Raksts

AfroLat – nekas nav tikai balts un melns


Datums:
27. jūnijs, 2006


Autori

Aija Kinca


Foto: AFI

Organizācijas galvenie mērķi ir veidot sapratni starp cilvēkiem, neatkarīgi no viņu izcelsmes, cīnīties pret rasismu un diskrimināciju. To, ka svaru kausi, kuros ir cīņa pret pazemošanu ādas krāsas dēļ, būs vissmagākie, Kristofers un pārējie vēl nezināja.

Iedomājieties! Jūs ieejat veikalā. Paņemat minerālūdeni un saldējumu. Karsts taču! Samaksājat un dodaties mājup. Dažus metrus no veikala jums kāds no muguras triec ar dūri pa galvu, tad nogāž zemē un sāk spārdīt ar kājām. Pa vēderu, muguru. Trāpītu arī pa seju, bet to jūs cenšaties aizsargāt ar rokām! Par ko? A tāpēc, ka esat baltais!

Ziņu virsrakstu mēraukla

Absurds, vai ne? Bet tieši tā atkal notika jūnija sākumā. Tas nav pirmoreiz. Tā notiek regulāri. Gaišā dienas laikā cilvēku pilnā ielā Latvijā kādu atkal piekauj ādas krāsas dēļ. Tas nav kautiņš dzērumā, huligānisms vai kas tamlīdzīgs. Tas ir brutāls uzbrukums tev par to, ka esi tāds pats kā otrs, tikai mazliet citādu ādas krāsu.

Un tad, kad ir noticis kārtējais uzbrukums, kura iemesls ir rasisms, presē atskan Džordža Stīla vai Kristofera Ejugbo balss. Afro-latviskās asociācijas AfroLat biedri atkal ir preses slejās, radio ziņās un televīzijas ziņu sižetos. Nenoguruši viņi atkal un atkal stāsta par to, ka rasisms Latvijā pastāv un ka cilvēki te cieš savas ādas krāsas dēļ. Tas lasāms arī interneta rakstos, kur pēcāk dažu lasītāju komentāri nereti prasīties prasās pēc tās pašas policijas piesaistīšanas, kas arestējusi arī sitējus.

“Tas nekad nav uzbrukums konkrētam cilvēkam. Viņi var piekaut jebkuru melno. Tas var būt bērns, sieviete, grūtniece. Tas ir uzbrukums visiem. Un mēs gribam šo sitienam pacelto roku apstādināt. Saprotiet, ja kaut kas ar tevi notiek vienreiz, kur ir garantija, ka tas nenotiks atkal? Tos cilvēkus, kuri ir piekauti, nekad nepamet sajūta, ka tas var atkārtoties”, tā saka Kristofers Ejugbo. Cilvēks, kurš jau vairākus gadus dzīvo Latvijā. Biznesa augstskolas Turība pasniedzējs, kurš desmitiem studentu māca angļu valodu un biznesu. Grupas Los Amigos mūziķis, kurš raibā kreklā skaidri latviski dzied “Meitiņa mīļā, puķīte jaukā”. Un sabiedriskās organizācijas AfroLat priekšsēdētājs, kurš šogad saņēma Sabiedrības integrācijas fonda balvu par saskaņas veicināšanu.

Nepārtraukta un regulāra Latvijā dzīvojošo afrikāņu izcelsmes cilvēku aizstāvība būtu vismazākais, ko viņi vēlētos darīt. AfroLat daudz labprātāk tiktos ar mums koncertos un ielu svētkos, masu pasākumos un Āfrikas dienās, rādot savu kultūru un saskaņu radot ar gluži citādiem ieročiem. Taču pagaidām šis asociācijas mērķis vienmēr paliek otrajā vietā.

Galvenais grūdiens AfroLat dibināšanai patiesībā bija ļoti līdzīgs. Tā bija Brīvības partijas izteikti riebīgā reklāma, kurā Kristofers, pats neapzinoties politiskās reklāmas galveno ideju (Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, dramatizēt iespējamo bēgļu pieplūdumu no Āzijas un Āfrikas), stāvēja tautas tērpā pie Brīvības pieminekļa. “Tad arī mēs sapratām, kas ir visačgārnākais, ko par mums domā cilvēki Latvijā. Viņi lika vienlīdzības zīmi starp tumšādainais un nelegālais iebraucējs. Mūsu dibināšanas sapulces sākumā bija gluži kā psiholoģiskās pašpalīdzības grupas. Cilvēki vienkārši sēdēja aplī un runāja, runāja, runāja. Visiem bija tik pilna sirds”, atceras Kristofers. To, ka organizācija ir atvērta ikvienam, norāda jau pats nosaukums. “Vārdā AfroLat otrā daļa ir Lat. Tātad – mēs esam atvērti ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kurš vēlas mūs satikt un iepazīt!”

Uzņēmēji un skolotāji. Pavāri un tulki. Vēstniecību darbinieki un diplomāti. Mūziķi un žurnālisti. Patlaban AfroLat ir 30 biedru un viņu vidū daudzi latvieši.

To, kāpēc tieši Kristofers ir AfroLat priekšsēdētājs, lieliski pamatoja cilvēks, kurš izvirzīja viņa kandidatūru šim amatam. Jo Kristofers prot klausīties. “Es māku ieklausīties cilvēkos, un tas bija galvenais arguments. Jā, un vēl man ļoti patīk vienmēr ieklausīties abās pusēs. Es nekad neesmu kareivīgi noskaņots par labu vienai taisnībai. Prasme klausīties un dzirdēt šādā darbā ir pati būtiskākā”, pasmaida Kristofers. Organizācijas galvenie mērķi ir veidot sapratni starp cilvēkiem, neatkarīgi no viņu izcelsmes. Iepazīstināt ar Āfrikas kultūru. Cīnīties pret rasismu un diskrimināciju. Sadarboties ar citām organizācijām un biedrībām Latvijā un pasaulē. To, ka svaru kausi, kuros ir cīņa pret pazemošanu ādas krāsas dēļ, būs vissmagākie, Kristofers un pārējie vēl nezināja.

“Padomājiet, kas vienmēr būs ziņu virsrakstos! Tas, ka skūtgalvis atkal piekauj melno vai tas, ka mums ir noticis kultūras pasākums, kurā stāstam par sevi?”, pieklājīgi palielu laukakmeni preses lauciņā iemet Kristofers. Tā nav pat kritika. Tas vienkārši ir fakta konstatējums.

31.maijā Sabiedrības integrācijas fonds Kristoferam piešķīra balvu par sabiedrības vienotību. Liekas – kur nu vēl kolorītāka ziņa? Daudziem tik ļoti zināmais Los Amigos Kristofers saņem Sabiedrības vienotības balvu par to, ka neatlaidīgi kliedē aizspriedumus un cīnās pret rasismu. “Man to balvu iedeva gan par darbu AfroLat, gan par darbošanos Los Amigos. Un tas, ka atzinīgi novērtēja manu hobiju, lūk, tas ir pats lielākais pārsteigums”, tā Kristofers.

Latgale, te nu mēs nākam!

“Latvijā cilvēki domā, ka mums ir zemāka izglītība, esam agresīvi, savādāki.” Kristofers acumirklī var sākt uzskaitīt stereotipus, ar ko saskāries, dzīvojot šeit. Viņš nepiemin vārdiskās pļaukas un svešu garāmgājēju skatienus, ar ko joprojām satiekas uz ielas. To, ka viņš sākumā tiešām licies citādāks, vēlāk godīgi atzinuši pat tagadējie draugi. Tikai iepazīstoties tuvāk, izdevies mainīt šo sajūtu. “Tās vienkārši ir bailes. No nezināmā un neiepazītā. Nav ne jausmas, no kurienes tās nāk. Iespējams, lieli nopelni ir televīzijai un filmām”. Tāpēc pats galvenais asociācijas uzdevums ir iepazīstināt ar sevi un Āfriku.

Viens no lielākajiem ar sevi iepazīstināšanas pasākumiem notika pirms diviem gadiem, kad AfroLat devās triju dienu braucienā pa Latgali. Jēkabpils, Daugavpils, Preiļi, Krāslava un Rēzekne. Piecas pilsētas, piecas pieturvietas. Visās centieni parādīt vietējiem afrikāņu folkloru un kultūru, un patiesībā vienkārši iepazīstināt ar sevi. “Lai cik tas neticami liktos, bet tur bija cilvēki, kas melno cilvēku redzēja pirmo reizi mūžā”, smaida Kristofers. To var skaidrot arī pavisam vienkārši – kur gan lai viņi būtu iepazinuši afrikāņus, ja jau brauciens uz Rīgu nereti ir gada notikums, bet ceļošana uz ārzemēm notiek vien ar televizora palīdzību. “Tās bija mūsu dziesmas, pasakas, dejas. Bet galvenokārt – aprunāšanās.” Un tieši par pēdējo viņš iestājas visvairāk. Cilvēkiem ir neskaitāmi jautājumi. Kāds vienkārši atnāk iedot roku. Bet, kas pats labākais, jau nākamajā reizē smaidot atgādina – “toreiz tak tikāmies Preiļos, atceraties?”

Otrs lielākais notikums AfroLat dzīvē ir katra gada 25.maijs. Tā ir Āfrikas diena. Šogad to atzīmēja jau 43.gadu pēc kārtas. Vēsture, pārdomas un svinēšana – tā Āfrikas diena sevi piesaka Latvijā. Pirmkārt jau, tā ir vēstures atceres diena, kad piemin brīvības cīņas. Tāpat tās ir pārdomas par Āfriku pirms un pēc koloniālisma. Izcilo afrikāņu, piemēram, Nelsona Mandelas, Patrika Lumumbas, Julius Nyerera sumināšana. Cerība, ka daudzkārt par bezcerīgo nodēvētais kontinents spēs pacelt galvu un iztaisnot plecus. Āfrikas diena saved kopā tos, kuri tobrīd ir Latvijā. AfroLat biedri kopā ar ģimenes locekļiem šajā dienā satiek visus savus draugus un labprāt iegūst jaunus. Viņi to svin dzīvespriecīgi un lepni. Dejā metas vēstnieki un diplomāti, draugi no nevalstiskām organizācijām un atbalstītāji no dažādiem uzņēmumiem. Tā ir lieliska iespēja satikt Latvijā dzīvojošos afrikāņu izcelsmes cilvēkus un viņu draugus. “Bet tas jau atkal ir jautājums par to, vai Āfrikas diena ir masu mediju dienas kārtībā? Šogad es izsūtīju informāciju visiem preses izdevumiem. Atnāca retais žurnālists.”

Man ir sapnis…

AfroLat ir pamatīgi iesaistījusies nevalstisko organizāciju dzīvē. Nu, kaut vai tik elementāra lieta kā futbola spēle vai basketbola sacīkstes ar jauniešu organizāciju. Tā viņi spēkiem mērojas katru nedēļas nogali.

“Kas ir labais, kas noticis šo gadu laikā? Noteikti jau atpazīstamība! Tā nu tiešām ir panākta! Es varu iet uz ministrijām, fondiem, dažādām organizācijām. Mūs pazīst un par mums zina. Protams, savu paveica arī Los Amigos. Jā, tā ir atpazīstamība daudzos līmeņos”.

Tātad – pirmais solis ir sperts. Jo pazīšana jau ir ceļš uz sarunu. Tas arī būs AfroLat nākamais lielais solis. Pagaidām vēl plānošanas stadijā. Tas ir paredzēts kā milzīgs informatīvu pasākumu kopums, ko sauks par …Afrovīziju. Būšot viss, ko var iedomāties jau tagad un vēl arī citi pārsteigumi. Noteikti pilsētvidē. Masu pasākumi, aicinot iesaistīties un pievienoties ikvienu. Daudz kultūras. Dziesmu un deju. Daudz informācijas un vienkārši iespēja aci pret aci aprunāties ar afrikāņu izcelsmes cilvēkiem.

“Zini, kāds ir mans lielākais sapnis? Ka, ejot pa ielu, mēs ar garāmgājējiem varētu vienkārši sasmaidīties. Vienkārši uzsmaidīt viens otram”.

___________________________

Vairāk par “AfroLat” aktivitātēm var uzzināt organizācijas interneta mājas lapā www.afrolat.lv. Turpat var kļūt arī par asociācijas biedru.

Šī publikācija tapusi Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programmas finansēta projekta ietvaros. Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programma nav atbildīga par publikācijā paustajiem viedokļiem un darba tālāko izmantošanu.

Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programma ir ASV Starptautiskās attīstības aģentūras un Atvērtās Sabiedrības institūta kopīgi finansēts fonds, kura mērķis ir nostiprināt nevalstisko organizāciju (NVO) profesionalitāti un ilgtspēju, veicināt iedzīvotāju līdzdalību un spējas ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus, kā arī sekmēt labdarības un dažādu vietēju NVO finansējuma avotu attīstību Latvijā. Baltijas – Amerikas Partnerattiecību programmas darbību Latvijā administrē Sorosa fonds – Latvija.


“Afro Lat” Latgalē – pagaidām eksotika

Afrolat

Afrolat - Āfrika Latvijā

Pilsoniskā sabiedrība

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!