Raksts

Ārpolitikā — Rietumi versus Austrumi


Datums:
21. septembris, 2010


Autori

Andis Kudors


Foto: 3dom

Jaunajai Saeimai vajadzētu pievērsties neatrisinātam jautājumam — kā informēt Latvijas sabiedrību par ES centrālajās institūcijās notiekošo, citādi mēs ar britiem joprojām sacenšamies par lielāko eiroskeptiķu titulu.

Partijas par ārpolitiku

Iespējamo ārpolitikas prioritāšu koriģēšanas dēļ 2010. gada Saeimas vēlēšanas tiek salīdzinātas ar 1995. gadu, kad Valsts prezidentam Ulmanim, izvēloties vienu vai otru premjera amata kandidātu, bija iespēja ietekmēt Latvijas turpmāko attīstības virzienu.

Un tomēr — kaut zināmu līdzību te saskatīt var, situācija ir mainījusies. Latvija ir paspējusi integrēties Eiropas Savienībā (ES), NATO un citās Rietumu struktūrās, kas apgrūtina strauju radikālu izmaiņu veikšanu ārpolitikā. Taču zināma vektoru pārlikšana ir iespējama.

Ārpolitikas kursa nemainīgums

Valsts prezidents Valdis Zatlers, uzstājoties ar runu Latvijas vēstnieku auditorijā šā gada 24.augustā, norādīja, ka, izvēloties premjeru, vadīsies no apņēmības uzturēt Latvijas ārpolitikas un drošības politikas kursa nemainīgumu. Līdzšinējais kurss, kā zināms, gan ekonomikas, gan drošības jautājumu risināšanā ir Rietumi. Tajā pašā runā Zatlers precizē — pilnvērtīga dalība ES un NATO, stratēģiskā partnerība ar ASV. Turklāt ekonomiskā atveseļošanās panākama sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Komisiju. Tātad partijai, kas pašreizējo situāciju dēvē par „finanšu okupāciju”, visticamāk, premjera krēslu neiegūt.

Drošība, autonomija, labklājība, statuss un prestižs

Ko Latvijas sabiedrībai vispār gaidīt no ārpolitikas veidotājiem un īstenotājiem? Latvijas ārpolitikas konceptuālajos dokumentos — 1995.gadā apstiprinātajos Latvijas ārpolitikas pamatvirzienos līdz 2005. gadam un sekojošajās Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēs 2006.-2010.gadam caurmērā parādās tie paši uzstādījumi, kurus definē arī Rietumos atzītie pētnieki. Viens no tiem — Kals Holsti (K.J.Holsti) ārpolitikas uzdevumus formulē sekojoši: drošība, autonomija, labklājība, statuss un prestižs, kā arī citi mērķi. Starp tiem: a) etnisko, ideoloģisko, reliģisko vienību aizsardzība; b) vēlme „reorganizēt” pasauli.[1]

Ekonomikas krīze ir izdarījusi savas korekcijas reālajās Latvijas prioritātēs. Latvijas vēstniecību darbinieku skaits krīzes laikā tika samazināts līdz minimāli iespējamajam. Tās Latvijas ārpolitikas sfēras, kas saistītas ar iepriekš minēto „pasaules reorganizāciju” — attīstības sadarbība un vēlme piedalīties ES Austrumu partnerības aktivitātes — ir piedzīvojušas zināmu atdzišanu. Minētais ir vērojams arī valsts tēla un diasporas atbalsta jautājumos. Lai gan rūpes par mūsu tautiešiem ārvalstīs Latvijas ārpolitikas pamatnostādnēs 2006.-2010.gadam ir minēta kā viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm, nez vai pēdējā laika prakse to apstiprina. Tomēr, darbaspēka trūkuma dēļ Latvijai nāksies domāt par tautiešu saukšanu mājup, kad ekonomika sāks būtiskāk atkopties. Toties ārpolitikas uzdevums — veicināt Latvijas ekonomikas izaugsmi, piesaistot investīcijas un meklējot noieta tirgus mūsu precēm — pēdējos divos gados ir nozīmīgi pieaudzis. Līdzīgi nemainīga prioritāte ir un paliek Latvijas drošības garantēšana.

Ārpolitikas ekonomiskā dimensija

Kā Latvijas diplomātisko misiju vadītāju sanāksmē norādīja ārlietu ministrs Aivis Ronis, tuvākās ārpolitikas prioritāte ir „ārpolitiskā darbība, kas ceļ stratēģisko resursu vērtību, atjauno Latvijas konkurētspēju reģionā un mūsu ekonomisko drošību”. Ronis pieminēja, ka jāturpina strādāt ar Vāciju, tostarp ar mērķi iekļauties ES un Krievijas sadarbībā. Kancleres Merkeles teiktais nesenajā vizītē Rīgā dod reālas iespējas minēto īstenot. Tālākais jau ir atkarīgs no mums pašiem.

Pieaug arī attiecību ar Poliju politiskā un ekonomiskā nozīme. Līdzšinējā ārējā tirdzniecības statistika norāda, ka Baltijas jūras reģions ir Latvijai primārā ekonomisko interešu zona.

Tuvojas jaunā ES budžeta plānošana. Būs jāanalizē pašreizējā posma (2007-2013) sniegto iespēju izmantošanas efektivitāte un jālemj par savu rīcību, lai ietekmētu mums izdevīgi nākamā budžeta veidošanu. Latvijai, cik nu tas mazai valstij ir iespējams, aktīvi jādarbojas ES politiku izstrādāšanā un īstenošanā. Turklāt tuvojas Latvijas prezidentūra ES 2015.gadā, kas būs zināms izaicinājums prezidentūras īstenošanai nepieciešamo resursu ziņā.

Drošība nav peļu siers

Kā 10. septembrī Rīgas konferencē norādīja eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga, lai Latvija brīvi attīstītos ekonomiski un sociāli, ir nepieciešama suverenitāte, kura, savukārt, nav iespējama bez valsts drošības garantēšanas. Tā kā NATO joprojām nav reālas alternatīvas, Latvijai ir jāturpina aktīva dalība aliansē. Lai NATO lidmašīnas arī turpmāk sargātu mūsu gaisa telpu, Latvijai jāturpina sava aktīvā dalība NATO misijā Afganistānā. Atceroties teicienu, ka „par velti ir tikai siers peļu slazdā”, Latvijai ir jābūt gatavai maksāt savu cenu par drošību. Priekšvēlēšanu kampaņā izskanējušie aicinājumi atteikties no dalības starptautiskajās misijās ir pretrunā ar Latvijas ilgtermiņa drošības mērķiem.

Draudi gan ir mainījušies, tradicionālie — militārie — draudi ir tikai daļa no mūsdienu drošības jautājumu aktualitātēm. Paredzams, ka NATO jaunā stratēģiskā koncepcija, kas tiks apstiprināta jau šī gada novembrī, ņems vērā jaunos izaicinājumus.

NATO mums vairs nenozīmē tikai militāro jautājumu risināšanu. ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur daudzu valstu diplomāti un visdažādāko lobiju organizāciju pārstāvji cīnās par Kapitolija kalna varasvīru un Baltā nama saimnieka uzmanību, Latvijas vārds ir kļuvis daudz pazīstamāks dēļ nemilitāro kravu tranzīta caur Rīgu uz Afganistānu.

Latvijai ir jāatbalsta arī ES militāro spēju nostiprināšana, atceroties, ka Kopējā drošības un aizsardzības politika (KDAP) nav alternatīva NATO.

Kaimiņvalsts Krievija

Lai gan Latvijas ārpolitikas pamatnostādņu dokumentos Krievija ir apzīmēta vienkārši kā „kaimiņvalsts”, tā prasa vairāk uzmanības nekā, piemēram, cita kaimiņvalsts — Baltkrievija. Tieši turpmāko attiecību raksturs ar Krieviju ir viens no strīdus āboliem Saeimas vēlēšanu kontekstā. Daļa no partijām piedāvā ekonomisko mērķu sasniegšanas vārdā galveno uzmanību vērst uz Austrumiem. Iepriekšējā Krievijas ārpolitikas prakse norāda, ka kaimiņzemei ar labvēlīgu ekonomisko politiku varētu arī nepietikt. ASV pētniecības organizācijas Heritage Foundation politikas eksperts Ariels Koens (Ariel Koen) norāda, ka Krievijas ārpolitikas tradīcijā ierasts rīkoties slepeni, pakāpeniski un izvirzot šķietami mērenas prasības.

Vēlme modernizēt Krievijas ekonomiku virza to uz nelielu tuvināšanos ar Rietumiem. Krievijai ir nepieciešamas Rietumu investīcijas un jaunākās tehnoloģijas, un ar agresīvu ārpolitikas retoriku to nepanākt. Un tomēr — Medvedeva runas līdz šim vēl nav atsvērušas viņa paša īstenoto ārpolitikas stingro līniju. 2012. gada prezidenta vēlēšanas Krievijā parādīs, vai Putina Minhenes runas stila politika ies mazumā un Medvedeva „modernizācija” un „inovācijas” būs kas vairāk par ārpolitikas un ekonomikas „piefrizēšanu”.

Latvijas ārpolitikā attiecībā uz Krieviju nebūtu jāieslīd nevienā no galējībām. Krievijas uzņēmēju investīcijas privātajos uzņēmumos Latvijā nav automātiski jāuzskata par sliktu lietu. Taču, tiklīdz parādās lielie darījumi, kuros tiek iesaistīti Krievijas valstij piederoši uzņēmumi vai Krievijas politiskajai elitei tuvu stāvoši oligarhi, situācija mainās, jo šie uzņēmumi un to īpašnieki ir atkarīgi arī no politiskajiem uzdevumiem.

Joprojām pastāv iespēja, ka Zatlers dosies vizītē uz Maskavu. Tas varētu palīdzēt politiskā dialoga veidošanai augstākajā līmenī. Turklāt vizīte varētu dot jaunu stimulu Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām.

Līdz šim nav zināms, kā un vai taps jaunā ārpolitikas koncepcija. Lai gan ārpolitika tradicionāli ir vairāk elitāra nekā citas politikas sfēras, tomēr jaunajai Saeimai vajadzētu padomāt par debašu sarīkošanu par Latvijas ārpolitikas aktualitātēm, iesaistot atbilstošus ekspertus. Deputātiem vajadzētu pievērsties arī neatrisinātam jautājumam – kā informēt Latvijas sabiedrību par ES centrālajās institūcijās notiekošo, citādi mēs ar britiem joprojām sacenšamies par lielāko eiroskeptiķu titulu.

___________________

[1] Holsti K.J. International Politics. A Framework for Analysis, New Jersey: Prentice-Hall, 1995, p.84.-112.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!