Informācija par organizāciju:1993.gadā draugu grupa, kas studēja sociālo darbu augstskolā Attīstība, aizsāka aktivitātes invalīdu dzīves kvalitātes uzlabošanai. 1997.gada 6.martā Invalīdu un viņu draugu apvienību Apeirons reģistrēja oficiāli. Organizācijas mērķis ir cilvēku ar invaliditāti pilnvērtīga integrācija sabiedrībā.Galvenokārt Apeirons praktizē komandas darbu, kur katram projektam ir arī savs līderis, bet kopš dibināšanas tā vadītājs ir Ivars Balodis. Oficiāli algots nav neviens darbinieks. Ir ap 200 biedru, brīvprātīgie darbinieki netiek uzskaitīti.
Par līdzšinējo Apeirona pieredzi sadarbībā ar politiskajiem spēkiem stāsta organizācijas vadītājs Ivars Balodis.
Durvis Saeimā ver Žanete Vasaraudze
Mūsu taktika bija vērsties nevis pie pašām partijām, bet pie to pārstāvjiem. 7. Saeimā ir brīnišķīgs piemērs – Žanete Vasaraudze (Tautas partija), kas pati pārvietojas invalīdu ratiņos. Turklāt, viņa ir viena no Apeirona dibinātājām. Vērsāmies pie deputātes vides pieejamības jautājuma risināšanā. Paši savā starpā sakām – katrā partijā vajadzētu deputātu ratiņkrēslos, tad invalīdu integrāciju sabiedrībā kopīgiem spēkiem izdotos sakārtot.
Saeimas komisijas kā kanālus neizmantojam.
2001. un 2002.gadā ar Ž.Vasaraudzi izveidojām darba grupu, kurā bija Tautas partijas deputāti, Vides un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji, Valsts būvinspekcijas un Apeirona pārstāvji.
Darba grupa strādāja pie Būvniecības likuma un citiem normatīvajiem dokumentiem, lai tajos definētu un iekļautu vides pieejamības jēdzienu un lai būvniecības procesā to ievērotu.
Pašlaik 7. Saeima no likumdošanas viedokļa jautājumu par pieejamu vidi ir sakārtojusi. Mums atliek sekot līdzi, lai likumā ierakstītās normas realizētos dzīvē. Sadarbībā ar VARAM un Valsts būvinspekciju esam izveidojuši Konsultatīvo padomi, kas tieši sekos līdzi vides pieejamības īstenošanai.
Kopā ar Ž.Vasaraudzi piedalījāmies darba grupā, kas pētīja nodarbinātības jautājumus. Ļoti pozitīvi, ka deputāte aicina gan pakalpojumu sniedzējus, gan saņēmējus, lai kopīgi diskutētu par uzlabojumiem. Šādu praksi vajadzētu īstenot biežāk.
Ministrijas nav pār vienu kārti metamas
No ministrijām mūsu vislielākā uzmanība 7. Saeimas darbības laikā bija pievērsta VARAM, un tās atbalsts ir bijis vislielākais. VARAM aicināja mūs uz atvērto durvju dienām, deva vārdu, lai stāstām ierēdņiem par mūsu rūpēm un kāpēc tās ir svarīgi zināt būvniecības procesā. Gandrīz visos līmeņos – gan ar valsts sekretāru, gan departamentu direktoriem esam runājuši personīgi, tikušies dažādos pasākumos. Sadarbība ar VARAM šīs Saeimas laikā ir pāraugusi pamatīgā kopdarbā.
Par Labklājības ministriju (LM) jāteic skumji vārdi. Varbūt paši neesam viņiem pievērsuši pietiekamu uzmanību, taču problēmas reizēm risinātas nolaidīgi. LM ir izveidojusi Invalīdu nacionālo padomi, tajā ir arī viens Apeirona pārstāvis. Taču ne vienmēr šeit skartie jautājumi ir atrisināti vai vismaz ir mēģināts rast risinājumu. Lietas tiek izrunātas, bet parasti tikai runu līmenī tas arī paliek, piemēram, bezmaksas zāles cilvēkiem, kuriem ir spinālās problēmas. Pēkšņi viņiem noņēma daudz medikamentu, kas ikdienā ļoti nepieciešami, bet to iepirkšana vienam cilvēkam mēnesī izmaksā 40 – 50 latu. Vieni saraksti bija pazuduši, otros bija aizmirsies tos ielikt un līdz pat šim brīdim tādas lietas kā urīna uztvērēji, pamperi tajos nav iekļauti.
Ir arī pozitīvas iezīmes sadarbībā ar LM. Pie aptieku sertifikācijas vides pieejamība ielikta kā prasība, tas nozīmē, ka aptiekās invalīdi ratiņkrēslos var iepirkties paši.
Pozitīva sadarbība bijusi ar Satiksmes ministriju (SM). Ja paskatās, kā šobrīd izskatās jaunākie autobusi, trolejbusi, var redzēt, ka ir domāts par invalīdiem. SM Pasažieru pārvadājumu departamentā normas, kas attiecas uz invalīdiem, tiek ņemtas vērā.
Eksperti sadarbojas ar pašvaldībām
Pērn apmācījām 18 ekspertus par vides pieejamību: viņiem ir zināšanas būvprojektu projektu izpētē, viņi var apsekot būvobjektus, orientējas Latvijas un Eiropas Savienības normās vides pieejamības jomā. Viņi zina, cik platām jābūt durvīm, kā jāizskatās ieejām, kādiem jābūt liftiem utt. Tagad šie cilvēki ir gatavi savās pašvaldībās iesaistīties, dalīties pieredzē ar vietējās varas pārstāvjiem, jo reālā darbība notiek pašvaldībās.
Ir labi piemēri – Cēsis un Jēkabpils, kur pašvaldību darbinieki mūsu ekspertiem prasa padomu ne tikai vides pieejamības, bet arī citās jomās, kas var atvieglot invalīdu dzīvi. Nedomāju, ka tas īpaši būtu saistīts ar konkrētu politisko spēku pārstāvniecību pašvaldībās; tām ir jābūt vairāk saimnieciskām nekā politiskām institūcijām.
Gudrām pašvaldībām ir pašām jāaicina savi iedzīvotāji piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā un tajā līdzdarboties.
Nākotnē likumu izpildei – skaidru atbildību
8. Saeimai būs jāpieņem likums Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību. Pašreizējais likums ir vairāk populistisks un deklaratīvs.
Nākamajā likumā skaidri jānosaka gan valsts, gan pašvaldību tiesības, pienākumi, funkcijas, atbildības sfēras. Ir daudz paraugu, kā šādus likumus rakstīt, piemēram, Skandināvijas valstu pieredze. Zviedrijas kolēģi, piemēram, tādus terminus kā “vajadzētu” vispār nelieto.
Citviet pasaulē pastāv divu veidu pieeja likumdošanas par invalīdiem veidošanā: raksta atsevišķus likumus vai vispārējos likumos ietver atsevišķas sadaļas. Latvijā pieejas tiek variētas un uzskatu, ka tas ir labi. Svarīgākais, lai nākamā Saeima pievērstu uzmanību šīm sadaļām par invalīdiem.
Nākamās Saeimas laikā būs jāskata Likums par dzelzceļu, pastiprināti rūpējoties par vides pieejamību.
Mūsu organizācijas galvenais uzdevums būs sekot līdzi, lai likumam būtu adekvāts realizācijas, kontroles un, ja nepieciešams, arī sankciju mehānisms. Būsim kā indikators: norādīsim jomas, kuras vēl nav sakārtotas.
Pirms pagājušajām vēlēšanām skatījāmies, ko partijas sola. Šogad to vēl neesam sākuši, taču plānojam. Pēc programmās deklarētā var pateikt, vai partijās ir ļaudis, kas izprot šo jomu, vai tikai izlīdzas ar populistiskiem saukļiem: “Palīdzēsim! Atbalstīsim!” Kā kopējais fons populisms ir ļoti jūtams, bet mūs interesē konkrētas lietas.