"Diena", 11.01.2005 Rubrika: Karjeras Diena (2. lpp.)

Strādājoši invalīdi norāda uz cilvēcīgu vadību un rada veselīgu mikroklimatu

Pēc komā pavadītajām 72 stundām Faina atvēra acis un gribēja pamāt ārstiem, bet nevarēja. Ķermeņa labā puse bija nekustīga. Kad Fainas Čutovas (53) galvā atklāja audzēju un ar divām operācijām nepietika, trešā tika izdarīta Maskavā. Operācijas laikā tika traumēta centrālā nervu sistēma, un Fainai radās kustību traucējumi. Viņa no jauna mācījās staigāt un runāt. Doma par strādāšanu sievietei nebija prātā. Galvenais — izdzīvot. Nelaime notika 2002.gada decembrī, bet 2003.gada 1.septembrī Faina, jau II grupas invalīde, atsāka darbu Aizkraukles bankā par kases nodaļas vadītāju.

Darbinieku drošības sajūtai

Tikpat kā nemanāmi pievilkdama kāju, Faina tuvojas un atvainojas, ka nesmaidīs, jo to neļaujot sejas labā puse. “Cilvēki domā, ka esmu dusmīga, bet tā nav.” Fainas labais lūpu kaktiņš noliecies uz leju un izskatās kā saskumis. “Ja jūs zinātu, cik esmu laimīga, ka varu strādāt! Darbs man ir viss! Es piekritu runāt, lai mainītu darba devēju attieksmi un pierādītu, ka invalīds var strādāt.”

Pēc nelaimes Fainas stāvoklim nemitīgi sekoja Dace Rūķīte–Kariņa, Aizkraukles bankas personāla daļas vadītāja, bankas īpašnieki sniedza finansiālu atbalstu. “Es apsvēru domu par strādāšanu mājās ar datoru, bet Dace teica — ja vēlies, zini, kur tevi gaida. Bija pagājuši astoņi mēneši, un es nolēmu atgriezties darbā. Bija pirmā skolas diena. Pa ielām bērni ar ziedu pušķiem, es satraukusies uz darbu. Nē, nobijusies. Mani uzņēma sirsnīgi. Sākumā visu darīju lēnām. Bija grūti. Kopš negadījuma vairs nevaru veikt fiziskus darbus — skaitīt naudu, nest veidlapu kaudzi.” Sākumā viņai palīdzēja divi vietnieki. Fainai tika izremontēts kabinets un samazinātas funkcijas klientu apkalpošanā. Patlaban F.Čutovas tiešā pakļautībā ir astoņi cilvēki, kopumā nodaļā — 24 darbinieki.

Bankas vadība domājusi kā Fainai palīdzēt atgriezties darbā, ne brīdi neapsverot atlaišanu, stāsta D.Rūķīte–Kariņa. “Tas bija bankas vadības lēmums — Faina strādā bankā kopš pirmsākumiem, ir bankas patriote līdz sirds dziļumiem, ļoti laba vadītāja un vienmēr atsaucīga kolēģe. Arī no biznesa viedokļa darba devējam ir vajadzīgs pilnvērtīgs darbinieks, kurš spēj pildīt viņam uzliktos pienākumus. Lēmums bija viens — ja cilvēks spēj domāt un var pildīt savus pienākumus, ir jāstrādā.” D.Rūķīte–Kariņa uzskata, ka šādi gadījumi pārējos darbiniekos rada drošības sajūtu, pārliecību par savu piederību attiecīgajai organizācijai un vadības cilvēcisko attieksmi.

Invalīdus — nē

Gadījums ar Fainu ir retums. Bieži vien, darbiniekam kļūstot par invalīdu, darba devējs cilvēku uzskata par darbam nederīgu. Advokātu biroja Loze&partneri zvērināts advokāts Jānis Neimanis skaidro, ka Darba likums nepieļauj uzteikt darbiniekam darbu tikai tāpēc, ka viņš ilgstoši slimo. “Darbinieks var slimot, piemēram, divus gadus, un darba devējs nav tiesīgs darbu uzteikt. Darbiniekam, kurš kļuvis par invalīdu, ir tiesības turpināt līdzšinējo darba pienākumu izpildi neatkarīgi no slimošanas laika, ja vien invaliditāte nav tam šķērslis. To apliecina ārsta atzinums.”

Pirms sešiem gadiem Daiga Dadzīte, kāda uzņēmuma komercdirektore, ar kolēģiem brauca uz darba tikšanos. Notika avārija. Pie stūres nebija Daiga, taču viņa vienīgā cieta tik smagi — tika traumēts kakls, un viņa vairs nespēja staigāt. “Neviens neinteresējās, vai vēlos atgriezties darbā,” stāsta Daiga. Trīs mēnešus viņa bija paralizēta, bet pusotru gadu pavadīja rehabilitācijā. Avārija notika 1998.gada aprīlī, bet no darba Daigu atlaida 2000.gada maijā pēc Latvijas Darba likuma kodeksa 33.panta pirmās daļas otrā punkta, kas nosaka: darba līgumu pirms tā termiņa beigām darba devējs var lauzt, ja konstatē, ka darbiniekam ir nepietiekamas profesionālās iemaņas vai veselības stāvokļa dēļ viņš nevar turpināt attiecīgo darbu. J.Neimanis skaidro, ka šis negadījums kvalificējams kā negadījums darbā, jo tas noticis darba laikā un izpildot darba pienākumus, līdz ar to darba devējam bija jānoformē akts par negadījumu darbā.

Kad Daiga sāka pārvietoties ratiņkrēslā un ieguva I grupas invaliditāti, mēģināt atgriezties iepriekšējā darbavietā viņa nevēlējās. “Pirmos trīs gadus vajadzēja apjēgt, kā dzīvot tālāk, tāpēc par darbu pat domas nebija.” Tomēr, lai apgādātu bērnus, strādāt vajadzēja. “Bija uzaicinājumi uz pārrunām, bet, kad uzzināja, ka pārvietojos ratiņkrēslā, tikšanos parasti atcēla. Daži teica, ka darbavieta nav aprīkota un tuvākā nākotnē arī netiks plānota biroja pārbūve.” Prasības darbavietai — pacēlājs, uzbrauktuves, speciāla tualete, speciāla atpūtas istaba, uzraugs, durvju aiļu paplašināšana — daudziem šķitušas neizdevīgas. J.Neimanis skaidro, ka darba devējs ir tiesīgs izvērtēt darba pretendentus, bet pēc kritērija, vai attiecīgais darbinieks ir piemērots konkrētā darba veikšanai. “Tiesības uz darbu ir nodrošināmas bez diskriminācijas atkarībā no invaliditātes.

Taču lielākoties darba devēji, lai izvairītos no tiesu darbiem, atteikumu pamatos ar citiem iemesliem. Darbinieka invaliditāte nav pamats izbeigt darba tiesiskās attiecības. Pamats izbeigt ir darbinieka nespēja turpināt līdzšinējo darbu invaliditātes dēļ un šim darbiniekam piemērotas darba vietas trūkums pie darba devēja.”

Patlaban Daiga ir projektu vadītāja subsidētā darbavietā. “Itālijā uz katriem desmit strādājošajiem darbavietā obligāti ir jābūt vienam cilvēkam ar īpašām vajadzībām, pretējā gadījumā darba devējam ir jāmaksā par vienu cilvēku divkāršs sociālais nodoklis. Valsts struktūrās šī prasība ir obligāta. Ja Latvijā darbavietā strādā invalīds, darba devējam nav nekādu nodokļu atvieglojumu,” stāsta Daiga.

Lidija Muciniece, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (DEAK) speciāliste, skaidro: “Nepastāv jēdziens — darba nespējīgs, un invaliditāte nav ierobežojums. Strādāt var jebkurš, ja vien ņem darbā.” Taču skaidrs, ka patiesībā ir citādi.

***

Invalīdu priekšrocības darba tirgū

Darba devējam, kurš iekārtojis darba vietu invalīdam un nodarbina invalīdu, pienākas dotācija saskaņā ar MK noteikumiem Aktīvo nodarbinātības pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtība un aktīvo nodarbinātības pasākumu realizētāju izvēles principi. Invalīds var arī saņemt profesionālo rehabilitāciju — pārkvalificēties tādam darbam, kura izpildei invaliditāte netraucē.

Pēc negadījuma par cilvēka veselības stāvokli lemj ārstējošais ārsts. Par invaliditātes grupas piešķiršanu spriež Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (DEAK).