Raksts

Atklātība – pret “zem galda konkursiem”


Datums:
19. decembris, 2001


Autori

Arnis Razminovičs


Foto: AFI

Iepirkumu likuma atklātības princips strādās, ja būs sabiedrības vēlme nepieļaut “zem galda” konkursu eksistenci. Pagaidām nav indikāciju, ka kāda likuma norma būtu darboties nespējīga, tāpēc nav vajadzības to labot, kā rosina Delna.

Likums “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” stāsies patreiz esošā likuma “Par valsts un pašvaldību pasūtījumiem” vietā. Lielākā abu šo likumu atšķirība ir atklātības jautājumā. Tas bija arī galvenais princips, ko centos iestrādāt jaunajā likumprojektā un domāju, ka man tas ir izdevies. Pats nozīmīgākais, lai likumā iestrādātie atklātības principi strādātu, būs sabiedrības vēlme nepieļaut “zem galda” konkursu eksistenci, tāpēc ļoti ceru uz masu mediju un sabiedrisko organizāciju ieinteresētību šādu konkursu iznīcināšanā.

Neviens likumprojekts nav tik ideāls, lai tajā pēc kāda laika nevajadzētu veikt grozījumus, taču domāju, ka pagaidām nav vajadzības likumu labot, kā to savā kritikā aicina Sabiedrība par atklātību Delna. Pagaidām nav indikāciju, ka kāda no likumā iestrādātajām normām būtu darboties nespējīga. Svarīgi būtu uzzināt arī Iepirkumu biroja vadītāja domas par šī likuma īstenošanu un pielietošanu. Grozījumi likuma gan tiek gatavoti, bet tie ir saistībā ar iepirkumiem, kas jāveic drošības un aizsardzības struktūru vajadzībām.

Likumprojekta izstrādāšanā centos iesaistīt ieinteresētās valstiskās un nevalstiskās organizācijas, tajā skaitā arī Delnu. Tāpēc atsevišķi Delnas komentāri tagad izraisa izbrīnu, tai skaitā arī tas, ka Delnai izdevies panākt lielāku atklātību līdz šim slepenajos valsts un pašvaldību pasūtījumos. Šajā sakarā vēlētos atzīmēt, ka ar atklātību saistīto normu lielākā daļa bija iestrādāta likumprojektā jau pirms Delnas priekšlikumiem. Tomēr, negribu noliegt, ka Delnas iesniegtie priekšlikumi bija noderīgi un visi, izņemot vienu, tika atbalstīti un ņemti vērā. Tāpēc liekas dīvaini, kāpēc Delna tagad izteiktos priekšlikumus neiesniedza likumprojekta apspriešanas gaitā Saeimā.

Vēlos atbildēt uz vairākiem konkrētiem jautājumiem, kas izskanējuši par likumprojektu.

Par konkursa nolikuma maksu.

Pirmkārt, komisija atbalstīja šīs normas svītrošanu no likumprojekta, bet diemžēl Saeima lēma citādāk. Pamatojums šai maksai bija tehniskie izdevumi, it sevišķi apjomīgiem būvniecības darbiem. Manas domas nav mainījušās un līdzīgi kā Delna, es uzskatu, ka šī norma likumā ir lieka. Tomēr neesmu tik pesimistiski noskaņots kā Delnas pārstāves, ka nebūs iespēja saņemt konkursa nolikumu pa elektronisko pastu. Esmu gatavs pats pamēģināt un tādā veidā pārliecināties, ka šīs iespējas, lai arī tās nav prasītas likumā, tomēr pastāv.

Atklātība un precīzs cenu aptauju tiesiskais regulējums.

Cenu aptaujas veids bija izšķiršanās starp birokrātiju un reālo konkursa rezultātu naudas ekonomiju. Tika izslēgta iespēja veikt cenu aptauju, izmantojot tikai vienu pretendentu, t.i. ir jāaptaujā vismaz 3 pretendenti. Sabiedrībai ir dota iespēja iepazīties ar Cenu aptaujas protokoliem. Bez tam, par nelikumībām kas ir veiktas cenu aptaujas gadījumā, ir iespējams ziņot Iepirkumu uzraudzības birojam, tāpat neviens neliedz Iepirkumu uzraudzības birojam publicēt savus ieteikumus cenu aptaujas jomā.

Nepieciešamība iepirkumu procesā ievērot stingras ētikas normas.

Šis bija vienīgais Delnas priekšlikums, ko komisija neatbalstīja, tādējādi likumā nav iekļauta obligāta prasība slēgt ētikas vai citādas vienošanās, taču gan sabiedriskām organizācijām, gan arī iespējamiem pretendentiem uz valsts un pašvaldību iepirkumiem ir iespējas to darīt.

Slēgta konkursa metodes piemērošanas tiesiskais regulējums.

Uz slēgto, tāpat kā uz jebkuru citu iepirkuma metodi ir nepieciešams izveidot iepirkumu komisiju. Tās veidošanas principi izslēdz iespējas iesaistīt cilvēkus, kuri varētu pārstāvēt vai būt saistīti ar pretendentu. Tāpat piemērotāko pretendentu nosaka konkursa nolikums nevis kādi citi motīvi.

Esmu gatavs tikties ar Delnas pārstāvjiem un runāt “tieši”, bet vispirms ieteiktu vēlreiz izlasīt likumu un skatīties to kopumā, nevis raut ārā no konteksta atsevišķas normas.


Korupcijai valsts pasūtījumos durvis vēl nav ciet

Likums "Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām"


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!