NVO forumā "Katrs savā vietā kopējā lietā" 2002. gada 27. novembrī

Cienījamie foruma dalībnieki, sveicu jūs visus 6. nevalstisko organizāciju forumā!

Man ir patiess prieks Jūs redzēt šodien tik kuplā skaitā, kad esam pulcējušies, lai savā starpā satiktos un uzzinātu par jaunumiem NVO sektorā.

Pagājušā gada NVO foruma galvenā tēma bija topošie NVO sektoru regulējošie likumprojekti. Ar gandarījumu un zināmu atvieglojumu, noklausījos Saeimas priekšsēdētājas, Ingrīdas Ūdres runu 18. novembrī, kurā viņa tieši uzsvēra, ka NVO likumprojektu paketes pieņemšana “ļaus sakārtot attiecības sabiedrībai ļoti svarīgā sektorā”.

Šī gada NVO foruma tēma ietver sabiedrības aktivitātes veicināšanu. Līdzdalība – it kā pati par sevi saprotama darbība, lai gan daudzos cilvēkos Latvijā joprojām valda uzskats, ka “es taču vēlēšanās esmu piedalījies, lai tik tagad strādā 100 ievēlētie tautas kalpi un ieceltā valdība”. Tomēr reāla līdzdalība nozīmē, ka katram no mums ir jāpiedalās valsts attīstībā. Iespējas to darīt ir daudz, tās tikai jāspēj saskatīt un jāmāk izmantot.

Pagājušais gads ir bijis notikumiem bagāts un atskatoties uz to, mans pirmais pieturas punkts ir NVO likumprojekti. Likumprojekti par biedrībām un nodibinājumiem un to spēkā stāšanās, kā arī likumi par sabiedriskā labuma organizācijām ir jau nonākuši Saeimā ar daudzu organizāciju atbalstu. Paldies tām, kuras aktīvi līdzdarbojās to izstrādāšanā. Par to, man ir vislielākais gandarījums, ka tik daudzas organizācijas, valsts un pašvaldības pārstāvji un uzņēmēji iesaistījās šajā procesā.

No savas puses aicinu Saeimu pieņemt NVO sektoram tik ļoti vajadzīgos likumprojektus un nodokļu grozījumus, jo tie nostiprinās Latvijas sabiedrībai svarīgas vērtības, kā piemēram:

• Vienlīdzību organizāciju starpā;
• Atklātību valsts atbalsta piešķiršanā;
• Caurspīdīgumu organizāciju darbā.

Ņemot vērā, ka valsts budžeta līdzekļi ziedotāju atbalstam ir ierobežoti, likumprojekti paredz:

• Skaidrus kritērijus nodokļu atlaižu piešķiršanā, nošķirot organizācijas, kas darbojas sabiedrības labā no biedru interešu organizācijām.

Likumprojekti:

• strikti nodala sabiedriskās organizācijas (biedrības un nodibinājumus) no politiskajām partijām;
• izslēdz savtīgu darījumu iespējamību;
• izslēdz politisko partiju finansēšanu no sabiedriskajām organizācijām ziedotajiem līdzekļiem.

Tā kā samazinās starptautiskais finansējums sabiedriskajām organizācijām, likumprojekti dod iespēju:

• Iegūt līdzekļus veicot saimniecisko darbību;
• Rada ziedotājiem labvēlīgus nosacījumus.

Likumprojekti uzlabo valsts administratīvo sistēmu –

• ieviešot organizācijām ērtu mehānismu ziedojumu atļauju saņemšanai – sabiedriskā labuma statusu.

Labākais rezultāts būtu, ja Saeima šo likumprojektu paketi pieņemtu nākamajā gadā, lai likumi varētu stāties spēkā 2004. gadā. Ir vēl daudz darba jāveic, lai nodrošinātu, ka likumi kalpotu NVO sektora un filantropijas attīstībai un jo atrāk tas notiks, jo labāk.

Mans otrais pieturas punkts ir par NVO līdzdalību Valsts sekretāru sanāksmēs. Šī ir unikāla iespēja nevalstiskajām organizācijām ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus valstī. Pašreizējais trūkums ir tāds, ka daudzām organizācijām nav kapacitātes, lai sekotu līdzi valdības darbam, nerunājot pat par to darbības ietekmēšanu. Iespējams, ka daudziem rodas priekšstats, ka “nav jau iespējams ietekmēt nekādus lēmumus – kā valdība pati gribēs, tā arī darīs”. Tomēr es gribētu oponēt un teikt, ka mūsu rokās ir visas iespējas.

Varbūt paskaidrošu, ko nozīmē un kā radās iespēja NVO piedalīties Valsts sekretāru sanāksmēs. Šī gada jūnijā stājās spēkā jaunais Ministru kabineta kārtības rullis, kurā ir paredzēts, ka NVO var piedalīties Valsts sekretāru sanāksmēs ar padomdevēja tiesībām. Latvija ir vienīgā valsts, kura paredz šādu iespēju.

Piedalīšanās iknedēļas valsts sekretāru sanāksmēs ir reāla iespēja organizācijām aizstāvēt savas intereses valsts līmenī. Ministru kabineta mājas lapā katram ir pieejama ministru kabineta un ministru kabineta komitejas darba kārtība. Tur ir arī publicēti visi dokumenti, kas tiks skatīti ik nedēļas Valsts sekretāru sanāksmēs. Šeit nevalstiskajām organizācijām paveras iespēja izteikt viedokli un vērtējumu par izskatāmajiem jautājumiem, ko īstenojot, organizācija var līdzdarboties sev svarīgu jautājumu pieņemšanā.

Atsaucoties uz organizāciju aicinājumu, NVO centrs ir uzņēmies koordinatora lomu un ne tikai nodrošina organizācijas ar informāciju par dokumentiem, kas tiek skatīti VSS, bet, ja tas nepieciešams, arī pārstāv organizācijas viedokli Valsts sekretāru sanāksmē. NVO centra mērķis ir palīdzēt jums un jūsu organizācijām efektīvāk veikt savus uzdevumus un aicinu jūs sazināties ar Centru, ja vēlaties saņemt informāciju par līdzdalību Valsts sekretāru sanāksmēs.

Trešais pieturas punkts ir nevalstisko organizāciju līdzdalība valdības deklarācijas izstrādāšanā. Politikas portāla “politika.lv” iniciatīvas vadītas, nevalstiskās organizācijas šī gada 1.novembrī tikās ar valdības veidotājiem, lai izteiktu savus priekšlikumus topošajai valdības deklarācijai. NVO centrs jaunajai valdībai izvirzīja sekojošus priekšlikumus (slaidi) par sadarbību ar NVO sektoru un pilsonisko sabiedrību:

– ieviest atvērtus un atklātus mehānismus sabiedrības līdzdalībai visos politikas veidošanas posmos, nodrošinot:

• regulāru informāciju sabiedrībai par ministriju un pašvaldību darba plāniem un līdzdalības iespējām;
• konsultāciju mehānismus politikas formulēšanas posmā, paredzot finansējumu sabiedrības iesaistei;
• funkciju deleģēšanu politikas īstenošanas posmā, paredzot atbilstošo finansējumu funkcijas veikšanai.

– Pieņemt un iedzīvināt pilsoniskās sabiedrības attīstībai labvēlīgu likumdošanu, nodrošinot:

• vienlīdzīgus un atklātus darbības principus visam NVO sektoram;
• nodokļu atvieglojumu piešķiršanas mehānismu sektoram un sabiedriskā labuma organizācijām;
• sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšanu;
• priekšnoteikumus privātpersonu ziedošanas iniciatīvai.

– Izstrādāt un ieviest vienotus noteikumus kā nevalstiskās organizācijas varētu pretendēt uz valsts budžeta līdzekļiem.

Jaunizveidotās valdības deklarācijā šie ieteikumi ir ņemti vērā, kas iekļauti gan valdības izvirzītajās prioritātēs, gan sadaļā “Valsts un sabiedrība”. Ministru kabineta birojs ir lūdzis NVO centru sniegt priekšlikumus šo principu iedzīvināšanā, tādēļ aicinu nevalstiskās organizācijas sniegt ieteikumus, kā īstenot šo politiku, lai mēs varētu vērsties pie valdības ar NVO sektora attīstību veicinošiem priekšlikumiem un kopā domātu par to iedzīvināšanu valdības un NVO turpmākajā darbā.

Mans ceturtais pieturas punkts ir filantropijas attīstības veicināšana. Laika, zināšanu, prasmju, naudas vai citu resursu ziedošana sabiedriska labuma mērķiem ir neatsverama vērtība, kuru Latvijā ir jāattīsta. NVO centrs aktīvi veicina sadarbību un informācijas apmaiņu ar Latvijas uzņēmējiem lai uzzinātu vai, kā un kāpēc uzņēmēji iesaistās filantropijā. Ir atklājušies arī vājie punkti, kādēļ uzņēmēji nav tik aktīvi–,un tie galvenokārt saistās ar to, ka ir viņiem ir informācijas un laika trūkums.

NVO centrs kalpo uzņēmējiem par informācijas avotu gan par to, kādas organizācijas darbojas Latvijā, kādas varētu būt prioritārās jomas kuras atbalstīt, kā ziedot un kā nodrošināt, ka ziedojums tiek izmantots paredzētajiem mērķiem. Ik mēnesi NVO centrs izsūta vairāk nekā 800 uzņēmējiem “Kafijas e-pauzi” elektronisko avīzi, kur uzņēmēji tiek informēti par jaunāko, aktuālāko un interesantāko nevalstiskā sektora un filantropijas jomās.

NVO centrs ir uzsācis ziedojumukoordinēšanu. Šī gada laikā NVO centrs ir palīdzējis savest kopā vairākus uzņēmējus un organizācijas, kura rezultātā ir tikušas atbalstītas vai attīstās vairāki to projekti.

Daži piemēri:

• 20,000 LVL ziedojums, lai palīdzētu ielas bērniem
• 10,000 ASV dolāru ziedojums Talsu un Lielvārdes kopienu filantropijas atbalstam – konkrētu bērnu rotaļlaukumu iekārtošanai
• LETA ziņas, laikraksti, apmācības, datori u.c. lietas četriem NVO reģionālajiem atbalsta centriem – Alūksnē, Madonā, Cēsīs un Dienvidlatgalē Daugavpilī.

Mēs gribam zināt par to, kas notiek NVO sektorā, lai varam efektīvāk veicināt un piesaistīt atbalstu nevalstisko organizāciju darbam. Starptautiskā finansējuma straujā samazināšanās ir nopietns aicinājums mums rast alternatīvus un ilgtspējīgus risinājumus NVO sektoram.

Nevienas valsts valdība nav tik bagāta, lai parūpētos par pilnīgi visiem savas sabiedrības locekļiem, tāpēc pasaulē ir labi zināma prakse, kad sabiedrības locekļi paši iesaistās savas vides uzlabošanā. Mēs varam savu laiku, zināšanas, prasmes un arī finanses ziedot, lai uzlabotu vietējās sabiedrības dzīvi, tātad vairot paši savu labklājību. Mums pašiem vislabāk ir zināmas problēmas, ar kurām diendienā saskaramies, un tikai mēs paši zinām, kā vislabāk tās atrisināt. Man ir liels prieks par iepriekšējā gada laikā paveikto Talsos un Lielvārdē, kur uzsākti pirmie kopienu filantropijas projekti. Es zinu, ka ir vēl vairākas organizācijas, kas jau ir izrādījušas lielu interesi realizēt šādus projektus savās pašvaldībās. Šādas iniciatīvas ir apsveicamas! Taču organizāciju un vietējo iedzīvotāju centieni uzlabot apkārtējo vidi un vairot labklājību nav iedomājami bez vietējo pašvaldību atbalsta. Šī ir sabiedrības līdzdalība vietējā, pašvaldību, līmenī, kas Latvijā sāk attīstīties arvien vairāk.

Ceru, ka Foruma dalībnieki būs idejām bagāti pēc šīs dienas foruma un jo īpaši noklausoties Marijas Čertokas uzstāšanos, kuras pieredze kopienu filantropijas attīstībā Krievijā var kalpot par labu piemēru, kā arī sniegt vielu pārdomām, kas no Krievijas un citu valstu pieredzes var tikt izmantots Latvija.

Centra mājas lapā Internetā ir apkopota aktuālākā informācija NVO sektoram un par NVO sektoru – gan organizāciju paziņojumi, gan padomi organizācijas dibināšanas jautājumos, gan NVO apmācību datu bāze, gan izglītības iespējas un daudz citu vērtīgu resursu. Mēs cenšamies organizācijām sniegt visaktuālāko informāciju un izglītības iespējas, lai ikviena nevalstiskā organizācija zinātu par iespējām līdzdarboties, lai tās būtu informētas, zinošas, izglītotas un aktīvas, jo pilsoniskās sabiedrības pamatā ir aktīva, zinoša un līdzdarboties varoša sabiedrība, un nevalstiskās organizācijas, kā zināms, ir aktīvākā sabiedrības daļa. “

NVO centra darbības prioritātes pēdējā gadā ir bijušas cieši saistītas ar triju – NVO, valsts un privātā sektora attīstību un esmu pārliecināta, ka tikai šāda veida trīspusējā sadarbība nesīs ilgtermiņa labumu Latvijas attīstībai.

NVO centra mērķis ir kalpot par NVO sektora balstu, aizstāvi, finansu un citu resursu mobilizētāju no Latvijas un ārvalstīm un viens no galvenajiem veidiem kā mēs to varam darīt ir sniedzot informāciju visiem trīs sektoriem un aicinu visus izmantot NVO centra resursus, tai skaitā – NVO centra mājas lapu, kurā tiek apkopota aktuālākā informācija NVO sektoram un par NVO sektoru – gan organizāciju paziņojumi, gan padomi organizācijas dibināšanas jautājumos, gan NVO apmācību datu bāze, gan izglītības iespējas un daudz citu vērtīgu resursu.

Vēlos pateikt paldies visiem Foruma viesiem, kuru priekšlasījumi tūlīt sekos, kā arī tiem kas palīdzēja Forumam tapšanā – Foruma ģenerālsponsoram SIA “Philip Morris Latvia”, Norvēģijas vēstniecībai, Holandes vēstniecībai, Apvienoto Nāciju Attīstības programmai un restorānam “Čarlstons”.

Paldies ministru prezidenta biedram, Šlesera kungam, ka viņš ir piekritis uzrunāt Foruma dalībniekus un pārstāvēt jauno valdību.