Raksts

Alternatīva dalībai ES pastāv, bet tiek noklusēta!


Datums:
12. augusts, 2003


Autori

Normunds Grostiņš


Foto: Nellija

Vai iestāšanās Eiropas Savienībā ir vienīgais pozitīvais Latvijas attīstības scenārijs, kam alternatīva ir tikai nonākšana Krievijas sastāvā vai izolācijā? Šī raksta autors tam nepiekrīt un piesaka alternatīvu – pievienošanos Eiropas Ekonomiskajai Zonai.

Lai cilvēks spētu izdarīt racionālu un sev izdevīgu izvēli gaidāmajā referendumā, nepieciešams domāt skaidri. Un iesākumā iztīrīt galvu no diviem pilnīgi nepatiesiem, bet pagaidām samērā plaši sastopamiem mītiem – Eiropas Savienībai neesot alternatīvas un, ja neiestāsimies ES, tad nonāksim Krievijas sastāvā vai “izolācijā”.

Pirmkārt, neatkarīgi no referenduma rezultātiem, Latvija jau beigusi sarunas un parakstījusi līgumu par pievienošanos Eiropas Ekonomiskajai Zonai (EEZ). Līguma apstiprināšana Eiropas Ministru Padomē notika šā gada jūlijā, spēkā tas stāsies 2004. gada 1. maijā, ja tiks pabeigta tā ratifikācija[1]. EEZ piedalās gan ES valstis, gan Lihtenšteina, Norvēģija, Islande, kuras nav pievienojušās ES, bet ir izveidojušas Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociāciju (EBTA). EEZ līgums aptver sekojošās jomas:

  • brīvā preču, pakalpojumu, kapitāla un personu kustība;
  • konkurences un citi kopējie nosacījumi;
  • horizontālā politika, kas ietver sociālo, patērētāju tiesību aizsardzības, vides, statistikas un uzņēmējdarbības likumdošanu.

Ja Latvija 20. septembrī noraidīs dalību ES, mēs varēsim iestāties EBTA, kas pastāv jau vairāk nekā 40 gadus un ir jaunām dalībvalstīm atvērta organizācija. Pārliecību, ka Latvijas piekrišanas gadījumā EEZ līgums (ja nepieciešams, ar nelielām izmaiņām) tiks ratificēts neatkarīgi no 20. septembra referenduma rezultātiem, šo rindu autoram dod ap 1,1 miljardu latu lielais Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts. Lielākā daļa šā deficīta rodas un arī pēc ES paplašināšanas radīsies tirdzniecībā ar EEZ valstīm un tās ir ļoti ieinteresētas, lai Latvijas tirgus arī pēc atteikšanās iestāties ES būtu tām brīvi pieejams. Piemērs ir Šveice, kas 2001. gada pavasarī ar 75 % balsu referendumā noraidīja sarunu sākšanu par iestāšanos ES un tas neradīja šai valstij ne mazākās problēmas attiecībā uz dalību EBTA.

Pievienojoties EEZ Līgumam, arī Latvija kļūs par vienotā tirgus dalībnieci. EEZ valstis veidos lielāko tirgu pasaulē bez iekšējām robežām, kurā preces, pakalpojumi, kapitāls un personas var brīvi pārvietoties. Līgumā ir pārņemti un iestrādāti visi kandidātvalstu sarunās par iestāšanos ES panāktie pārejas periodi. Pasakot “nē” referendumā par dalību ES, ratifikācijai sagatavotais EEZ līgums ir labs pamats, lai iestātos EBTA, ja to vēlēsimies.

Valsts, kas atrodas ārpus ES, daudz lielākā mērā pati lemj par savu ekonomisko attīstību. Tās parlamentam un valdībai ir daudz labākas pozīcijas, lai izlemtu, kāda valsts ekonomiskā politika ir labvēlīgāka pilsoņiem un uzņēmumiem. Neatkarīga valsts var, piemēram, pati lemt savu muitas vai lauksaimniecības politiku. Kā zināms, pēc pievienošanās ES, 75 % no muitas, kas iekasēta uz Latvijas robežas, būs jāatdod Savienības budžetam. ES politika būtiski palielina ES pilsoņu un uzņēmumu izdevumus, jo ES muitas un lauksaimniecības politika lielā mērā ir vērsta pret trešās pasaules valstu iespējām eksportēt savas, lētākās preces.

Protams, neatkarīga valsts varēs arī turpmāk tirgoties ar ES. EBTA valstis Norvēģija un Šveice tagad eksportē uz ES tikpat, cik savienības dalībvalsts Dānija. Piemēram, Norvēģijas pilsoņi var brīvi dzīvot un strādāt visās ES dalībvalstīs tāpat kā šo valstu pilsoņi Norvēģijā. Norvēģu studenti var studēt ES un ES valstu studenti var studēt Norvēģijā. Nesen šādu līgumu ar ES ir noslēgusi arī Šveice.

Pastāv vairākas atšķirības starp dalību ES un EBTA, kas pēdējo padara Latvijai izdevīgāku nekā stāšanos ES. Minēšu vairākas šādas priekšrocības.

Pirmā no tām ir veto tiesības. Proti, EBTA valsts var izmantot veto pret visiem ES likumiem, direktīvām utml. un veto gadījumā tie nav spēkā šajā konkrētajā valstī (EBTA līguma 102. punkts).

Dalība EBTA ļauj pielietot izņēmumus no kopējā tirgus. EBTA līgums tikai minimāli skar tādas jomas kā lauksaimniecība un zvejniecība. Tas pats attiecas uz nodokļu politiku. Tātad Latvijai, piemēram, nebūtu jāpalielina privātpersonu izdevumi par apkuri un medikamentiem, pievienojot tiem PVN, kā tas notiks, ja iestāsimies ES.

EBTA valsts ir brīva no ES kopējās ārpolitikas un var saskaņā ar savām interesēm sadarboties ar citām valstīm un starptautiskām organizācijām. Arī ietekmēt globālos procesus. Norvēģija, piemēram, sekmīgi pretojās ES piedāvātajām izmaiņām Bāzeles konvencijā par bīstamu atkritumu izvešanu uz trešās pasaules valstīm.

EBTA neietver iekšlietu, tieslietu un drošības politiku. EBTA valstij nav arī jābūt Šengenas līguma dalībvalstij. Tātad EBTA valsts var, piemēram, lielākā mērā ierobežot imigrāciju, un tai var būt daudz stingrāka imigrācijas politika nekā ES.

EBTA valstis ir ārpus ES muitas savienības. Tās pašas izvēlas un nosaka savas muitas apmēru un neatdod 75 % iekasētās muitas naudas ES kopbudžetā.

EBTA valstis nepiedalās Eiropas monetārajā savienībā un neievieš eiro. Iestājoties ES, Latvijai dažu gadu laikā būtu jānomaina lats pret ES vienoto valūtu eiro. Eiro ieviešana nozīmētu ļoti plašus ierobežojumus patstāvīgai monetārai un fiskālai politikai. Debates, kas notiek šobrīd Zviedrijā pirms 14.septembrī gaidāmā referenduma par pievienošanos eiro arī Latvijai ir nopietnas analīzes vērtas. Starp citu, Zviedrijas sabiedriskās domas aptaujas visai pārliecinoši parāda, ka Zviedrija referendumā neatteiksies no kronas par labu eiro.

EBTA dalībmaksa ir daudz mazāka nekā ES dalības maksa. EBTA valsts var brīvi izstāties no EBTA līguma. Līguma 127. punkts paredz, ka par to tikai 12 mēnešus iepriekš jābrīdina pārējās dalībvalstis. Eiropas Savienības līgumos pagaidām šāda iespēja nav paredzēta un, ja tā tiks paredzēta jaunajā ES Konstitūcijā tās galīgajā redakcijā, izstāšanās no ES noteikti būs daudz dārgāka, garāka un sarežģītāka birokrātiska procedūra nekā izstāšanās no EBTA.

EBTA valsts var ieviest izņēmumus no brīvās tirdzniecības līguma, piemēram, attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem un tamlīdzīgi (līguma 74. punkts).

Katrā ziņā Latvijas “nē” 20. septembra referendumā un sekojoša dalība “tikai” EEZ un EBTA, nedraud mūsu valstij ar ārlietu ministres tik bieži piesaukto “izolāciju”. Tieši otrādi, dalība EBTA un EEZ paver mums lielākas politiskā un ekonomiskā manevra iespējas, lielākas iespējas aizstāvēt tieši savas, Latvijas valsts intereses, pašiem izmantot Latvijas izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli. Tātad tā ir visnotaļ reāla un Latvijas izmēra valstij izdevīga alternatīva dalībai ES. Protams, Ārlietu ministrijai būs drusku jāparosās un jānodrošina Latvijas iestāšanās EBTA.

Savukārt tiem, kuri domā, ka Latvija varētu nonākt Krievijas sastāvā, jāatgādina, ka neviena NATO valsts nekad nav nonākusi ne tikai Krievijas, bet arī vismaz divkārt spēcīgākās Padomju Savienības sastāvā un jebkāda veida “izolācijā”. Latvijas pilna apjoma dalība NATO arī ir tikai dažu mēnešu jautājums. Protams, arī dalībai NATO ir visai nopietni mīnusi, īpaši mūsu valsti pārstāvošo sarunvedēju izvēlētajā formā – ar iespēju izvietot mūsu teritorijā ārzemju karaspēku un atomieročus, ko neļauj, piemēram, Dānija un Norvēģija. Tomēr ES referenduma kontekstā būtiski ir tas, ka nonākšana Krievijas sastāvā vai “izolācijā” ir viltus argumenti, ar ko var baidīt vien neinformētas tantes Centrāltirgū.

Savukārt tas, ka valsts finansētajā “informēšanas” kampaņā tiek noklusētas EEZ un EBTA iespējas – tas gan ir nopietni un parāda mēģinājumu ierobežot sabiedrības izvēli un ietekmēt to ar visai vienpusīgas informācijas palīdzību.

Alternatīva Eiropas Savienībai ir Latvija kā neatkarīga valsts – Eiropas Brīvās Tirdzniecības Asociācijas un Eiropas Ekonomiskās Zonas dalībvalsts.

________________

[1] EEZ līguma teksta projekts

“Latvija Eiropā”
Šī publikācija ir tapusi projekta “Fwd:Eiropa” ietvaros, kas saņēmis finansiālu atbalstu no LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu programmas. Publikācijas saturs atspoguļo tās autora uzskatus, un LR iestāšanās ES pirmsreferenduma informēšanas pasākumu Vadības grupa nav atbildīga par jebkādu šajā publikācijā paustās informācijas saturu vai tās tālāku izmantošanu.


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!