Foto: E. Rudzītis

Pašas juridiskās personas ir ieinteresētas, lai valstī parādītos juridiskās personas kriminālatbildība, nevis lai tās likvidētu vai tām miljonu latu sodu uzliktu administratīvi. Padomju skolas teorētiķiem to ir grūti pieņemt, tomēr šis ir efektīvākais ceļš, kā panākt sabiedrības interešu ievērošanu.

Aprīlī ar premjera rīkojumu izveidota darba grupa, lai izstrādātu Krimināllikuma grozījumus, paredzot iespēju saukt pie kriminālatbildības juridiskās personas. Diskusijas par to Latvijā sākās pirms dažiem gadiem, tomēr pārsvarā tikai akadēmiskajā vidē. Pēdējās nedēļās situācija mainījusies, par juridisko personu kriminālatbildību atkal runā, bet nereti problēmas analīzi aizstāj neargumentēti pārmetumi par idejas absurdumu. Protams, ja krimināltiesības asociē vien ar restēm un roku dzelžiem, tad priekšlikumi saukt pie kriminālatbildības uzņēmējsabiedrību, uzņēmumu vai nevalstisko organizāciju var izsaukt tikai smaidu vai dziļu neizpratni. Tomēr šādi domājošie var nomierināties – jaunajos grozījumos netiek meklēta iespēja sodīt juridiskās personas ar brīvības atņemšanu. Mērķis ir daudz pragmatiskāks – sabiedrisko interešu aizsardzība un tādas situācijas novēršana, kad sabiedrībai tiek radīts kaitējums, bet neviens par to neatbild.

Kāpēc juridiskās personas jāsauc pie atbildības?

Juridiskā persona atbilstoši mūsu un ārzemju likumiem ir publisko attiecību subjekts. Tā savā vārdā slēdz līgumus, uzņemas saistības, īsteno dažādus darījumus. Protams, juridiskā persona neko nespētu paveikt bez tajā strādājošajiem cilvēkiem, tomēr, parakstot uzņēmuma vārdā līgumu, saistības rodas uzņēmumam, nevis parakstītājam. Arī, ja uzņēmuma darbinieks tā interesēs dod kukuli valsts pasūtījuma konkursa organizētājiem, labumus saņem konkursa uzvarētājs – uzņēmums.

No tiesiskā viedokļa juridiskā persona ir visai komplicēts organisms. Tajā ir cilvēki, kuri juridisko personu ir radījuši, organizējuši tās darbu un par to saņem dividendes vai kādus citus labumus. Ir arī algoti darbinieki. Un, protams, ir arī pati juridiskā persona, kuru var vērtēt kā juridisku fikciju, tomēr tas neatņem tai iespēju savā vārdā un savā labā stāties dažādu veidu attiecībās ar citām personām. Nosodot vien darbinieku (faktisko nodarījuma izdarītāju), juridiskās personas īpašnieki tiek ietekmēti minimāli. Esošā sistēma neliek akcionāram uzmanīgi atlasīt kandidātus svarīgiem amatiem. Uzticība firmai, spēja nodrošināt uzņēmumam peļņu, pat pārkāpjot likuma priekšrakstus, bieži ir svarīgāka par likumu respektēšanu. Ieguvumi var būt būtiski, bet risks ir minimāls – sliktākajā gadījumā var zaudēt darbinieku un saņemt administratīvu sodu.

Ja par juridiskās personas izdarīto lietā sodīts vien tiešais rīcības īstenotājs, sociālais taisnīgums netiek pilnīgi atjaunots, bet juridiskajai personai var pietrūkt stimulu turpmāk nepieļaut jaunus pārkāpumus. Tāpēc Latvijā ir paredzēta iespēja juridiskās personas sodīt administratīvi, un tagad plānota arī kriminālatbildība.

Kāpēc nepietiek ar administratīvu sodu?

Pirmkārt, administratīvais pārkāpums tradicionāli tiek vērtēts kā mazāk bīstams, salīdzinot ar noziedzīgu nodarījumu. Administratīvi var sodīt, piemēram, par braukšanu bez biļetes, sīko huligānismu, smēķēšanu neatļautās vietās u.tml. Visai dīvaini būtu turpināt šo sarakstu ar starptautiskā terorisma finansēšanu, kukuļdošanu, sieviešu tirdzniecību u.c. bīstamiem nodarījumiem, ko veikusi juridiska persona.

Otrkārt, administratīvais sods ir mazāk bargs par kriminālsodu. Turpretim juridiskās personas ir paredzēts sodīt gan ar nelieliem naudas sodiem, gan pat juridiskās personas piespiedu likvidāciju.

Treškārt, paredzot bargus sodus, svarīgi nodrošināt tādu to piemērošanas kārtību, kas var garantēt juridiskās personas interešu aizsardzību. No šī aspekta nebūtu loģiski lemt par juridiskās personas nākotni administratīvā procesa ietvaros. Kā zināms, kriminālprocess ir komplicētāks, bet, ievērojot juridiskās personas nodarījumu raksturu un iespējamos soda mērus, nevar atbalstīt centienus vienkāršot sodīšanas procedūru. Pašas juridiskās personas ir ieinteresētas, lai valstī parādītos juridiskās personas kriminālatbildība, nevis lai tās likvidētu vai tām miljonu latu sodu uzliktu administratīvi.

Vai juridiskās personas vietā atbildēs tās pārstāvji?

Juridiskās personas un tā darbinieka/pārstāvja kriminālatbildības problēmas ir cieši saistītas, tomēr nav pamata tās jaukt. Ar juridiskās personas kriminālatbildību nav paredzēts aizstāt tiešā nodarījuma izdarītāja atbildību – darbiniekam/pārstāvim arī turpmāk būs jāatbild par savu rīcību, bet juridiskā persona tiks sodīta par kaitējumu sabiedriskajām interesēm. Piemēram, uzņēmuma vadītāju, kas uzpirks pašvaldības amatpersonu, tiesa varēs sodīt ar brīvības atņemšanu. Savukārt uzņēmumam varēs uzlikt naudas sodu vai aizliegumu piedalīties pašvaldības konkursos. Tādējādi par kaitējumu atbildēs gan konkrētais kukuļdevējs, gan arī uzņēmuma īpašniekam būs labs stimuls nākotnē uzmanīgāk kontrolēt juridiskās personas darbību, rūpīgāk atlasīt kandidātus atbildīgiem amatiem un nemudināt viņus nodrošināt uzņēmumam lielu peļņu par jebkādu cenu.

Vai jaunievedums nesagraus krimināltiesību sistēmu?

Nepārprotami, iespēja krimināli sodīt juridisko personu nopietni ietekmēs mūsu krimināltiesības. Tomēr tā ir nevis sistēmas sagraušana, bet attīstība. Krimināltiesības ir vērtīgas nevis pašas par sevi, bet funkcionāli, proti, labas krimināltiesības efektīvi aizsargā sabiedriskās intereses. Vairākās valstīs ir iespēja krimināli sodīt juridiskās personas, un tas nemaz neapdraud krimināltiesību pastāvēšanu. Piemēram, no postpadomju valstīm to paredz jaunais Igaunijas Sodu likums. Ir arī svarīgi apzināties, ka nevis sabiedriskās intereses ir jāpielāgo likumam, bet tam jāatspoguļo sabiedrības prasības. Katrā ziņā atbildības ieviešana juridiskajām personām nesagrāva Administratīvo pārkāpumu kodeksu, tāpēc nav pamata uzskatīt, ka šādi draudi būtu krimināltiesiskajai sistēmai.

Protams, juridiskās personas kriminālatbildība ir jauns tiesību institūts. Nav noslēpums, ka Latvijas krimināltiesības pēdējos 150 gados attīstījušās Krievijas krimināltiesību teorijas paspārnē. Krievu krimināltiesiskajai skolai var izteikt vairākus komplimentus, tomēr diez vai Latvijai pirms pilnveidot savu Krimināllikumu mūžīgi jāskatās uz Austrumiem. Vairāku valstu pieredze liecina, ka juridisko personu kriminālvajāšanas iespēja atbilst sabiedrības interesēm.

No vēsturiskā viedokļa priekšlikums krimināli sodīt juridiskās personas nav parasts. Bet tikpat neparasta ir starptautiskā terorisma finansēšana, valsts nozagšana, ekoloģiskās katastrofas, ko izraisa transnacionālo koncernu bezatbildīgā rīcība. Šodienas dzīve nenorit pēc XIX gadsimta tiesību teoriju postulātiem. Tiesības nav antikvāra vērtība, bet objektīvas pasaules atspoguļojums, un tām ir jāmainās, ja mainās sabiedriskās dzīves apstākļi.

Vai tā nav atbildība bez vainas?

Juridiskās personas vaina noziedzīgā nodarījumā ir vislielākā problēma. Tomēr ne visās krimināltiesību skolās vainu vērtē kā cilvēka psihisko attieksmi pret savu nodarījumu un tā sekām. Raksturojot fiziskās personas nodarījumu, nav pamata atteikties no nodoma un neuzmanības analīzes vainas konstatēšanā. Bet attiecībā uz juridiskās personas nodarījumiem vaina jāsaprot nevis kā nodarījuma subjektīvās, bet gan objektīvās puses parādība. Iespējams, ka padomju skolas teorētiķiem to ir grūti saprast un pieņemt, tomēr tas ir visefektīvākais ceļš problēmas risināšanā.

Jāievēro, ka arī Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.pantā ir paredzēts, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība. Šis formulējums tomēr netraucēja paredzēt administratīvo atbildību arī juridiskām personām, un nav skaidrs, kāpēc šāds risinājums nebūtu pieņemams arī krimināltiesībās.