Foto: © AFI
Latvijā pārskati tiešām ir kļuvuši par nacionālu īpašumu - tie ne tikai analizē Latvijas problēmas un ir Latvijas speciālistu sagatavoti, bet to analīzi un ieteikumus diezgan lielā mērā ņem vērā politikas veidotāji un īstenotāji...
Nacionālos pārskatus par tautas attīstību ANO Attīstības programma (UNDP) publicē vairāk nekā 130 pasaules valstīs un šo valstu skaits pieaug. Šādi pārskati līdz šim nav gatavoti ekonomiski augsti attīstītajās zemēs, piemēram ASV un Eiropas Savienības valstīs, kurām ir donorvalstu statuss un kurās netiek īstenota ANO Attīstības programma. Taču pēdējā laikā parādījušies izņēmumi – nacionālo pārskatu ir sākusi publicēt Lielbritānija, bet Kanāda, Somija, Zviedrija, Norvēģija, kā arī Krievija domā par kopīga pārskata veidošanu par tautas attīstību Arktiskajā reģionā. Tas liecina, ka ANO aizstāvētā tautas attīstības ideja gūst arvien plašāku piekrišanu pasaulē.
Nacionālie pārskati ir kļuvuši par tautas attīstības ideju nesējiem daudzās valstīs. To sagatavošanas un publiskošanas process izvērties par savdabīgu globālu kustību ar vērā ņemamu ietekmi nacionālu valstu līmenī. Šajā rakstā īsumā mēģināšu ieskicēt pārskatu vietu Latvijas sabiedriskās politikas ainavā, atsaucoties arī uz citu valstu pieredzi.
25.-27. jūnijā Beirutā notika UNDP stratēģisks seminārs, kurā piedalījās Attīstības programmas pārstāvji un nacionālo pārskatu autori no vairāk nekā 40 valstīm. Viņi apkopoja pārskatu gatavošanas pieredzi un pieņēma UNDP korporatīvo stratēģiju nacionālo pārskatu jomā. Stratēģija izceļ sešus pamatprincipus, kurus jāievēro nacionālajiem pārskatiem, lai tie gūtu panākumus. Šie principi ir:
- nacionāla īpašniecība (national ownership),
- analīzes neatkarība (independence of analysis),
- analīzes kvalitāte (quality of analysis),
- līdzdalība sagatavošanas procesā (participatory and inclusive preparation),
- radoša pieeja (participatory and inclusive preparation),
- pārskata popularizēšana sabiedrībā (sustained follow up).
Latvijas pārskati par tautas attīstību, kuri tiek publicēti kopš 1995. gada, ir aplūkojami šo principu kontekstā. Jāsaka – ar saviem pārskatiem varam būt lepni – tie atbilst augstiem kritērijiem un tiem ir būtiska ietekme sabiedrībā. UNDP rīkotajā 2. Globālajā tautas attīstības forumā, kas 2000.gadā notika Riodežaneiro, izdevums Latvija. Pārskats par tautas attīstību 1999 saņēma apbalvojumus kategorijā “izcila analīzes kvalitāte” un kategorijā “līdzdalība un politiskā ietekme”. Arī izdevums Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2000 / 2001, kas veltīts sabiedriskās politikas procesa analīzei, UNDP seminārā Beirutā tika minēts kā pozitīvs piemērs līdzdalībai sagatavošanas gaitā (participatory and inclusive preparation) un radošas pieejas ziņā (flexibility and creativity in presentation). Taču galveno vērtējumu pārskatiem, protams, dod Latvijas žurnālisti, studenti, politiķi un citi sabiedrības pārstāvji, kuri pārskatus izmanto.
Viens no iespaidiem Beirutas seminārā bija: salīdzinot ar daudzām citām valstīm, Latvijā pārskati par tautas attīstību funkcionē efektīvāk un tiem ir lielāka ietekme sabiedrībā. Es to izskaidrotu ar diezgan veiksmīgu visu sešu pārskata pamatprincipu ievērošanu, ko Latvijā cenšas īstenot UNDP un pārskatu autoru kolektīvi.
Latvijā pārskati tiešām ir kļuvuši par nacionālu īpašumu – tie ne tikai analizē Latvijas problēmas un ir Latvijas speciālistu sagatavoti, bet to analīzi un ieteikumus diezgan lielā mērā ņem vērā politikas veidotāji un īstenotāji. Latvijā pat varētu runāt par pārskatu publisku jeb sabiedrisku īpašniecību. Proti – pārskati ir iemantojuši sabiedrības uzticību, mediji pievērš tiem uzmanību un atsaucas, eksperti un valdība atzīst pārskatu analīzes augsto kvalitāti, ir piemēri, kas liecina, ka ieteikumi tiek apsvērti un respektēti arī politikas veidošanas procesos. Piemēram, par sabiedrības integrācijas un nabadzības novēršanas programmu nepieciešamību pārskati runāja pirms tam, iekams pie šādu programmu izstrādāšanas ķērās valdība.
Var izcelt vairākus faktorus, kuri sekmē pārskatu publisku īpašniecību un ietekmi sabiedrībā:
- tēmas stratēģiska izvēle – tēma vienmēr bijusi būtiska un sabiedriski nozīmīga;
- publisko interešu cienīšana – pārskati vienmēr pievērsušies tiem jautājumiem, kuri cilvēkiem visvairāk rūp;
- redakcionālā neatkarība – autoru kolektīvi ir baudījuši pilnīgu redakcionālu neatkarību no jebkuru grupu politiskām vai ekonomiskām interesēm un ir sekojuši vienīgi objektīvas un neatkarīgas analīzes principiem un UNDP tautas attīstības ideoloģijai;
- analīzes kvalitāte – tā nodrošināta, uzaicinot autoru kolektīvā vadošos Latvijas sociālo zinātņu speciālistus, kā arī valsts pārvaldes darbiniekus;
- analīzes integritāte – tā panākta, rūpīgi izsverot pārskatu struktūru, nodrošinot pēctecīgu analīzi un pamatojot secinājumus un ieteikumus;
- tautas attīstības fokuss – pārskatu analīzes centrā vienmēr bijušas tautas attīstības prioritātes: materiālā labklājība, izglītība, veselības aprūpe, līdzdalība.
Jāuzsver, ka pārskati nav neitrāli, bet ieņem aktīvu sociālu un politisku pozīciju. Tie aizstāv tādu politiku, kura tiek veidota un īstenota tautas attīstības interesēs. Lai to sekmētu, ļoti svarīga ir pārskata pozicionēšana attiecībā pret valsts pārvaldes institūcijām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un medijiem. Pārskats var panākt pozitīvu iedarbību tikai tad, ja analīze ir objektīva, neatkarīga, konstruktīva un vienlaikus pasniegta politiķiem, medijiem un sabiedrībai saprotamā un draudzīgā veidā.
Beirutas seminārs aktualizēja arī vairākus jautājumus par pārskatu ilgtspēju. Kas notiks ar pārskatiem Latvijā turpmāk? Cik ilgi UNDP ir gatava finansēt to sagatavošanu. UNDP ir izveidojusi labu un uzticamu pārskatu institucionālo identitāti. Latvijā pārskati ieguvuši arī labu publisko identitāti. Bet kā to “pārcelt” uz citu institūciju tad, kad, iespējams, UNDP savu darbību Latvijā vēlēsies beigt? Seminārā tika apspriesti vairāki nacionālo pārskatu finansiālās un institucionālās ilgtspējas risinājumi. To starpā var minēt daļas pārskatu tirāžas pārdošanu par naudu (daudzās valstīs to cena ir aptuveni USD 5), globāla tautas attīstības fonda izveidošana (Global Human Development Trust), divpusējs vai daudzpusējs finansējums (UNDP, ES, privāti un publiski fondi), ANO “ģimenes” finansējums (UNDP, Pasaules Banka). Kvalitātes uzraudzību un saiknes uzturēšanu ar “mātes institūciju” varētu nodrošināt UNDP ekspertu iesaistīšana recenzēšanā.
Esmu priecīgs par jūniju, šo vasaru, pārskatiem un Sabiedriskās politikas portālu, ka tie nostiprina pārliecību par to, ka demokrātijas attīstība Latvija ir uz pareizā ceļa. Šo sajūtu rada atziņa, ka Latvijā lietas ir iespējams uzlabot un ka sabiedrībai ir ievērojama kontrole pār politiskajām norisēm. Ceļš no sabiedriskas vajadzības apzināšanās līdz politiskam lēmumam un rīcībpolitiskiem risinājumiem Latvijā ir īsāks nekā tas ir daudzās citās pasaules valstīs. Par to mēs varam būt lepni un tā ir mūsu attīstības iespēja, kura jāizmanto.
Nila Muižnieka recenzija par pētījumu "Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2000/2001"