Beidzot esmu satikusi savu aģenti! No savas draudzenes pieredzes zināju, ka nevajag neko pārspīlēt - viņa nezināšanā un labu gribēdama savulaik pie aģentes bija devusies, līdzi paķerot CV. Tā teikt, lai zina, kas viņa ir, ko prot, kāda izglītība utt. Taču aģente tad, kad viņa sniedza CV, prasījusi: "Kas tas ir?" Un norādījusi, ka CV viņai nevajag. Mana draudzene bija šokēta, un šī tikšanās viņai joprojām ir kā uzmācīgs murgs un aizvainojums. Patiesi - kāpēc aģenti negrib zināt, kas ir tie cilvēki, kuri pie viņiem ierodas, lai varētu palīdzēt? Nav tāda uzdevuma!
Manī aģente pavērās nogurušām acīm, jo torīt nebiju pirmā. Pēc personas koda ievadīšanas datorā, viņa ar mani gribēja sākt sarunu par semināriem, kurus vērts apmeklēt, bet tad laikam datorā atvērās mans fails, un viņa iesaucās: “Ak, vai – te ir tik daudz semināru!” Biju nolēmusi beigt kašķēties un rāmi smaidīju, mājot ar galvu. Aģente bikli mani mēģināja iebīdīt telemārketinga seminārā un otrā, kas saucās intriģējoši: “Mācīties, kā jāmācās”. Tomēr tikpat rimti atteicos, pareizāk – neizrādīju iniciatīvu.
Tad arī aģente likās mierā. Parunājām par kursiem, kad ir iespējams tajos tikt. Saņēmu atbildi, ka ne ātrāk kā pēc pusgada! Un viņai nav nekādu iespēju paātrināt manu rindu.
Parunājām vēl šo un to, aģentei norādot, ka man nav jēgas darbu meklēt caur NVA (atkal – nekādu iespēju!!). Bet arī aizbraukt no valsts viņa neieteica, skumji nosakot, ka viņa pati nejūtas droša par to, vai nākamgad būs darbs NVA.
Sametās aģentes žēl. Gandrīz vai gribēju mierināt… Bet tad atcerējos iepriekšējā dienā avīzē lasīto: “Nodarbinātības valsts aģentūras jaunākie dati liecina, ka uz vienu brīvo darbvietu ir 60 bezdarbnieku (..). Decembra sākumā reģistrēts 161 816 bezdarbnieku un aptuveni 2700 brīvu darbvietu. (..) No bezdarbniekiem 55% ir sievietes (..). Visvairāk bezdarbnieku reģistrēts no 45 līdz 54 gadiem.”
Kas es par žēlotāju?! Pati esmu šajā vislielākajā kategorijā!! Un atkal, skatoties un klausoties priecīgos stāstus par to, kā Latvijas reģionos tiek “apgūta Eiropas nauda” strādājošo mūžizglītībai, Latvijas inteliģentajam bezdarbniekam atliek nopūsties – NVA un Latvijas valsts uzskata, ka bezdarbnieki te ir tikai cilvēki ar pamata un vidējo izglītību… Pārējiem – viss viņu rokās! Vai tā?
Ar aģenti tiksimies pēc trim mēnešiem.