Raksts

Ārvalstu darbaspēks Latvijā – scenāriji, iespējas, riski


Datums:
20. jūnijs, 2006


Autori

Ivars Indāns


Foto: AFI

Pateicoties pašreizējai imigrācijas politikai, viesstrādnieku ievešana uzņēmējiem visbiežāk ir pārāk dārga un sarežģīta. Tomēr valdība nav plānojusi veikt pasākumus, lai atvieglotu trešo valstu pilsoņu piekļuvi Latvijas darba tirgum, bet aicina pilnvērtīgāk izmantot valstī esošos darbaspēka resursus.

Imigrācijas politiku raksturo tas, kādā veidā valsts vara pārvalda ar iedzīvotāju pārvietošanos saistītos jautājumus. Imigrācijas politika ir atkarīga no ekonomiskās attīstības faktoriem un mērķiem, vietējā darba tirgus vides, demogrāfiskās situācijas un sabiedriskās reakcijas.

Vai Latvijai būs nepieciešami viesstrādnieki?

Vērtējot ekonomiskos un demogrāfiskos apsvērumus, atbilde ir pozitīva. Latvijas darba tirgū pakāpeniski pieaug darbaspēka izmaksas, un samazinās valstī pieejamais ekonomiski aktīvais darbaspēks. Ja pašlaik ar darbaspēka trūkumu sastopas atsevišķas nozares (būvniecība, tirdzniecība, veselības aprūpe), tad nākotnē šī problēma var skart plašu ekonomikas segmentu.

Neraugoties uz pēdējo gadu dzimstības pieaugumu Latvijā, turpinās iedzīvotāju depopulācija. Tuvāko piecu līdz septiņu gadu laikā darba tirgū ienāks deviņdesmitajos gados dzimušie, kad dzimstība bija ļoti zema, un Latvija izjutīs nopietnu darbaspēka trūkumu. Gaidāms, ka vislielākais samazinājums varētu būt tieši darbspējīgo iedzīvotāju skaitā – par 15% mazāk nekā pērn, un 2020.gadā Latvijā būs aptuveni 1,6 miljoni cilvēku vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Sakarā ar brīvas darbaspēka kustības tiesību paplašināšanos Eiropas Savienībā (ES), Latvijas ekonomisko situāciju un problēmām vietējā darba tirgū tuvākajos gados arvien vairāk Latvijas iedzīvotāji darba meklējumos varētu emigrēt uz citām ES valstīm. Pēc Latvijas Bankas prognozēm līdz 2015.gadam pakāpeniski aizbrauks apmēram 200 000 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, vēl vairāk samazinot darbaspēka piedāvājumu Latvijā.

Politiski izvērtējot viesstrādnieku ievešanu Latvijā, atbilde ir negatīva vai piesardzīgi neitrāla. Lai gan Latvijas ekonomika arvien vairāk saskaras ar darbaspēka trūkumu, pateicoties pašreizējai imigrācijas politikai, viesstrādnieku ievešana uzņēmējiem visbiežāk ir pārāk dārga un sarežģīta. Valdība aicina pilnvērtīgāk izmantot valstī esošos darbaspēka resursus un tāpēc nav plānojusi veikt pasākumus, lai atvieglotu trešo valstu pilsoņu piekļuvi Latvijas darba tirgum.

Pašreizējo imigrācijas politiku Latvijā atbalsta lielākā daļa valsts iedzīvotāju, kas izteikti negatīvi vērtē citu valstu viesstrādnieku potenciālo ierašanos Latvijā. Šajā ziņā Latvija ir pret imigrāciju visnegatīvāk noskaņotā valsts ES. Negatīvisms atspoguļojas gan latviešu, gan cittautiešu atbildēs. Šāda sabiedriskā doma ir saistāma ar padomju laika migrācijas politikas sekām, iekšējo nedrošību par savu identitāti un bailēm no konkurences.

Imigrācijas politikas scenāriji

Konservatīvās (pašreizējās) politikas priekšrocība ir tā, ka situācijā, kad pastāv darbaspēka trūkums, Latvijas uzņēmumi cenšas pielāgoties esošajai situācijai darba tirgū. Šī pielāgošanās izpaužas vairākos veidos: uzņēmumu ražotnes tiek pārceltas no Rīgas uz citiem valsts reģioniem, biznesa attīstībai tiek veicināta Latvijas iekšējā darbaspēka mobilitāte. Šī pieeja ir vērsta uz Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvara palielināšanu, darba algas paaugstināšanu, darba ražīguma paaugstināšanu un/vai darbaspēka kvalifikācijas izmaiņām līdz ar pakāpenisku pāreju uz zināšanu ietilpīgāku ekonomiku. Stingra imigrācijas politika stimulē biznesu izmantot arvien modernākas iekārtas un tehnoloģijas, kas ļauj izbrīvēt darba vietas un ceļ darba ražīgumu.

Ja Latvijas ekonomikas attīstībai nepieciešamā darbaspēka trūkst, bet imigrācijas politika ir pārāk stingra, sāk darboties nelegālā tirgus likumi. Tie liek uzņēmējiem veicināt nelegālo imigrāciju un nelegālo nodarbinātību. Arvien pieaugošajā būvniecības nozarē tiek lēsti ap 40 procentiem nelegāli nodarbināto, kas rada simts miljonus latu zaudējumus valstij no nenomaksātajiem nodokļiem. Pašreizējās politikas dēļ Baltijas mērogā Latvijas darba tirgus nav konkurētspējīgs, jo viesstrādnieku ievešana Lietuvā un Igaunijā ir ievērojami vieglāka un uzņēmējiem lētāka. Tas kļūst par nozīmīgu ierobežojumu investīciju piesaistīšanā, mazina ārvalstu kapitāla interesi par Latvijas ekonomiku.

Liberālā pieejas priekšrocība būtu tāda, ka lētā darbaspēka ievešana palīdzētu saglabāt ekonomikas izaugsmi ilgākam laika periodam. Straujā Latvijas ekonomikas izaugsme atkarīga no kapitāla, produktivitātes un darbaspēka. Saskaroties ar darbaspēka trūkumu, ir nepieciešams piesaistīt viesstrādniekus atbilstoši ekonomikas vajadzībām. Viesstrādnieku darbaspēka izmantošana ļautu uzņēmējiem un biznesam saglabāt cenas un izmaksas, tādējādi uzturot augstāku konkurētspēju vietējā un ārzemju tirgū. Tomēr liberāla imigrācijas politika neļautu straujāk kāpināt vietējā darbaspēka produktivitāti un neveicinātu algu paaugstināšanu strādājošajiem, kas vēl vairāk var veicināt emigrācijas procesus. Darba devēji, izmantojot viesstrādniekus, nebūtu motivēti pilnvērtīgāk izmantot Latvijas iekšējos darbaspēka resursus (iedzīvotāji reģionos, jaunieši, sociāli mazaizsargātās iedzīvotāju grupas).

Inkrementāli liberālā pieeja ir vērsta uz to, lai tuvāko piecu līdz septiņu gadu laikā, kad darba tirgu vissmagāk skars deviņdesmito gadu demogrāfiskā krīze, veiktu imigrācijas politikas pakāpenisku liberalizēšanu. Šī pieeja paredz, ka pašreizējā imigrācijas politika nemainītos, kamēr netiktu veikta Latvijas darba tirgus sakārtošana, pilnvērtīga iekšējo resursu izmantošana, sociāli atbildīgas nodarbinātības politikas īstenošana un valsts realizētu efektīvu politiku pret nelegālo imigrāciju un nelegālo nodarbinātību. Ņemot vērā šos priekšnosacījumus, notiktu pakāpeniskas izmaiņas likumdošanā, kas būtu vērstas uz viesstrādnieku iekļaušanos atsevišķās darba tirgus nozarēs vai sektoros. Šī pieeja paredz, ka nākotnē viesstrādnieki būs valsts tālākās ekonomiskās attīstības sastāvdaļa. Nākotnē darbaspēka ievešana palīdzētu saglabāt izaugsmi tajās ekonomikas nozarēs, kurās būtu augstāka pievienotā darba vērtība. Tomēr imigrācijas pakāpeniska liberalizēšana ir atkarīga no pārāk daudziem priekšnosacījumiem, kuru īstenošanai nepieciešams laiks, politiskās intereses, biznesa lojalitāte. Latvijai, pakāpeniski pielāgojot imigrācijas politiku straujai ekonomikas attīstībai, var mazināties pašreizējā ekonomikas izaugsme un konkurētspēja.


Fwd: Eiropa


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!