Raksts

Atbalstīt nedrīkst neatbalstīt – 1


Datums:
23. janvāris, 2013


Foto: devinmoore

Lēmumu pieņēmēji ir būtisku lēmumu priekšā par Latvijas enerģētikas sektora turpmāko attīstību. Interesantākais ir tas, ka pieņemamajiem lēmumiem būs neizbēgama ietekme arī uz citām tautsaimniecības nozarēm.

Kāda būs šī ietekme, to ir unikāla iespēja izlemt 2013. gadā.

Manevri publiskajā telpā

Šīs publikācijas galvenais iemesls – ziņojuma secinājumi par elektrības cenu nākotni publiskajā telpā izraisījuši ažiotāžu, kas ir konceptuāli vērsta pret atjaunojamo resursu izmantošanu enerģētikā Latvijā. Pagātnē valsts paredzētie atbalsta mehānismi elektroenerģijas ražošanai no AER daudzos gadījumos ir izmantoti savtīgi un saņemtais atbalsts, iespējams, ir bijis pārāk dāsns, tomēr tas nenozīmē, ka pati atbalsta sistēma ir slikta – visticamāk, ka slikta ir bijusi attieksme, savtīgās interesēs sagatavoti lēmumi un atbalsta izmantošanas veidi.

Neliela līdzība ar starptautisko politiku – ārvalstu politiskie un bruņotie spēki lemj par stratēģiju un taktiku Afganistānā un galvenā problēma ir izdarīt teju neiespējamas izvēles par palikšanu Afganistānā, tajā nepaliekot. Kā atbalstīt rietumvalstīm lojālos spēkus Afganistānā, atbalstu faktiski pārtraucot, vai samazinot tiktāl, ka līdzšinējās iestrādes var izrādīties veltīgas. Latvijas enerģētikas politikas dramatisma mērogs nav tāds, kā Afganistānas gadījumā, tomēr ilustrē dīvaino pieeju, ka atbalstu sniegt vajadzētu, jo bez atbalsta nebūs progresa, vienlaikus gatavojot iziešanas vai neatbalstīšanas argumentāciju.

Visticamāk, ka abos gadījumos notiks politiska izšķiršanās, kam būs tālejošas sekas. Cerams, ka Latvijā tādēļ vismaz nemirs cilvēki.

Latvijā tautsaimniecības konkurētspējas apoloģēti kā attīstības vadmotīvu piesauc lētu elektrību par katru cenu. Skan paradoksāli – lēta elektrība par katru cenu! Tiek pausta apņēmība panākt un nodrošināt, ka elektrība kļūst lētāka vai vismaz nekļūst dārgāka. Lielie rūpnieciskie elektroenerģijas patērētāji aicina valdību cīnīties ar ļaunumu un glābt Latvijas sabiedrību no zaļās enerģijas, kas, kā tiek piedāvāts publiskajā informācijas telpā, jau tagad grauj un nākotnē vēl vairāk graus Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju. Nu labi, ja nevar nodrošināt lētu elektrību par katru cenu visiem, tad vismaz dažiem gan šādu pretimnākšanu vajadzētu par īpašiem nopelniem izrādīt.

Lielie rūpnieciskie elektroenerģijas patērētāji aicina valdību cīnīties ar ļaunumu un glābt Latvijas sabiedrību no zaļās enerģijas.

Paradoksāli, ka zaļās enerģijas ietekme uz uzņēmumu rēķiniem ir minimāla, taču „zemo cenu par katru cenu” aizstāvji vai nu nav pietiekami labi informēti par cenu augšanas risku cēloņiem, vai arī tiem tiek sniegta nekorekta informācija, vai arī, un tam es pats gribētu ticēt vismazāk, debates par elektrības cenu tiek izmantotas dūmu aizsega radīšanai citas izcelsmes uzņēmējdarbības problēmām. Daudzie sižeti un daudzās publikācijas plašsaziņas līdzekļos vedina domāt, ka sabiedrība tiek gatavota būt pret jebkādu atbalstu atjaunojamo un neizsīkstošo energoresursu izmantošanai elektrības ražošanā.

Avoti un interpretācija

Ekonomikas ministrija (turpmāk tekstā EM) pēdējā gada laikā ir izdarījusi ievērojamu darbu un sagatavojusi divus svarīgus ziņojumus – 2012. gada rudenī publiskots ziņojums par atbalsta mehānismiem elektrības ražošanai, izmantojot atjaunojamos energoresursus[ 1 ], un 2013. gada sākumā Ministru kabinetā skatīts elektrības cenu risku ziņojums[ 2 ]. Noprotams, ka EM rūpīgi gatavo vēl kādus nozīmīgu uzziņas materiālu – elektrības ražošanas, izmantojot fosilo kurināmo, atbalsta sistēmas novērtējumu. Lai arī pirmie divi minētie dokumenti dod labu priekšstatu par cēloņsakarībām Latvijas enerģētikā, pirms būtisku lēmumu pieņemšanas[ 3 ] būtu svarīgi publiskot arī fosilās enerģija atbalsta ziņojumu.

Līdz šim publiskotajos ziņojumos iekļautais faktoloģiskais materiāls ir patiešām informatīvs un noderīgs tālāku secinājumu izdarīšanai. Nav saprotams, kādēļ EM no pieejamās informācijas izdara tādus secinājumus, kādus izdara un ar kādiem uzstājas publiskajā telpā. No tās pašas informācijas es izdaru gluži atšķirīgus secinājumus, no kuriem izriet arī no EM atšķirīgs redzējums par nepieciešamo vai ieteicamo tālāko rīcību, veidojot enerģētikas politiku Latvijā. Manuprāt, EM būtu jāpārskata secinājumi un tas jādara nevis tādēļ, ka man tā patiktu un EM redzējums vienkārši atšķiras no mana, bet gan tādēļ, ka abos minētajos ziņojumos faktoloģiskajā daļā rakstītais neļauj izdarīt tādus spriedumus, kādus izdara EM.
Savus komentārus un skatījumu centīšos izklāstīt divās secīgās publikācijās ar vienotu motīvu – būt vai nebūt atjaunojamo resursu izmantošanai enerģētikā Latvijā.
Šajā rakstā galveno uzmanību pievērsīšu Elektrības cenu risku ziņojumam (turpmāk tekstā ECRZ), kas ir šobrīd jaunākais dokuments, kas sniedz informāciju par EM pieņēmumiem par to, kā un kādēļ nākotnē varētu palielināties elektroenerģijas cena patērētājiem. ECRZ kopumā ir labs materiāls, lai arī par tā saturu un informācijas interpretāciju jāuzdod daudz precizējošu jautājumu. Jāpiebilst, ka Elektrības cenu risku ziņojums ir jau otrais gadījums pēdējā pusgada laikā, kad ziņojums piedāvā interesantu saturu, bet secinājumi šķiet izdarīti par pilnīgi citu materiālu un tiem ir maz saistības ziņojumos iekļautajiem faktiem.

Fakti, jautājumi, komentāri

Cenu risku ziņojumā Ekonomikas ministrija ir minējusi vairākus galvenos iemeslus, kādēļ būtu jāsecina, ka elektrības cena nākotnē visticamāk kļūs augstāka. Lai ministrijas skaidrojumi paliek ministrijas ziņā, bet savus galvenos vērojumus par ECRZ īsumā centīšos izklāstīt šeit.
1) ECRZ runā par elektrības cenu riskiem, ko rada subsīdijas elektroenerģijas ražošanai, izmantojot gan fosilos, gan atjaunojamos un neizsīkstošos resursus (3. lpp.);

2) ECRZ atsaucas uz energoresursu un it īpaši dabas gāzes cenu svārstībām kā uz
galveno cenu augšanas risku (4.-5. lpp.);

3) ECRZ norāda uz citu svarīgu cenu elementu – elektrības pārvades un sadales tarifiem (4.-5. lpp.) un to potenciālo ietekmi uz maksājumiem par elektrību;

4) ECRZ skaidri uzsver riskus, kas saistīti ar atbalsta maksājumiem it īpaši koģenerācijas stacijās, kas kā kurināmo izmanto dabasgāzi (4.-5. lpp., 39. lpp.);

5) ECRZ teikts, ka Baltijas elektroenerģijas tirgus integrācijai Ziemeļvalstu elektrības tirgū un konkurencei nebūs nozīmīga ietekme elektrības cenu augšanā.
Sagaidāms pat tieši pretējs efekts – tiek prognozēts, ka pievienošanās Ziemeļvalstu tirgum būs stabilizējošs iespaids uz elektrības cenas svārstībām Baltijas valstīs. Šāds tirgus integrācijas iespaids jāskata OIK iespējamās ietekmes uz elektrības cenu, ko maksās patērētāji, kontekstā (6.-13. lpp.);

6) ECRZ atsaucas uz izmaksām, kas saistītas ar pārvades sistēmas (PS) un sadales sistēmas (SS) tīklu atjaunošanu un uzturēšanu. Ziņojumā teikts, ka gan PS, gan SS infrastruktūra nav labākajā iespējamajā stāvoklī un ieguldījumi nav atliekami un būs ievērojami, un tiem noteikti būs būtiska ietekme uz pārvades un sadales tarifiem (14.-17. lpp.);

7) ECRZ 2. tabula (19. lpp.) parāda projektus ar lielāko ģenerējošo jaudu un lielāko OI maksājumu apjomu. Skaitļi parāda, ka AS Latvenergo ir nepārprotams līderis OI atbalsta maksājumu saņemšanā. Šī informācija sasaucas ar ECRZ 39. lappusē izdarīto secinājumu, ka tieši atbalsts šīm lielajām (un tehnoloģiski efektīvajām) ģenerējošajām jaudām rada lielāko risku OIK ietekmei uz elektrības cenu nākotnē (39. lpp.);

8) ECRZ teikts, ka lielākā daļa projektu, kam piešķirtas tiesības saņemt OI maksājumus, darbību uzsāks līdz 2013. gada beigām, un to lielākā ietekme uz OIK tādēļ izpaudīsies 2015. gadā[ 4 ].
Tomēr nav sarežģīti secināt, ka runa ir ne tik daudz par projektu skaitu, cik par jaunām ģenerējošajām jaudām, kam ir tiesības saņemt OI atbalstu. Paredzēts, ka līdz 2013. gada beigām darbu komerciālā režīmā uzsāks Rīgas TEC-2 otrā kārta, kas būtiski papildinās Rīgas TEC-2 kopējo uzstādīto jaudu un ļaus kā kurināmo izmantoto dabasgāzi sadedzināt augsti efektīvā koģenerācijā. Jāsecina, ka lielākā ietekme uz OIK izmaiņām 2015. gadā visticamāk būs tieši šim projektam (19. lpp.);

9) ECRZ 3. tabula (20.-21. lpp.) parāda ar dažādiem MK noteikumiem piešķirto tiesību saņemt OI maksājumus un to faktiskās izmantošanas attiecību. Tabulai seko EM prognoze par projektu daļu, kas, EM ieskatā, tiks īstenoti un kas līdz ar to ietekmēs elektroenerģijas cenas OIK elementu. Īstenoto projektu procentuālā attiecība pret piešķirtajām tiesībām saņemt OI maksājumus ir dažāda: procentuāli visvairāk ieviesti fosilo kurināmo (dabasgāzi) izmantojošie projekti, AER projektu īstenošanā vērojami ievērojami vājāki rezultāti. Uzkrītoši ir EM pieņēmumi un prognozes par nākotnē īstenojamo projektu rezultativitāti. EM izdarītās prognozes nekādi neiet kopā ar faktiem par līdzšinējo pieredzi un, manuprāt, tām nav saistības ar 3. tabulā ilustrētajām tendencēm. Pat ar ārkārtīgi optimistiskajām prognozēm par AER projektu īstenošanas rezultativitāti, 100% ieviešanu EM prognozē tikai fosilās koģenerācijas (izmantojot dabasgāzi) projektiem;

10) ECRZ 16. attēls (28. lpp.) un 17. attēls (29. lpp.) pārsteidz ar acīmredzami nenovērtētu pārvades sistēmas un sadales sistēmas tarifu prognozēto ietekmi uz elektrības cenu. Eiropas pārvades sistēmas operatoru organizācijas ENTSO-E vietnē pieejamajos ziņojumos[ 5 ] iespējams apskatīties, kādu tieši daļu kopējā elektrības maksājumā veido pārvades tarifi. Tas pārsteidz arī ar acīmredzami pārspīlētu prognozi par OIK ietekmi uz elektrības cenu nākotnē. Šie divi attēli neatspoguļo ECRZ iekļautos faktus un saturu, kur runāts par galvenajiem augstākas elektrības cenas riskiem. Tie drīzāk atspoguļo Ekonomikas ministrijas pieņēmumus par to projektu īstenošanas rezultativitāti, kas ir saistīti ar OIK.

Pārāk daudziem cilvēkiem ir vilinājums, pirmkārt, meklēt un atrast ļaunuma sakni, un, otrkārt, par ļaunuma sakni uzskatīt tieši zaļo enerģiju.

Lai arī publiskajā telpā arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts ir atzīmējis, ka dabasgāzei ir nozīmīga ietekme uz OIK, tālākais vēstījums tomēr aiziet pa citām sliedēm, ko ieskicēju publikācijas sākumā – pārāk daudziem cilvēkiem ir vilinājums, pirmkārt, meklēt un atrast ļaunuma sakni, un, otrkārt, par ļaunuma sakni uzskatīt tieši zaļo enerģiju. Pat, ja informācija un fakti liecina par ko citu. Tos, kuru dzīvi un biznesu būtiski ietekmē elektrības cena, aicinu ļoti rūpīgi izpētīt divus rakstā pieminētos informatīvos ziņojumus. Tajos apkopotā informācija līdz secinājumu un ieteikumu daļai dos iespēju labāk saprast, kas un kādās proporcijās veido OIK un kādas prognozes no šīs informācijas iespējams izdarīt. Tad arī katrs pats varēs izdarīt secinājumus par komata un punkta ielikšanu virsrakstā. Nākamajā rakstā – par atbalsta mehānismiem enerģētikā, to plānošanu, izmantošanu, faktoriem un risinājumiem.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!