Raksts

Afganistāna — sāpīgā fronte ārpus tēva pagalma


Datums:
30. septembris, 2010


Autori

Zane Peneze


Foto: Soldiersmedicenter

Labējās un kreisās partijas ar vienu argumentu — terorismu — pamato Latvijas nepieciešamību palikt Afganistānā vai atstāt to.

Jaunā Saeima, balsojot par Afganistānas misijas pagarināšanu, visticamāk, nobalsos par. Tas jaušams no individuālām sarunām ar politisko partiju pārstāvjiem, kaut arī partiju priekšvēlēšanu programmās vīzijas par Latvijas karavīru misijas turpināšanu vai tās pārtraukšanu ir diezgan vispārīgas. Vienīgās partijas, kas ir par tūlītēju Latvijas karaspēka izvešanu, ir kreisā spārna Saskaņas centrs un PCTVL. Tomēr arī labējās partijas runā par to, ka nepieciešams izvērtēt Latvijas lomu Starptautisko spēku operācijā Afganistānā.

PCTVL un SC — jāiet prom!

Latvijas kontingenta lielākā daļa Afganistānā pašlaik izvietota divās vietās. Vairāk nekā 100 karavīru kopā ar Norvēģijas kontingentu strādā Provinces atjaunošanas vienībā Afganistānas ziemeļos Meimanā. Tā ir salīdzinoši mierīga Afganistānas daļa, taču arī tur notiek uzbrukumi. Augustā sprādzienā uz ceļa gāja bojā četri norvēģu karavīri. Savukārt pagājušajā vasarā cieta Latvijas karavīru rindas — pēc smagas kaujas nomira kaprālis Dāvis Baltābols, bet 2008. gada augustā mīnas sprādzienā tika nogalināts dižkareivis Edgars Ozoliņš.

Savukārt vairāk nekā 30 karavīru patlaban strādā Operacionālajā padomdevēju grupā Afganistānas Austrumos pie Pakistānas robežas — ļoti nemierīgos rajonos apmācot Afganistānas nacionālo armiju. Šeit 2009. gada vasarā uzbrukumā postenim tika nogalināti divi latviešu karavīri — dižkareivis Andrejs Merkuševs un seržants Voldemārs Anševics. Šajā pašā reģionā tika ievainoti vēl divi Latvijas karavīri. Tas notika pirms divām nedēļām, kad Afganistānā norisinājās vēlēšanas. Vietējo armiju Afganistānā Latvijas karavīri apmācīs līdz šī gada beigām, bet pēc tam Latvijas kontingents koncentrēsies tikai valsts ziemeļos.

Šajā rudenī Saeimai ir jābalso par misijas pagarinājumu, un no sarunām ar partiju pārstāvjiem top skaidrs, ka balsu, visticamāk, tam pietiks. Protams, pret misijas pagarināšanu ir kreisā spārna partijas. PCTVL Saeimas frakcijas vadītājs Jakovs Pliners saka: „Mēs balsosim pret!”. Galvenais iemesls tam — lielās izmaksas. PCTVL ir gatavi nosūtīt uz Afganistānu Latvijas karavīrus, ja „NATO tas ir vajadzīgs”, bet — tikai ne par Latvijas līdzekļiem. Savukārt Saskaņas centrs (SC) uzskata, ka misija jāpārtrauc, cik drīz vien iespējams. „Jo ātrāk mēs aizejam no Afganistānas, jo labāk mums,” saka Andrejs Klementjevs, SC Saeimas deputāts. Aiziešanu no Afganistānas SC sauc par vienu no savām prioritātēm, jo „Afganistānā ir lielo valstu intereses. Mums nevajag riskēt ar dzīvību, ja mūsu suverenitāte nav apdraudēta,” tā Klementjevs.

Atslēgas vārds — terorisms

Lai arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs bieži skaļi kritizē Latvijas nespēju gūt finansiālu labumu no operācijas Afganistānā, partijas viedoklis lielās līnijās neatšķiras no pārējo labējo partiju plāniem. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzsver, ka lēmums būs jāpieņem jaunās valdības ārlietu ministram: „Protams, mēs nevaram šo misiju vienpersoniski pabeigt, mums ir saistības ar partneriem. Bet jaunajai valdībai būs jādomā par to, ka mēs varētu diskutēt, kad misija varētu beigties.”

Līdz ar budžeta samazināšanu aizsardzības struktūrām, mazāk līdzekļu piešķirts arī Afganistānas misijai un patlaban Latvijai tur nav neviena civilā pārstāvja. Vairākas partijas uzsver, ka Latvijai būtu vairāk uzmanības jāpievērš tieši civilajai misijai, tas ir, atjaunojot Afganistānu, piemēram, būvējot tiltus un skolas. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas komisijas vadītājs Juris Dalbiņš no apvienības Par Labu Latviju uzskata, ka misija jāpagarina, bet jāizvērtē, vai „mums nepieciešama tikai bruņota misija.” Viņš arī atzīst, ka „sevišķus panākumus Afganistānā neesam guvuši,” ar to domājot visu Starptautisko spēku uzdevumu kopā.

Vienīgi Vienotība rosina iespēju pārgrupēt spēkus ne tikai misijas civilajā daļā. Partiju apvienības kandidāts, NBS pulkvedis Raimonds Rublovskis uzskata, ka, viennozīmīgi ir jāturpina Latvijas dalība NATO starptautiskajā misijā Afganistānā. Līdz ar to, Meimanā esošajai Provinces atjaunošanas vienībai ir jāpaliek, taču, viņaprāt, jāizvērtē, vai Latvija pašreizējos ekonomiskajos apstākļos spēj finansēt Provinces atjaunošanas darbus, jo „mums ir tikai karavīri, bet mēs nefinansējam nekādus projektus”. Rublovskis iesaka izvērtēt iespējas sniegt ieguldījumu operācijā ar Latvijas armijas Speciālo uzdevumu vienību (SUV). Tā, viņaprāt, būtu gan laba pieredze SUV karavīriem, gan atbalsts NATO stratēģiskajam virzienam cīņā ar nemierniekiem. „Šis ieguldījums skaitliski nebūtu liels, bet sniedz lielāku efektivitāti,” saka Rublovskis, piebilstot, ka tas arī nav bīstamāk kā pašreizējā patrulēšana vai konvojēšana, jo speciālo operāciju spēki negaida uzbrukumu kā mērķis, bet gan paši meklē pretinieku”.

VL!-TB/LNNK uzskata, ka Latvijai jābūt stingrākai savās pozīcijās NATO sarunās par Afganistānas stratēģiju. „Konceptuāli Afganistānā jāpaliek, bet jādara viss, lai saprastu, kas notiks nākamgad un aiznākamgad. Jo nav jau NATO vienota nostāja Afganistānas jautājumā. Kā redzat, viena otra valsts ņem un aiziet,” saka šīs apvienības Saeimas deputāts Juris Dobelis. Piemēram, Nīderlande beigusi savu misiju 1.augustā, daļēji gan to vēl ar saviem gaisa spēkiem turpinot vēl līdz gada beigām. Tēvzemieši uzskata, ka jāredz stratēģija un jāsaprot, kāds būs misijas sasniegums.

Labējās un kreisās partijas ar vienu argumentu — terorismu — pamato Latvijas nepieciešamību palikt Afganistānā vai atstāt to. Piemēram, Rublovskis uzsver: „Mēs esam Afganistānā, lai Talibu kaujinieki neatnāk pie mums”. Līdzīgi savas partijas nostādnes izsaka Dalbiņš: „Ja mēs nebarosim savu armiju, nāksies barot svešu. Pretim mūsu misijai Afganistānā mēs saņemam drošību”. Savukārt SC brīdina, ka teroristi var uzbrukt tām valstīm, kas karā iesaistījušās, tāpēc drošāk aiziet no Afganistānas pēc iespējas ātrāk.

Lielākā daļa politisko partiju, kas vēlas turpināt misiju Afganistānā, grib to izvērtēt, bet pašas vēl nav gatavas sniegt priekšlikumus izmaiņām misijā. Jāatzīst gan, ka arī NATO un ASV stratēģijas panākumi nav skaidri. Vasarā ar troksni no amata atkāpās jaunās Afganistānas stratēģijas autors ģenerālis Stenlijs Makkristals. Intervijā žurnālam Rolling Stones viņš bija pateicis visu, ko domā par Baltā nama diplomātiem. Arī tagadējai ASV armijas Afganistānas vadībai ir domstarpības, vai jāpārskata ASV prezidenta Baraka Obamas nospraustais mērķis sākt karaspēka izvešanu nākamā gada vasarā. Turklāt šis gads jau šobrīd iezīmēts kā asiņainākais kopš kara sākuma 2001. gadā, jo bojā gājuši vairāk nekā 500 sabiedroto spēku karavīru.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!