Labrīt, lasītāji!Laikam vienīgais, ko Latvijas galvaspilsētas otrā persona vēl nav paguvusi sasolīt, ir tas, ka šogad Jāņos būs pats skaistākais laiks, kādu vien var iedomāties, alus visiem būs par velti, un nākamajā rītā nevienam nebūs paģiras. Vakar minētā otrā persona paziņoja, ka kopā ar kādreizējo Lauksaimniecības ministrijas ierēdni, kurš pēc tam kļuva stāvus bagāts un politikā krietni ietekmīgs, viņš rudenī Saeimā iegūs 37 vietas.
Nu, OK. Paskatīsimies uz šo lietu pēc būtības. 37 vietas nu absolūti nespīd, bet bijušajam buldozeram, kurš laika gaitā ir sasolījies aviopasažieru miljonus, darba vietu tūkstošus un tūkstošus un tūkstošus un tūkstošus, plaukstošu Latvijas pastu, Eiropas modernāko dzelzceļu un visu ko citu pēc kārtas, tajā skaitā arī savu ievēlēšanu Rīgas mēra amatā, galvenais ir vāvuļot, gan jau pēc tam redzēs, kā sanāks. Savukārt, kas attiecas uz Šķēli, patlaban viņš būtībā kārtējo reizi ir uzmetis visu “Tautas” partiju, savukārt Šlesers to pašu ir izdarījis ar saviem “mācītājiem”, nemaz nerunājot par piedēkli, kas saucas “Latvijas ceļš.” Jo, spriežot pēc jaunveidojamās organizācijas nosaukuma, kā arī pēc tā, ka nu abi lielie Jūrmalgeitas varoņi siros pa laukiem un darba ļaudīm stāstīs, kā viņi “glābs” Latvijas tautsaimniecību, pārējie kandidāti šajā sarakstā būs labākajā gadījumā statisti. Pirmā vietā vienmēr būs Ainārs un Andris, ar piešprici no Ērika. Diez kas nav. “A+Š2” kā jēdziens būs jāapstiprina abu partiju kongresiem. Ja es būtu ierindas biedrs vai pat valdes loceklis kādā no attiecīgajiem grupējumiem, es diez vai būtu priecīgs atteikties no vārdiem “Tautas” un “Latvijas”, tikai tādēļ vien, lai apmierinātu divu patmīlīgu egoistu ambīcijas. Pat Lembergs nekad nav nācis ar domu, ka Ventspilī valdošo partiju vajadzētu nosaukt par “Lembi kubā” vai kā nu tur.
Vēl rodas pārdomas par to, kurš no šiem abiem džentlmeņiem taisās piekāpties otram, ja kārtis kritīs tā, ka viņu pārstāvētajam spēkam Valsts prezidents piedāvās veidot valdību. Šķiet, Mākoņtēvs ir slīpētāks un rafinētāks šaha spēlētājs, nekā puisis no priedēm, bet asinis varētu gan šķīst.
Protams, Ministru prezidenta amata virzienā cierē arī citi ļaudis. “Saskaņas” centra boss Urbanovičs pēdējos mēnešos kā veca plate ir klabinājis pārliecību, ka tieši viņš rudenī tiks pie varas. Šonedēļ žurnālā “Ir” (saruna kioskā: “Ir ir?” “Ir ir Ir!”) tiek aplūkots Urbanoviča iespējamais ministru saraksts. Piemēram, finanšu ministres amatam tiek piedāvāta dāma, kura tīksminās par plānveida ekonomiku (“jo neesot normāli, ka kopš 1992. gada valsts nezina, ar ko nodarbojas 126 tūkstoši uzņēmēju”), un par 1940. gadā PSRS okupācijas karaspēka klātbūtnē notikušajām “vēlēšanām” viņa ir paziņojusi, ka tās bija “brīvas, reālas un godīgas vēlēšanas — vienīgā atšķirība bija tā, ka bija atļauta arī komunistiskā partija.” Kārtējo reizi jāsaka — atradusies “saskaņa.”
Piecarpus mēneši līdz vēlēšanām, mīļie. Bail. Latvijas elektorātā cērpamu aitu ir vai dieniņ, cik daudz. Sabiedrības politiskā atmiņa ir vai dieniņ, cik īsa. No Latvijas uz neatgriešanos inteliģentu ļaužu ir aizbraucis vai dieniņ, cik daudz. Un patlaban, piemēram, ir doma ģenerālprokurora ievēlēšanu atlikt līdz nākamajai Saeimai?! Jo, lai arī cik bezcerīgs nebūtu pašreizējais parlaments, patlaban nudien nav nekādu garantiju, ka nākamais nebūs vēl sliktāks. Deķīša vilkšana visos iespējamos virzienos jau tagad ir redzama. “Zaļie zemnieki” tik ļoti vēlas iebīdīt “savējo” tieslietu ministra amatā, lai pa fikso līdz vēlēšanām Uzņēmumu reģistrā varētu sakārtot visas Lemberga rebes, ka Ministru prezidentam jau ir nācies runāt, ka varbūt līdz vēlēšanām bez tieslietu ministra varam iztikt pavisam, ja nu vien ar v.i. vai p.i. Jūrmalgeitas varoņi, “mutatis mutandis” varoņi, un pārliecība par superīgām vēlēšanām Latvijas okupācijas pirmsākumos. Bail.
Jauku visiem … nu, vismaz lielākajai daļai dienu!