Ārzemju augstskolās studējošie vēlas vairāk profesionālu iespēju Latvijā

Foto: pcgn7

Jau rudens lapas sārtojas, jau rindā dzērves kārtojas. Šīs Osmaņa dzejas rindas var attiecināt uz studentiem, kas pošas sākt vai turpina studijas ārvalstu augstskolās.

Līdzīgi kā dzejas rindā minētās dzērves, kuras Latvijā pavada tikai vasaru, lielākā daļa ārvalstīs studējošo Latvijas valsts piederīgo drīzāk redz sevi tuvāko piecu gadu laikā viesojamies, un nevis atgriežamies uz pastāvīgu dzīvi Latvijā.

Par to liecina Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta (LU FSI) pētījums par Latvijas emigrantu kopienām. Sabiedriskās politikas kontekstā tas nozīmē tendenci palielināties tai ārvalstīs augstāko izglītību ieguvušo Latvijas iedzīvotāju daļai, kas atgriešanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā atliek vai arī nemaz neplāno.

Saskaņā ar UNESCO aplēsēm, četrus miljonus lielajā globālajā studentu plūsmā iekļaujas gandrīz 5000 Latvijas izcelsmes studentu.^{[ 1 ]}

Saskaņā ar LU FSI pētījuma datiem, trešā daļa Latvijas studentu ārvalstīs augstāko izglītību iegūst Lielbritānijā, kam seko ASV, Īrija, Vācija, Kanāda, Dānija un Krievija.

Mazāks skaits Latvijas izcelsmes studentu augstāko izglītību iegūst vēl 25 citās ārvalstīs.

Lielākā daļa jeb 45% ārvalstīs studējošo Latvijas valsts piederīgo apgūst bakalaura līmeņa studijas, 26% mācās koledžas līmeņa programmās, maģistrantūrā studē 21%, bet mazākā daļa jeb 9% iegūst doktora grādu. Salīdzinot ir jāsecina, ka augstākā līmeņa studijās ārzemēs studē proporcionāli vairāk studentu no Latvijas nekā augstskolās Latvijā. 2014. gadā Latvijas augstskolās maģistra līmeņa studiju programmās studēja 16%, bet doktorantūrā tikai 3% no visiem studentiem.^{[ 2 ]}

No gandrīz 1000 aptaujātajiem ārvalstīs augstāko izglītību iegūstošajiem Latvijas izcelsmes studentiem tuvāko piecu gadu laikā, proti līdz 2019. gadam, uz pastāvīgu dzīvi Latvijā plāno atgriezties tikai 14%, kas ir ievērojami mazāk nekā ārzemēs esošo Latvijas valsts piederīgo vidū kopumā. Atgriešanos neplāno 57%, bet vēl 29% pieļauj iespēju Latvijā šajā laika posmā atgriezties pie noteiktiem apstākļiem. Visretāk atgriešanos plāno tie ārzemēs studējošie, kas Latviju pameta darba nolūkā.

Savukārt doma par atgriešanos uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ir vairāk raksturīga tiem Latvijas studentiem ārvalstīs, kas izceļojuši ar galveno mērķi iegūt izglītību.

Tas liecina, ka emigrācija nav sākotnējais nolūks daudziem studentiem ārvalstīs.

Visbiežāk ar mērķi iegūt izglītību uz ārzemēm ir devušies doktorantūras studenti, kam seko maģistranti un bakalaura līmeņa studijas apgūstošie studenti. Tikai trešā daļa koledžas (pielīdzināma pirmā līmeņa augstākajai izglītībai) studentu ārvalstīs ir emigrējuši no Latvijas ar galveno mērķi iegūt izglītību. Galvenais izbraukšanas nolūks šiem studentiem ir nodarbinātība.

Tieši koledžas līmenī studējošie arī ir vispārliecinātākie par savu palikšanu ārzemēs vēl pēc 2019. gada, 43% paužot šādu apņēmību.^{[ 3 ]}

Ārvalstu koledžās studējošie vairāk nekā studenti citos studiju līmeņos atzīst, ka viņu atgriešanos Latvijā kavē tas, ka lielākā daļa ģimenes un draugu nedzīvo Latvijā. Kā svarīgu iemeslu palikšanai ārzemēs vismaz divas trešdaļas visos izglītības līmeņos studējošo nosauc to, ka ir iekārtojušies dzīvot ārvalstīs, lai gan visbiežāk to saka koledžas līmeņa studenti. Līdzīgi svarīgs visām ārvalstīs augstāko izglītību iegūstošo grupām ir labāks sociālais nodrošinājums, nekā Latvijā. Mazāk svarīgs šis apsvērums ir doktorantūrā studējošajiem, kur to min 60% respondentu. Doktorantūras studentu vidū vismazāk ir arī to, kas kā svarīgu iemeslu palikšanai ārvalstīs min vilšanos Latvijas valstī (39%). Valodas grūtības, atgriežoties Latvijā, būtu 10% koledžas, 12% bakalaura, 15% maģistrantūras un 8% doktorantūras studentu ārvalstu augstskolās.

Nespēja Latvijā atrast piemērotu darbu ir visnozīmīgākais kavēklis atpakaļceļam, ko min visi ārvalstīs studējošie – gandrīz 90% doktorantu, 84% koledžas studentu, 81% bakalaura un 76% maģistrantūras līmenī studējošo.

Šajā kontekstā, atbildot uz jautājumu par to, kādai būtu jābūt darba algai pēc nodokļu nomaksas, lai darbs Latvijā ieinteresētu, vidējā nosauktā summa koledžas studentu vidū ir 1000 eiro mēnesī, bakalaura programmās studējošo vidū tie ir 1200 eiro, bet maģistrantu un doktorantūrā studējoši vidū 2000 eiro mēnesī.

Tajā pašā laikā papildus darba algai jāņem vērā ārvalstu augstskolu studentu profesionāla rakstura apsvērumi. Vairāk nekā 70% bakalaura līmeņa studentu un maģistrantu un gandrīz 90% koledžas studentu un doktorantu atzīst, ka atgriezties kavē profesionālas izaugsmes un uzņēmējdarbības iespēju trūkums Latvijā. To, ka profesionālās izaugsmes un attīstības iespējas augsti kvalificētajiem cilvēkiem, lai viņus piesaistītu un noturētu Latvijā, būtu jāpaplašina tautsaimniecības izmaiņu ceļā, apliecina arī intervijas ar ārvalstu augstskolu studentiem un absolventiem no Latvijas.^{[ 4 ]}

Ja vērtē iemeslus, kas rosinātu ārzemju augstskolu studentus atgriezties Latvijā tuvāko piecu gadu laikā, vissvarīgākais iemesls, ko nosauc visi, ir ģimenes un draugi Latvijā.

Arī vairāk nekā divas trešdaļas to studējošo, kas Latvijā šajā laika posmā atgriezties citādi neplāno, ģimeni un draugus nosauc par vissvarīgāko iemeslu, lai tomēr to darītu.

Starp tiem studentiem, kas par atgriešanos Latvijā ir pārliecināti vai gandrīz pārliecināti, vēl kā ļoti būtiski atgriešanās iemesli minētas ilgas pēc dzimtenes un pazīstama valodas vide Latvijā. Materiālais nodrošinājums nekustamā īpašuma veidā Latvijā ir būtisks priekšnoteikums tiem ārzemēs studējošajiem, kuri valstī varētu atgriezties pie noteiktiem apstākļiem. Tāpat šīs grupas pārstāvjus Latvijā atgriezties motivētu te atrasts pieņemams darbs.

Šeit jāpiebilst, ka pašreiz apmēram 40% ārvalstīs studējošo Latvijā ir zeme vai mājoklis, apmēram 4% pieder uzņēmums vai tā daļas Latvijā un tikpat lielai proporcijai Latvijā saglabājušās darba attiecības, un vēl 10% ir mājokļa kredīts. Jautāti par plāniem iegādāties īpašumu Latvijā, apstiprinoši visbiežāk atbild bakalaura līmenī studējošie. Tāpat bakalaura līmeņa studenti ārvalstīs visbiežāk pauž nodomu nākotnē nodibināt uzņēmumu Latvijā, izveidot vai palīdzēt izveidot biznesa sadarbību ar Latvijas partneriem.

Kopumā ņemot, apmēram trešā daļa ārvalstu augstskolās studējošo Latvijas valsts piederīgo vēlas iesaistīties Latvijas ekonomikā ar nekustamā īpašuma iegādi vai iesaistoties uzņēmējdarbībā.

Lai gan saskaņā ar LU FSI pētījuma datiem absolūts vairākums ārvalstu augstskolās studējošo studentu no Latvijas par savu vienīgo dzīves vietu Latviju drīzumā saukt nedomā, saikne ar Latviju saglabājas. Panākt, lai tā neizirtu, var izrādīties gan personiska rakstura, gan sabiedriskās politikas izaicinājums. Pētījums liecina, ka atalgojums, ar ko Latvijā vēlētos rēķināties ārvalstu augstskolās studējošie, ir vismaz uz pusi lielāks nekā oficiālā vidējā darba samaksa Latvijā, taču tās nav arī „fantastiskas summas”.

Vienojoša atziņa, kas izriet no ārvalstīs augstāko izglītību iegūstošo un absolventu teiktā ir tā, ka nepieciešamas iespējas pilnveidoties un īstenot savas profesionālās ieceres. Iespējas augstākās izglītības ieguvējiem ārzemēs pārspēj Latviju.

Ja mērķis ir piesaistīt šos prātus valstij, sabiedriskās politikas kontekstā būtu vērts ieklausīties viņu priekšlikumos par pārmaiņām, kas veicinātu Latvijas konkurētspēju, piesaistot un noturot cilvēkus.

Raksts tapis ESF projekta “Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” Nr. 2013/0055/1DP/1.1.1.2.0/13/APIA/VIAA/040 ietvaros. Plašāka informācija par pētījumu pieejama tā mājas lapā http://migracija.lv/