Foto: Romāns
Vai 8.Saeima būs citāda? Ņemot vērā politiķu nomaiņu parlamentā un lielākās Saeimā pārstāvētās partijas [i]Jaunais laiks[/i] interesi atteikties no koalīcijas padomes, Saeimas loma lēmumu pieņemšanā varētu palielināties. Daudzu jaunu deputātu darbība varētu mazināt arī varas un sabiedrības atsvešinātību, ja jaunie politiķi spēs pieņemt atbildīgus lēmumus, kā arī tos pamatot un aizstāvēt.
8.Saeimas darbība sakrīt ar Latvijas ārpolitikai nozīmīgiem procesiem, kas noteikti ietekmēs arī parlamenta dienas kārtību. Paredzams, ka līdz 2003. gada martam NATO parakstīs pievienošanās protokolu ar uzaicinātajām alianses kandidātvalstīm. Pēc tam notiks šī protokola ratifikācija kandidātvalstu un dalībvalstu parlamentos. Ratifikācijas procesā 19 NATO dalībvalstu uzmanība būs pievērsta Latvijas politikai un tās problēmām (korupcija, tieslietas, administratīvā kapacitāte, sabiedrības integrācija). Lai iegūtu nepieciešamo atbalstu NATO dalībvalstu parlamentos, 8.Saeimai un tās izveidotajai valdībai būs jāveic aktīva uz praktiskiem rezultātiem vērsta politika, kas jāskaidro ne tikai starptautiskajām organizācijām, bet arī Latvijas sabiedrībai.
Latvijas virzība uz Eiropas Savienību (ES) iezīmē līdzīgus svarīgus uzdevumus 8.Saeimai un tās veidotajai valdībai. Pieņemot, ka pēc uzņemšanas sarunu noslēguma tiks parakstīts līgums par desmit valstu uzņemšanu ES, sāksies līguma ratifikācija ES dalībvalstu un kandidātvalstu parlamentos. Ratifikācija būs atkarīga arī no Latvijas politikas attīstības, kur parlaments var ieņemt nozīmīgu lomu. Visu šo procesu var, piemēram, aizkavēt kādas dalībvalsts parlamenta šaubas par kandidātvalstu patieso atbilstību ES. Latvijai jārēķinās, ka ES dalībvalstīs sabiedrības viedoklis nebūt nav pozitīvs Austrumeiropas valstu uzņemšanai un tas var dažādi ietekmēt arī politiskos procesus, tai skaitā līguma ratifikāciju. Tas nozīmē, ka 8.Saeimai būs jāiegulda liels darbs, lai turpinātu reformu procesu, adekvāti reaģētu uz iepriekš minētajām pamatproblēmām un skaidrotu Latvijas situāciju.
No 8.Saeimas un tās izveidotās valdības darba lielā mērā būs atkarīgs arī Latvijas sabiedrības viedoklis par valsts iestāšanos ES. Līdz šim socioloģiskie pētījumi rāda, ka sabiedrībai ir protesta attieksme pret valsts varas pārstāvjiem un viņu interesēm. Lai Latvijas tautas vairākums referendumā nenobalsotu pret iestāšanos ES tikai tāpēc, ka to vēlas valsts politiķi un ierēdņi, 8.Saeimai un tās izveidotajai valdībai nāksies gan reaģēt uz sabiedrības interesēm, gan pamatot iekšpolitiskos ieguvumus.
Iepriekšminētā reaģēšana uz sabiedrības interesēm nozīmē risināt ekonomiskos, sociālos un labklājības jautājumus. Priekšvēlēšanu laikā tieši sociālā politika un labklājība bija jomas, kurās partijas visvairāk deklarēja savus mērķus un intereses. Budžeta veidošana atklās jaunā parlamenta patiesās prioritātes un intereses. Jau 2004. gadā sāksies diskusija par ES lauksaimniecības un strukturālā atbalsta politikas nākotni un ES budžetu 2007.-2013. gadam. Tas nozīmē, ka Latvijas politiķiem būs svarīgi noteikt un finansiāli pamatot ilgtermiņa nacionālās intereses dažādās ekonomikas jomās.
8.Saeimas darba kartībā ir arī jautājums par tieslietu sistēmas efektivitāti un nodrošinājumu. Lai uzlabotu tiesvedības procesu un tiesu darbu, svarīgi ir pieņemt jauno Kriminālprocesa likumu. Šis likums ir nozīmīgs Latvijai arī no cilvēktiesību nodrošināšanas viedokļa, jo tieši tā trūkums ir par iemeslu ilgajiem pirmstiesas apcietinājuma termiņiem. Tiesu varas stiprināšanā būtiski ir izveidot arī neatkarīgu tiesu administrāciju un strādāt pie tiesu varas materiāli tehniskā un finansiālā nodrošinājuma.
Ņemot vērā etniskos procesus Latvijā, naturalizācijas gaitu, salīdzinoši lielo nepilsoņu skaitu, kā arī sabiedrības integrācijas tendences, 8.Saeimai būs jārisina arī nacionālās politikas jautājumi, lai gan pamatlikumus šajā jomā pieņēmušas iepriekšējās Saeimas. 8.Saeimas darba kārtībā ir pirms septiņiem gadiem parakstītās Eiropas Padomes Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību ratifikācija. Tas nozīmēs diskusijas par nacionālas minoritātes definīciju Latvijas kontekstā, kā arī par minoritāšu tiesību jautājumiem. Svarīgi būtu, lai politiskās debates novestu pie saprātīgiem kompromisiem, kas apmierinātu gan pamatnācijas, gan nacionālo minoritāšu intereses.
Iepriekšējo Saeimu darbība liecina, ka Latvijas politikā lielākā nozīme ir izpildvaras funkcionēšanai. Būtībā tieši no valdības iniciatīvas likumdošanas jomā bieži ir atkarīga Saeimas darbība. Vēl vairāk Saeimas darbība kļuva atkarīga no izpildvaras tad, kad visus nozīmīgākos lēmumus pieņēma un saskaņoja valdību veidojošo partiju koalīcijas padome. Tādējādi parlamenta debates bieži pārvērtās tikai par tehnisku balsošanas procedūru vai populisma un demagoģijas arēnu, kā rezultātā sabiedrības vairākums negatīvi vērtē parlamentu kā valsts varas institūciju. Arī reālas opozīcijas trūkums mazināja Saeimas nozīmi politikas procesos.
Vai 8.Saeima būs citāda? Ņemot vērā politiķu nomaiņu parlamentā (divas trešdaļas ir jauni deputāti) un lielākās Saeimā pārstāvētās partijas Jaunais laiks interesi atteikties no koalīcijas padomes, Saeimas loma lēmumu pieņemšanā varētu palielināties. Pie tam dažādie valdības koalīcijas modeļi jebkurā variantā nozīmēs spēcīgu opozīciju, kas arī var uzlabot parlamentārā darba kvalitāti. Daudzu jaunu deputātu darbība varētu mazināt arī varas un sabiedrības atsvešinātību, ja jaunie politiķi spēs pieņemt atbildīgus lēmumus, kā arī tos pamatot un aizstāvēt. Lielākais risks 8.Saeimai ir nespēja izveidot ilgtermiņa valdību, kas varētu nodrošināt parlamenta vairākuma atbalstu stratēģiski svarīgajos jautājumos. Šajā gadījumā parlamenta darbību likumdošanas jomā var negatīvi ietekmēt valdību krīzes un allaž jaunu koalīciju veidošana.