Foto: Kit Lane

Rīgas vicemērs ir pastāvīgas gaiši spulgojošas mediju labvēlības saules apmirdzēts. Lai ko viņš darītu, viss ir svarīgi.

Ilgojaties pēc jaunas mediju zvaigznes? Te nu tā ir — acu priekšā! Piedzimusi pavisam nemanot. Bez īpaša iemesla. Kāpēc katru dienu daudzos medijos parādās Rīgas vicemērs, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs un partijas Gods kalpot Rīgai līderis Andris Ameriks?

Rīgas vicemēra milzu publicitātes pamatā ir nopietns sabiedrisko attiecību speciālistu darbs — viņi katru dienu rada jaunas ziņas, no kurām daļa ir pseidonotikumi. Publiskotie Andra Amerika viedokļi ir maksimāli vispārīgi, tie reflektē domes panākumu raksturošanai izvēlētos tematus un ignorē pārējos, reizēm neērtos jautājumus. Nedaudzās kritiskās piezīmes nogrimst plašajā „visur vīdēšanas” informatīvajā vilnī. Tas tiešam noder, ja nesen esat dibinājis partiju, kura cer uz panākumiem nākamā gada pašvaldību vēlēšanās.

Pastāsti, ko dari?

Rīgas iedzīvotāji daudz strādā, saka Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) savās Rīgas svētku reklāmās, kuras uzņemtas tieši tādā pašā garā kā iepriekšējo vēlēšanu rullīši. Teiktajam var piekrist. Ja katrs no mums, čaklajiem rīdziniekiem, pastāstītu citiem, ko darām, ziņu portāli uzsprāgtu. Bet par mums neraksta, jo ir Andris Ameriks. Viņš, kā izskatās, patiešām daudz strādā, jo katru dienu tiek publicēta vismaz viena ziņa par viņa darbiem. Viendien intervija Neatkarīgajā, tad parādīšanās telekompānijas PBK ziņu programmā Latvijas laiks, tad viedoklis diena.lv, vēl arī par lielo smilšu kaudzi Daugavas krastā, bet šajās dienās attiecīgi — Amerika viedoklis par Rīgas svētkiem. Kas būs rīt? Noteikti kaut kas būs!

Ziņu portāla delfi.lv arhīvs rāda, ka jūlijā un augustā Andris Ameriks pieminēts piecpadsmit ziņās. Bijušas dienas, kad viņš izteicies pat par diviem tematiem. Viņa portrets redzams sešās bildēs. Mazliet jautri, jo divas bildes atkārtojas — domīgs, uz augšu vērsts skatiens 11.un 17.jūlijā , bet pret sienas lampu bildēts portrets, kurā Amerika galvai apkārt ir gaismas avota veidots zeltains loks attiecīgi — 13. jūlijā un 16. jūlijā. Liela daļa jaunumu ir reprezentatīvas aktivitātes un gaitas, kas saistītas ar Rīgas vicemēra ierašanos pieņemt, apspriest, pārbaudīt vai apsveikt kāda cita veikto darbu. Skatieties paši šo daudzveidību — Operas skatuves labošanas sapulce gan vēl 27.jūnijā, bet jau jūlijā — solījums apmeklēt 1. slimnīcas renovēto korpusu, tikšanās ar Igaunijas vēstnieku un Austrālija goda konsulu. Un virsrakstos pāris reizes parādās vārds „solīt”, jo Ameriks sola. Arī tā ir ikdienas darba daļa.

Plānotā ierašanās kopā ar domes darbinieku pulciņu apsveikt simtgadnieci ilustrēta ar pieminēto populāro vicemēra portretu — viņš gaismas lokā, bet no pašas notikuma varones nav ne vēsts. Pat tie simts lati, ko Ameriks nesa simtās dzimšanas dienas gaviļniecei ziņā nav attēloti. Delfi.lv augustā atrodama arī viena ļoti personiska fotogrāfija — ar suni. Zīmīgi, ka Rīgas centra lielveikalā atvērtā 49 valstu slavenību un viņu suņu vai kaķu dubultportretu izstāde delfi.lv ziņā ir ilustrēta… protams, ar Andri Ameriku līdzās neapšaubāmi smukam sunim!

Līdzīga situācija ir citos portālos — kāda Amerikam veltīta ziņa katru nedēļu. Vismaz puse no tām ir tās pašas pseidoziņas — par kādu svinīgu iziešanu ārpus kabineta, atvainojiet, darbu. Kasjauns.lv piedāvā super svarīgo jaunumu, ka vicemērs sveic 1000 Rīgā piestājušo kruīza kuģi, bet vienu no priecīgākajām ziņām publicējis Tvnet.lv, paziņojot par Amerika saistītu ar Lucavsalā izdīgušo zālīti . Tas viss ir tik interesanti, kā skatīties zāles augšanas procesu, jo lielākā daļa no šīm ziņām satur tikai vienu avotu vai pārstāv tikai vienu iesaistīto pusi (nereti kopā ar Ameriku ziņās izsakās arī Nils Ušakovs).

Pastāsti, ko domā?

Varētu teikt, ka plašā mazsvarīgās rosīšanās publicitāte vajadzīga, lai sabalansētu žurnālistu vērīgu sekošanu Rīgas domes darbam. Tā vajadzīga, lai rīdzinieki un visi Latvijas iedzīvotāji zinātu, kas notiek galvaspilsētas pašvaldībā. Taču tie ir maldi. Par to liecina publicitātes saturs. Pat ik pa laikam uzdotais Vanšu tilta galā esošās smilšu kaudzes jautājums, kurā Ameriks sola iesaistīties, savācis lielu publikāciju kalnu ar Amerika aptuvenajiem citātiem, bet tāpēc šī jautājuma risināšana nav pakustējies un smilšu kalns atrodas turpat, kur bijis.

Spilgts piemērs tam, kā neuzdot jautājumus un imitēt viedokļu daudzveidību, lasāms portālā diena.lv viedokļu sadaļā, kurā par vienu un to pašu jautājumu izsakās pretēju uzskatu pārstāvji. Šoreiz laikam bija paredzēts, ka ar pierēm kopā par galvaspilsētas budžetu sitīsies politiskie pretinieki: Olafs Pulks (Vienotība) un Andris Ameriks. Bet ko mēs dabūjam? Vienkāršu vicemēra atrunāšanos un tukšas frāzes — viedokli par viedoklī pausto viedokli. Nekā precīza, nekā skaidra, nekādas reakcijas uz Pulka minēto par 12% lielo Rīgas domes budžeta deficītu . Nekur nav minēts, ka Ameriks atteicies kaut ko skaidrot, ka licis galdā citus ciparus. Nekā tamlīdzīga. Viņam vienkārši ir cits viedoklis. Tā ir mikroskopiska un mākslīga drāma, divu politiķu pseidokonflikts, kas noder abu politiskās pozīcijas izteikšanai, nevis jautājuma noskaidrošanai.

Gandrīz vai gribas citēt lielāko daļu no Amerika teiktā atreferējuma: “Rīgas vicemērs arī uzsvēra, ka dome tērē ne vairāk, kā tiek nopelnīts, turklāt tas viss tiekot darīts, lai padarītu rīdzinieku dzīvi labāku. „Un rīdzinieki to novērtē,” uzskata A. Ameriks. Tādējādi par izšķērdību Rīgas pilsētā nav iespējams runāt, uzskata A. Ameriks. Viņaprāt, šāds pieņēmums nav balstīts uz faktiem”.

Tieši otrādi — šī izteikuma pamatā nav neviena fakta, tā ir prasta atrunāšanās. Aptuveni tāda pati, kad divi cilvēki turas abi pie vienas simts latu banknotes: viens saka — tie ir 100 lati, otrs — nē, tas nav fakts, man ir cits viedoklis, tie nav simts lati, jo rīdzinieki jau novērtējuši, ka tie ir divsimts lati.

Varētu izsmieties, ja nebūtu skumji, jo pēc publikācijas nav saprotams, kas ar to domes budžetu notiek, kādi tajā iztrūkuma procenti vai latu miljoni. Atliek paļauties uz viedokli par viedokli. Ceru, ka, Amerika domas lasot, neraudāja visi cilvēki, kas vismaz kaut ko vidusskolas klasēs dzirdējuši par ekonomiku vai veiksmīgi vada savu personisko budžetu. „Paldies” tai žurnālistikas pieejai, kad svarīgi ir sazvanīt amatpersonu, ļoti kārtīgi pierakstīt vai ierakstīt sacīto, bet neko nesaprast no sniegtās informācijas, neko par to nedomāt un neko precizējošu nepajautāt!

Pastāsti, ko gribi zināt?

Man nav nekā, ko iebilst Andrim Amerikam. Viņš labi atrunājas slidenās situācijās un, kā lasu ziņās, sola risināt jebko, kas varētu radīt jautājumus. Nesaku, ka Andri Ameriku nevajag intervēt un viņa domas, darbus un portretus nevajag atspoguļot medijos. Noteikti vajag. Runa ir par informācijas atlases principiem un saturu, kura centrā ir amatpersona. Ja man tik daudz par viņu ir jāzina, es gribētu saprast, par ko tieši viņš atbild domē un ostā? Pirms gada man radās iespaids, ka lielākā vicemēra darba laika daļa paiet, audzējot un pieskatot oranžos tomātus Getliņu siltumnīcās. Lielisks projekts un laba ideja, bet kas tur strādā un kāda raža, kad Ameriks nav tuvumā?

To neatklāj arī Andra Amerika svaigā intervija nra.lv , kur viņam dota iespēja vēlreiz apkopot jau daudzās ziņās minēto — par veloceliņiem, kruīza kuģu piestātnēm un tūrisma uzplaukumu Rīgā. Citas amatpersonas, pat tie ministri, kas tiek uzskatīti par veiksmīgākajiem un stilīgākajiem, tiek iztaujāti konkrētāk un precīzāk. Es nedomāju, ka vienmēr vajag uzbrukt un patīkamus cilvēkus durstīt ar asiem jautājumiem, taču pietiktu ar patiesu interesi un zināšanām par pieminētajām problēmām, kas interesē rīdziniekus. Katrs žurnālists taču cenšas, kādu intervējot, apspriest vismaz ko tādu, ko citi kolēģi nav iedomājušies vai varējuši. Attiecībā uz Andri Ameriku šis princips nedarbojas — viņš ir pastāvīgas gaiši spulgojošas mediju labvēlības saules apmirdzēts. Lai ko viņš darītu, viss ir svarīgi. Retu reizi Rīgas domes un tās amatpersonu darbības analīzi piedāvā Latvijas Radio, kāds „Panorāmas” sižets vai žurnāla „Ir” raksts.

Nav iemesla pārmest Rīgas domei un tās darbiniekiem, ka viņi lieliski izmato slinko un no iedziļināšanās konkrētos jautājumos bēgošo žurnālistiku, kas masīvi izmanto Rīgas domes sabiedrisko attiecību speciālistu piegādāto gatavo informāciju. Jau patlaban var labi ieraudzīt, kuri mediji un kāds saturs Andrim Amerikam būs palīdzējis politiskā kapitāla veidošanā. Tikpat labi redzams, kādas mediju profesionālisma problēmas būs stiprinājušas iedzīvotāju zemo informētības līmeni. Gandrīz vai derētu kāds populārs raidījums ar nosaukumu “Kas notiek Rīgas domē?”

Bijušais LTV Ziņu dienesta vadītājs Gailītis izaugsmi meklē pie Amerika (ir.lv)