Foto: Nordea Riga Marathon
Rīgas vicemērs un mediji
[Ieraksta autore: Iveta Kažoka]
Viens no pirmajiem komentāriem, ko sākot rakstīt šo blogu, dzirdēju no paziņām – “ko tu cepies par sīkumiem, labāk paskaties, cik ērti iekārtojies Andris Ameriks!” Ja mūsu saruna noritēja latviski, tad piesauktais piemērs politiķim ērtajam “aranžējumam” vienmēr bija radio SWH, ja krieviski – radio Baltkom.
Rīgas vicemēra publicitātei veltītie komentāri turpinājās visu šo mēnesi, – pēdējo saņēmu šodien! Tādēļ atradu sevī motivāciju uz mirkli atlikt jau iekavētos apskatus ar iebildēm, piebildēm, sajūsmu un sašutumu par norisēm televīzijā, un tomēr uz mirkli pievērsties Amerika kunga klātbūtnei Latvijas medijos.
Man būs trīs piemēri par divām tēmām:
Nr. 1 – Amerika kā Rīgas vicemēra pašreklāmas raidījumi;
Nr. 2 – PBK intervija ar Ameriku kā Rīgas mēra amata kandidātu.
Amerika kā Rīgas vicemēra pašreklāmas raidījumi
Šis ir aptuveni stundu ilgs raidījums latviešu valodā, ražo radio SWH, – ja tic programmai, tiek pārraidīts ceturtdienās. Raidījumam ir analogs arī krievu valodā: radio Baltkom. Periodiskums: reizi nedēļā, dažreiz reizi divās nedēļās
Formāts: ar lielāku vai mazāku pieglaimību raidījuma vadītāji uzdod vai pāradresē Amerikam kā Rīgas vicemēram jautājumus par notiekošo pašvaldībā, parasti par sadzīviskiem jautājumiem, dažkārt lūdzot arī komentēt politiskas aktualitātes. Atzīšos godīgi – ja 2011.gada vēlēšanu ciklos es šādus “raidījumus” vēl spēju klausīties, tad šobrīd riebums pret ko tādu ir tik liels, ka, ārpus nelieliem fragmentiem, stundu izturēt vairs nespēju.
Kur ir šādu raidījumu problēmas?
1. Diezgan skaidri nojaušams, ka šādu raidījumu pamatā, visticamāk, ir kāds “dīls” – proti, neticu, ka kāda redakcija būtu gatava ko tādu veidot brīvprātīgi, par saviem līdzekļiem. Vai tie, kā Mixnews gadījumā (radio Baltkom ir Mixnews sastāvdaļa), varētu būt reklāmas līgumi no Rīgas pašvaldības uzņēmumiem, vai kādas citas norēķinu metodes, bet grūti iedomāties, ka kāda redakcija būtu gatavi vienkārši no laba prāta izveidot kādam politiķim īpašu, gandrīz stundu ilgu raidījumu, un vēl pati to apkalpot. Lieki teikt, ka par jebkuru šādu “aranžējumu”, auditorija būtu jāinformē.
2. Var jau teikt, ka pilsētas iedzīvotājiem ir interesants vicemēra viedoklis, un ka raidījumi notiek arī ārpus vēlēšanu laika, BET – tādā gadījumā būtu jāmāk norobežot tīri administratīvais attiecīgās amatpersonas darba saturs no politiskā (proti, starppartiju konkurences). Un, cik nu es varu spriest pēc Baltkom raidījumiem, – šī robežlīnija ne šajā, ne līdzīgā raidījumā ar Ušakovu netiek ievērota. Par SWH man nojausma ir miglaināka: lūdzu, ja kāds šos Zandera vadītos raidījumus tiešām reāli klausās, pastāstiet arī citiem, vai Ameriks tajos tiešām runā tikai par ielu lāpīšanām un kanalizācijas tīrīšanām, vai arī izsakās par politiskajiem konkurentiem!
Protams, ja šiem raidījumiem publiski atklātos slēpta finansiāla aizmugure, tad varētu daudz ko stāstīt par slēptajām reklāmām vai administratīvo resursu ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu, bet konkrētajā situācijā pat tas nav vajadzīgs. Ja ir tā, ka raidījumos kā amatpersonām uzaicinātiem personāžiem dod plašas iespējas “izklāties” arī par starppartiju cīņas jautājumiem, tad ir pārkāpts Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums – kas uzliek par pienākumiem VISĀM raidorganizācijām (jā, arī komerciāliem radio) veicināt viedokļu apmaiņu! Jābūt stipri daudz paralēliem raidījumiem, kur tiktu dota iespēja izteikties citu partiju politiķiem, lai atsvērtu konkrēti Amerikam veltīto stundu. It sevišķi priekšvēlēšanu laikā, kur Andris Ameriks ir tikai viens no kandidātiem.
PBK intervija ar Ameriku kā Rīgas mēra amata kandidātu
Šis nav nekas traks, ielieku tikai kā zināma veida paraugu un kuriozu vienlaicīgi. Katrs, to noklausoties, sapratīs, ka intervētājam, maigi sakot, nav sevišķi vienkārši formulēt jautājumus – tie ir pārāk izvērsti un saturiski ar Amerikam labvēlīgu ironiju pārlādēti. Jau pašā sākumā, vēl pirms uzdot pirmo jautājumu, intervētājs “uzdod toni” sūdzoties, ka Vienotība izmantojot nesportiskus paņēmienus, veidojot pret SC vērstu negatīvo kampaņu.
Vienlaikus es nevaru arī neatzīmēt to milzīgo progresu, ko gan šādās intervijās, gan kopējā PBK ziņu programmā redzu, salīdzinot ar 2010. un 2011.gadu. Proti, gods kam gods, vismaz šobrīd dažādi Rīgas domes vēlēšanu kandidāti tiek intervēti aptuveni samērīgās proporcijās, tāpat arī intervijās ar “mīluļiem” ir pazudis totālais cukurs un medus, ko varēja manīt iepriekš. Piemēram, šajā intervijā intervētājs lai gan arī labrāt padūdo līdzi Amerika nedienām, bet tomēr atskaņo arī citu partiju pretenzijas pret vicemēru (izsaimniekošana, misters 20 utt.), liekot Amerikam tās komentēt. Vēl pirms dažiem gadiem kas tāds PBK intervijās attiecībā pret dažām partijām bija teju neiedomājams – par dažiem jautājumiem bija totāls klusums. Vēl tikai iemācīties profesionāli uzdot jautājumus, un būs jau gandrīz labi!
Līdz augstai profesionalitātei vēl kāds laiks ejams, bet šāds formāts un attiekse pret dažādu partiju kandidātiem noteikti ir pret auditoriju godīgāka un atbildīgāka nekā tas, kas notiek SWH vai Baltkom, vai ko PBK varēja redzēt vēl salīdzinoši tik nesen!