Raksts

Andrej, gribu ēterā!


Datums:
04. augusts, 2008


Autori

Dita Arāja


Hallo! Sveiks Andrej! (Edgar, Anita, Armand...!) Mani te vajā prokuratūra. Būtu labi, ja es varētu tiešajā ēterā uzstāties (avīzes lapās parādīties). Nu bet tu varbūt paseko līdzi, ja, lai tur netīšām neapbižo mani tagad, zini.

Tā ar LNT šefu Andreju Ēķi runāja kriminālapsūdzētais Aivars Lembergs. Tas – iekavās -, tas ir mans izfantazētais teksts, jo es pieļauju, ka līdzīgi Lembergs (un šaubos, ka tikai viņš vien) ir runājis ar citu televīziju un avīžu vai izdevniecību vadītājiem. Vai arī „lietas” kārtojis caur saviem padotajiem. Un Latvijas mediji viņam (viņiem?) ir pakļāvušies. Ir nolieguši savus profesionālos standartus, profesionālo ētiku un pildījuši „vareno” gribu. Ir nolieguši sevi. Pirms gailis vēl dziedājis.

Ko mēs varam pārmest Lembergam? Viņš varu pērk tā, kā māk. Viņš varbūt pērk visu, arī medijus. Bet jautājums te ir, cik daudz mediji paši ir gatavi pārdoties. Un Andrejs Ēķis ir pierādījis, ka mediji ir gan gatavi: „Tu tur pats apskaties pirms tam tos jautājumus, kurus negribi, paprasi uzreiz, ko prasīs, ko neprasīs.”

Es nezinu, kā viss notika Ēķa vadītajā televīzijā, kuras nosaukumā nu kā parodija skan vārds „neatkarīgā”. Kā žurnālisti mani pārņem kaunpilnas bezspēcības sajūtas par to, kā jūtas mani amata brāļi un māsas, kad viņiem Lembergs vai redaktors pasaka – tu nedrīksti jautāt šito un to, bet noteikti paprasi to, jo Lembergs tā grib! Man nekad neviens intervējamais nav iedrošinājies pateikt, ko viņam jautāt. Varbūt tāpēc, ka man ir laimējies – es neesmu strādājusi medijos, kuru nosaukumā ir „neatkarīgās” vārds. Taču spēju iedomāties, ka žurnālistam tas ir gana pazemojošs process – imitēt žurnālista darbu, jo medija vadītājs ar kādu „vareno” tā ir sarunājuši.

Ikvienam domājošam cilvēkam ir skaidrs, ka tādi mediju vadītāji kā Ēķis ar savu sarunāšanu un pakļaušanos zem sitiena paliek ne tikai paši savus žurnālistus, bet Latvijas žurnālistiku kopumā. Jo mums vēl ir daudz tādu „neatkarīgo”. Un tā nav taisnība, ka privātais medijs var darīt, ko un kā grib. Pirmkārt, katrai profesijai ir savi ētikas un profesionālie standarti, kas jāievēro. Žurnālistam nu reiz ir nevis jāsadarbojas ar intervējamo, lai slēptu informāciju no savas auditorijas, bet gan jābūt sargsunim, kas tieši pretēji – strādā sava lasītāja, skatītāja, klausītāja labā, cenšoties viņam sniegt pēc iespējas objektīvākas ziņas un daudzpusīgākus viedokļus. Otrkārt, ja nu tomēr Ēķis (vai kāds cits medija vadītājs) atbalsta Lembergu (vai kādu citu „vareno”), tad būtu tikai godīgi savai auditorijai pateikt – tāda ir mūsu pozīcija, mēs aizstāvam tādus un tādus cilvēkus, jo viņi ir/nav izdarījuši to un to, un punkts. Tad ikvienam būtu skaidrs – Lembergs (Andris, Ainārs…) ir Ēķa draugs, tāpēc no LNT neko kritisku par Aivaru (Andri, Aināru…) gaidīt nevar.

Bet tagad ir pierādījies, kā Andrejs ir krāpis savus skatītājus. Daļa to jau sajuta un nojauta. Daļai tas tikai ar publiskoto telefonsarunu kļuvis zināms. Bet vēl jo sāpīgāk man kā žurnālistei ir tas, ka Andrejs ir manipulējis ar saviem žurnālistiem, viņiem liekot darboties pretēji profesionālajiem principiem. Un, kas pats noziedzīgākais, – Andrejs kopā ar citiem „neatkarīgajiem” ir palīdzējis mazināt uzticību Latvijas žurnālistikai. Un tāpēc mēs vairs nevaram no saviem lasītājiem/skatītājiem/klausītājiem pieprasīt uzticību. Tāpēc mēs vairs nevaram apvainoties, ka mūsu rakstīto un raidīto uztver ar aizdomām un ik pa laikam publiskajā telpā parādās apgalvojumi, ka Latvijas žurnālisti ir pērkami vai jau nopirkti. Nu vairs nav minējumu, nu mēs skaidri redzam, ka ar Latvijas medijiem var manipulēt, ka Latvijas mediji ir ietekmējami un nav uzticami. Nu mēs redzam, cik panīkusi Latvijā ir žurnālistika un kā no mediju vadītājiem atkarīgajiem žurnālistiem ir jāstrādā par viņu vadītāju biznesa/mahināciju/valsts nozagšanas vai vienkārši draugu PR cilvēkiem.

Un citādāk nebūs, kamēr mēs paši tam ļausimies. Citādāk nebūs, kamēr andreji, edgari, anitas, armandi un vēl citi „neatkarīgie” salocīsies piecos vai trejdeviņos iztapības līkumos un pildīs „vareno” pavēles un rosinās viņus ēterā vai avīzes lapās „runāt to, ko tev vajag”, jo “tu jau ļoti interesanti runā, un ļoti pareizi runā.” Mums pašiem jāsaprot, vai gribam jautāt, rakstīt un raidīt tikai to, ko grib un pieprasa aivari, andri un aināri, vai arī mums pašiem ir sava griba, ko pieprasa mūsu profesijas standarti. Mēs savus lasītājus, klausītājus un skatītājus esam pievīluši, un tikai mēs paši vien varam viņu uzticību atgūt. Bet ne tā, kā to dara Ēķis – ļoti neveikli taisnojoties un mēģinot pateikt, ka muļķi un manipulatori visi citi, tikai ne viņš pats. Pašattīrīšanās ir tikai mūsu pašu rokās. Ja vien mums vēl ir atlikusi sava, pašiem sava griba.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!