Raksts

Amandas Todd stāsts nav tikai stāsts par vardarbību skolā


Datums:
21. oktobris, 2012


Autori

Linda Curika


Šodien es gribu uzrakstīt par kādu meiteni no Vankūveras, kuras vairs nav starp mums.

Latvijas mediji šo ziņu nepamanīja, kamēr citur pasaulē tā raisīja diskusijas par vardarbību skolā, internetā un jaunu meiteņu seksualitāti. Ar savu pašnāvību viņa ir aktualizējusi sarunu par problēmām, ar kurām ik dienas sastopas jaunas meitenes Rietumu pasaulē – emocionālu vardarbību internetā un ārpus tā. Tomēr stāsts par Amandu Todu ir ne tikai stāsts par emocionālu vardarbību jauniešu vidē, bet arī stāsts par jauniešu seksualitāti un sabiedrības apsēstību ar sieviešu kailumu. Arī par dzimumu līdztiesību.

Lai saprastu Amandas Todd stāstu, iesaku apskatīt video, kuru viņa pati uzfilmēja neilgu laiku pirms pašnāvības izdarīšanas pagājušajā nedēļā.

Tiem, kuri nevēlas skatīties video, īsi izstāstīšu tā saturu. Septītajā klasē Amanda un viņas draudzene aizrāvās ar online videočatiem. Kādā no online sarunām viņa sastapa ļoti jauku puisi (patiesībā – trīsdesmitgadnieku), no kura saņēma komplimentus par savu izskatu. Viņš Amandu pierunāja parādīt savas krūtis un veica ekrānšāviņu. Viņš sazinājās ar Amandu vēlāk, kad bija uzzinājis viņas vārdu un adresi un mēģināja viņu šantažēt. Kad viņa nepakļāvās, attēls tika nosūtīts visiem draugiem, paziņām un radiniekiem. Tas aizsāka emocionālās vardarbības un ņirgāšanās kampaņu skolā, kuru nācās nomainīt, tomēr attēls un šantāžists viņu vienmēr atrada, lai cik skolas viņa nomainītu. Šis attēls, muļķība, ko viņa bija izdarījusi, meiteni vajāja visur. Amandai sākās depresija un uzvedības problēmas, kas noveda pie alkohola lietošanas, klaiņošanas un sevis graizīšanas. Kādā no jaunajām skolām viņa satika sava vecuma puisi, kuram jau bija draudzene. Tomēr viņš solīja draudzeni pamest, jo teicās mīlam Amandu. Pēc tam, kad viņa ar puisi pārgulēja, ziņas ātri izplatījās skolā, savukārt puiša draudzene Amandu skolas gaitenī publiski piekāva un to nofilmēja. Video vēlāk tika pārsūtīts sociālajos tīklos. Amanda mēģināja veikt pašnāvību, izdzerot balinātāju. Skolēni sociālajos tīklos turpināja ņirgāties, ievietojot viņas un balinātāja bildes un pārrunājot to, cik žēl, ka viņa vēl dzīva. Tas nebija uz ilgu laiku – pašlaik Amanda jau ir mirusi.

1. Tas, kas notika ar Amandu, varētu notikt ar daudzām jaunām meitenēm Rietumu sabiedrībā un arī Latvijā. Tie, kuri vēro jaunu radinieču vai paziņu bērnu galerijas sociālajos tīklos, redz, cik daudz seksuāli piesātinātu attēlu no nepilngadīgām meitenēm tiek izvietots. Un tā ne obligāti ir audzināšanas problēma. Pusaudži šajā vecumā internetu uzskata par daļu no savām cilvēktiesībam, aizliegšana ir bezjēdzīga, jo tagad datu nesēji un internets ir visur. Mediji un sabiedrība milzīgu nozīmi šodien piešķir sievietes ārējam izskatam, arvien jaunākas un jaunākas meitenes tiek mācītas, kā būt seksīgām, piemēram, piedāvājot piecpadsmitgadīgām meitenēm vaksācijas un solārija pakalpojumus vai sešgadīgām meitenēm piedāvājot iegadāties seksīgus bikini peldkostīmus. Filmas stāsta par to, ka galvenā dzīves jēga meitenei ir atrast puisi, būt skaistai un gribētai.

Ziņa, kuru meitenes saņem, ir neskaidra – no vienas puses, tev ir jābūt seksīgai, bet no otras puses, seksīgai tāda veidā, ka tas nav par traku, jo tad tevi apsaukās un ņirgāsies. Un tu esi iespiesta starp iespēju vai nu būt ‘lūzerei’, kurai nav puiša un kas nav skaista un vēlama, vai kļūt par izsmiekla objektu, jo esi ‘mauka’.

2. Tas reizē ir un nav stāsts par ņirgāšanos un vardarbību skolās. Jā, ir aktuāli par to runāt, tomēr jārunā arī par iemesliem, kāpēc tas notiek. Iemesli ir atšķirības izskatā, uzvedībā, spējās, ģimenes ienākumos, seksualitātē u.t.t.

Daudzkārt vardarbība izriet nevis no bērnu nežēlības, bet gan sociāliem konstruktiem, kas valda plašākā sabiedrībā. Un es domāju, ka emocionālā vardarbība internetā ir nevis jauniešu un bērnu problēma, bet visas sabiedrības problēma, jo ņirgāšanās nebeidzas arī augstskolā, klubā vai darba vietā. Neiecietība pret citādo ir vispārēja.

3. Stāsts par Amandu Todd ir ne tikai stāsts par jauniešu nežēlību un emocionālo vardarbību internetā, bet arī jaunu vīriešu vardarbību pret jaunām sievietēm. Tā ne vienmēr ir fiziska. Turklāt, citas jaunas sievietes nevis atbalstīja Amandu Todd, bet gan piedalījās emocionālā vardarbībā. Vainīgi nekad nebija jaunie vīrieši (un parasti nav).

Ir liekulīgi moralizēt par to, ka jaunas sievietes agri un muļķīgi praktizē savu seksualitāti, ja mediji un viedokļu līderi uzspiež uzskatu, ka sievietes vērtība iet caur viņas ārējo izskatu un seksīgumu. Cik gan bieži skolā jaunieši ņirgājas par tām meitenēm, kuras pirmās sāk īstenot savu seksualitāti, kamēr puišus, kuri to izdara pirmie – glorificē?

4. Mediji sievietēm visu laiku stāsta par to, ka ar viņām kaut kas nav kārtībā – ne apģērbs, ne attiecības, ne ārējais izskats, ne svars nav ideāli: viss ir jāmaina un jāuzlabo. Tādēļ uz jaunu sievieti tas, ka kāds tev pasaka, ka esi skaista, izdara milzīgu ietekmi.

5. Ir divi jautājumi, kuriem, manuprāt, šajā un jebkurā tamlīdzīgā diskusijā nav vietas. Tie abi ir saistīti ar cietušā vainošanu. Pirmais – kur skatījās vecāki un otrais – ko viņa domāja tajā brīdī kad rīkojās tik muļķīgi? Vecāki darīja visu iespējamo – mainīja skolas, bija blakus un nodrošināja speciālistu palīdzību. Meitene bija meitene mūsdienu informācijas laikmetā. Kad mēs runājam par notikušo šajā kontekstā, tas novērš uzmanību no īstajiem vainīgajiem.

6. Nav daudz vīriešu, kuri gūst baudu, aplūkojot mazas meitenes. Tomēr būsim reāli – padsmitnieces, kuras jau izskatās pieaugušas un sāk apzināties savu seksualitāti, tiek uzskatītas par pelēko zonu. Lielākā daļa modeļu ir nepilngadīgas, tomēr tiek iekārotas. Vai mēs kā sabiedrība to akceptējam?

7. Sabiedrība uzskata, ka tai ir tiesības uz citu cilvēku kailumu un jo īpaši uz citu sieviešu krūtīm. Latvijā tas notika ar prezidenta padomnieci, Lielbritānijā – ar karaļnama pārstāvi. Un tā vietā, lai nosodītu tos, kuri izvieto nelikumīgi vai neētiski iegūtus fotoattēlus, mēs nosodām sievietes, kuras atļaujas realizēt savu seksualitāti tā, kā vēlas. Turklāt, nevis publiskajā telpā, bet savās mājās vai atvaļinājumā.

Mums nepieder citu sieviešu krūtis un mums nav daļas gar tām, ja vien tās neatrodas mūsu īpašumā.

Man arī gribētos uzrunāt likumdevējus un tiesību speciālistus – ja Kanādā policija bija bezspēcīga un nespēja aizsargāt meitenes tiesības (galu galā – nopludinātie foto bija bērnu pornogrāfija!), vai tā varētu aizstāvēt meiteni, ja tas notiktu Latvijā? Vai manas meitas un es, ja izdarītu tādu muļķību, būtu pasargātas, ka tas, kurš izplata tādus foto internetā, tiek sodīts?

Tāpēc šis nav stāsts par vardarbību skolās. Tas ir stāsts par sistēmiskām dzimumu vienlīdzības problēmām. Kamēr puišus neviens nemācīs, kā ar cieņu izturēties pret sievietēm un meitenes – kā cienīt pašām sevi, tikmēr nekas nemainīsies.

Var un vajag izstāstīt simts stāstus par to, cik slikti var beigties savas kailbildes nosūtīšana (it kā) uzticamam klasesbiedram vai draugam. Ka tevi šī kailbilde vajās visu mūžu, būs apsmiešanas iemesls un traucēs nākotnes karjerai. Un te ir vienalga, vai tev ir 12, 15 vai 25. Sabiedrība pieņem, ka tad, ja šī bilde tiks nopludināta un izjauks tavu dzīvi un nākotnes izredzes, pat tad tā būs tava vaina, nevis noziegums. Tāpēc ar runāšanu būs par maz – kā jau rakstīju iepriekš, jaunas sievietes šodien ir nonākušas neapskaužamā situācijā. Ir jāmaina attieksme pret sievietes ķermeni sabiedrībā un beidzot jāpieprasa medijiem un reklāmu veidotājiem pārtraukt skatīties uz sievieti kā uz lietu, bet viņas ķermeni izmantot kā reklāmas un iekāres objektu.


Huffington Post raksts par Amanda Todd

The Unsexy Feminist bloga veiktā analīze

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!