Starptautiskie kredīti nākošajos mēnešos šai valstij palīdzēs noturēties virs ūdens.

Taču šo valsti tie neglābs. Iemesls tam ir elite, kura ir izveidojusies pagājušajās desmitgadēs. To kodolu veido trīs klani, kur apkalpo plašāku klientu loku. Šī elite no valsts kases ir izdalījusi miljardus, kuru valstij pašai nemaz nebija. Klanu galvas sagādāja kredītos balstītu labklājību savām ģimenēm un draugiem. Viņi uzpūta valsts aparātu, lai katram būtu sava silīte, tādējādi radās monstroza birokrātija.

Partiju lēmumos parasti bija runa par pakalpojumiem, nevis politisku darbību. Katrs, kam bija pieeja publiskiem līdzekļiem, par šo naudu pirka sev draugus un vēlētājus. Viņi bija pateicīgi partijai un tai ģimenei, kura stāvēja aiz attiecīgās partijas. Tā tapa valsts feodālā demokrātija. Mainījās paaudzes, bet vārdi augšgalā nemainījās. Nevienā citā Eiropas demokrātiskajā valstī nav noticis nekas tamlīdzīgs.

Klanu galvas pieradināja tautu dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Valsts kopumā ir nabadzīga, tā atrodas Eiropas nomalē un tai nav daudz vairāk par skaistu dabu ar zilām debesīm un pludmali. Ceturtā daļa visu darba ņēmēju algu saņem no valsts. Valsts ir avots, no kura katrs vēlas pastrēbt.

Partijas laupīja valsti pa lielam. Attiecīgi tauta arī grāba, cik spēja. Bagātie krāpa nodokļos miljardus, nabagie strādāja nelegāli un arī nemaksāja nodokļus, bet ierēdņi prasīja kukuļus.

Tā (līdzīgi) šīsnedēļas DER SPIEGEL par Grieķiju. Apzināti izņēmu arā valsts nosaukumu, 27/2011, S. 87-86.