki nevēlas par tiem maksāt. Taču gada sākumā aizejot uz veikalu, nekādas izmaiņas neredzēju, jo maisiņi vēl joprojām visur un šķiet arī visos veikalos par brīvu. Tirgotāji jau nodokli nomaksā, taču acīmredzami viņi to ierēķina preču cenās un neliek patērētājam maksāt tieši. Leta ziņo, ka vienā dienā Rimi lielveikalos tiek izmantoti apmēram 40 kilogrami plastmasas maisiņu, Rimi hipermārketos – aptuveni 60, bet Supernetto veikalos – 16 kilogrami. Līdz ar to, veikaliem tas ir tīrais nieks – mazāk par 100 latiem dienā. Vienīgais veikals, kurš maisiņus vairs nedalot par velti, ir Mego. Tāpēc nedomāju, ka Latvijā plastmasas maisiņi pazudīs no ielu stūriem, koku zariem un atkritumu izgāztuvēm, bet likums nevis mainīs patērētāju uzvedību, bet tikai ienesīs dažus latus valsts budžetā (2008.gadā nodoklī par plastmasas maisiņiem valsts plāno iegūt 42 300 latus).