Foto: www.freeimages.co.uk
Svarīgs KNAB darba vērtēšanas kritērijs ir uzticības reitings sabiedrībā, ko būtu regulāri jānoskaidro sabiedriskās domas aptaujās, jo pretkorupcijas iestāde, kas nebauda sabiedrības uzticību, ir gandrīz bezjēdzīga.
Neraugoties uz regulārām ziņām par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) atklātiem korupcijas gadījumiem, biroja līdzšinējais darbs, šķiet, nekad nav izpelnījusies valdības vadītāja un citu “Jaunā laika” politiķu pilnīgu uzticību. Birojam pārmesta lēna darbība, un tā vadītājs Guntis Rutkis saņēmis pārmetumus par nepietiekamu aktivitāti un enerģiju.
Šajā rakstā nevērtēšu, vai KNAB strādājis labi vai slikti. Taču politiķu mētāšanās ar saukļiem par lēnu vai neefektīvu darbu ir patvaļīga un pakļauj pretkorupcijas iestādi politiskam spiedienam. Lielā mērā tas iespējams pateicoties tam, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam vēl nav ne apstiprinātas darbības programmas, ne kritēriju tā darba vērtēšanai. Korupcijas novēršanas un apkarošanas valsts stratēģija, ko publiskoja janvāra beigās un plānoja dažu nedēļu laikā apstiprināt Ministru kabinetā, joprojām valdības oficiālu akceptu nav saņēmusi. Arī Korupcijas novēršanas valsts programma ir tikai gatavošanas stadijā. Patlaban ir pat paradoksāla situācija, jo Ministru kabineta darba plānā 2003. gadam korupcija pieminēta tikai pāris vietās it kā garām ejot, taču īsta programmatiska dokumenta cīņai pret korupciju šai valdībai nemaz nav. Rezultātā KNAB patlaban ir vājās pozīcijās, lai turētos pretī politiskiem uzbrukumiem.
Lai nostiprinātu KNAB neatkarību, tam ir nepieciešama virkne īpašu aizsardzības paņēmienu, piemēram, skaidra darbības programma, vērtēšanas kritēriji, uz vairākiem gadiem garantēts finansējums un sabiedrības iesaistīšana. Darbības programma ir nepieciešama, lai būtu skaidrs, kādi pasākumi birojam noteiktā laikā ir jāveic. Ja ir reāla programma, ir skaidri redzams, ko no iecerētā KNAB ir izdarījis un ko nav izdarījis. Līdz šādas programmas pieņemšanai paziņojumi par biroja ātru vai lēnu darbību ir patvaļīgi, jo kas vienam ir lēni, tas otram – ātri.
Biroja darba saturiskajai vērtēšanai ir nepieciešami kritēriji un darba vadlīnijas kā atskaites punkts. Lai gan ir grūti izstrādāt atbilstošus kvantitatīvus kritērijus KNAB darba vērtēšanai, atsevišķos aspektos tas principā ir iespējams. Piemēram, kādā ekspertu diskusijā izskanēja priekšlikums salīdzināt, par cik pēc kāda laika kritušās cenas līdz šim korupcijas apsēstās publiskā iepirkuma jomās.
Cits kritērijs, kas gan nav pielietojams strikti kvantitatīvā veidā, varētu būt KNAB ierosināto krimināllietu liktenis tiesā – lai arī atsevišķu KNAB it kā pieķerto amatpersonu attaisnošana varētu būt tikai normāls tiesisks process, sistemātiska šāda prakse liecinātu par biroja darba kvalitātes problēmām. Attiecībā uz atsevišķām jomām, kas ļaužu uztverē sevišķi cieš no korupcijas, neatkarīgi, taču augstas kvalitātes pētījumi varētu uzrādīt, vai korupcijas stāvoklis uzlabojas.
Tomēr, iespējams, vissvarīgākais kritērijs ir KNAB uzticības reitings sabiedrībā. Korupcijas novēršanas un apkarošanas darbā sabiedrības uzticība ir tik nozīmīga, ka šīs iestādes uzticības reitings būtu regulāri jānoskaidro sabiedriskās domas aptaujās un to var patiesi izmantot kā vērtēšanas kritēriju. KNAB amatpersonām, protams, nav jākļūst par likumam pāri stāvošiem mediju varoņiem, taču pretkorupcijas iestāde, kas nebauda sabiedrības uzticību, ir gandrīz bezjēdzīga.
Jebkurā gadījumā šie un vēl citi KNAB darba kvantitatīvie un kvalitatīvie kritēriji būtu jāapstiprina vienā dokumentā, kas tad kalpotu par pamatu visiem šīs iestādes vērtējumiem. KNAB darba rezultātu atbilstība vai neatbilstība izvirzītajiem kritērijiem ļautu politiskus uzsaucienus par enerģisku vai neenerģisku darbību aizstāt ar pamatotiem atzinumiem.
KNAB darba vērtēšanai ir nepieciešams laiks. Vērtēšanas kritēriju pielietošanai arī ir vajadzīgs laiks – droši vien vismaz gads. Gunta Rutka veselības stāvoklis patiešām lika šaubīties par viņa spējām pilnvērtīgi veikt biroja vadītāja pienākumus, taču citos apstākļos KNAB vadības novērtēšanai būtu jānotiek nesalīdzināmi pārdomātāk un rūpīgāk.
KNAB ir nepieciešami arī citi neatkarības “sargi”, kurus šeit plašāk neaplūkošu. Viens no tiem būtu likumā garantēts augošs finansējuma apjoms tuvākajiem gadiem. Vēl būtu vajadzīga sabiedriska komisija vai padome, kas pārraudzītu KNAB darbu, kā tas ir Honkongas neatkarīgajā pretkorupcijas komisijā.
Politiķi nedrīkst kā pasakā pateikt, lai KNAB aiziet tur, nezin kur, un atnes to, nezin ko, un turklāt vēl pieprasīt rezultātu jau pēc dažām nedēļām, kā tas bija gandrīz tūlīt pēc 8. Saeimas sanākšanas. Tā vietā ir jāraugās, vai KNAB pilda darbības programmu, kas ir iespējami ātri jāpieņem, un vai biroja darbam ir pozitīvi rezultāti saskaņā ar noteiktiem kritērijiem. Tad – pēc ilgāka laika – būs skaidrs, vai no KNAB ir iznācis spēcīgs pretkorupcijas instruments.