Raksts

8 gadi cietumā par izdauzītu logu?


Datums:
03. augusts, 2009


Autori

Iveta Kažoka


Pagājušajā nedēļā prokuratūra sāka kriminālvajāšanu pret teju piecdesmit 13.janvāra grautiņu dalībniekiem.

Sankcijas, ko Krimināllikums paredz par dalību masu nekārtībās, ir ārkārtējas – minimālā 8 gadi un lielākā pat 15 gadi (ja papildus vēl notikusi zadzība vai nodarīti miesas bojājumi, tad sods var būt pat lielāks par 15 gadiem). Lai saņemtu 8 gadus cietumā, nav obligāti nevienam jāuzbrūk vai kāds jāsavaino – pietiek ar to, ka persona, piemēram, ir piedalījusies mantas iznīcināšanā (izsists logs, laterna) vai ir pretojusies varas pārstāvjiem.

Lūk, kā izskatās šis pants:

225.pants. Masu nekārtības

(1) Par masu nekārtību organizēšanu, ja tās saistītas ar grautiņiem, postījumiem, dedzināšanu, mantas iznīcināšanu vai ar vardarbību pret personu, vai ar pretošanos varas pārstāvjiem, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz divpadsmit gadiem.

(2) Par aktīvu piedalīšanos masu nekārtībās, ja tās saistītas ar šā panta pirmajā daļā norādītajām darbībām un sekām, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz piecpadsmit gadiem.

Atzīšos godīgi, man šāda sankciju amplitūda izskatās, izskatās nesamērīga (maigi izsakoties) un barbariska (ne tik maigi izsakoties). Tam ir trīs iemesli:

(1) salīdzinājums ar sodiem par līdzīgiem nodarījumiem Rietumu demokrātijās;

(2) salīdzinājums ar sodiem par daudz šausmīgākiem nodarījumiem Krimināllikumā;

(3) nediferencēšana starp izsistu logu un traumētu policistu.

I Kā ir citās valstīs?

Sāksim pēc kārtas – tātad, starptautiskā perspektīva. Sarakstā iekļāvu tos nemieros, par kuriem man svētdien izdevās Internetā iegūt informāciju. Lūk, sodu amplitūda, ka dažādu rietumu valstu tiesas 21.gadsimtā ir piespriedušas par dalību masu nemieros.

Manuprāt, viegli pamanīt, ka sods par aktīvu dalību nemieros reti ir lielāks par dažiem mēnešiem. Ja tas ir lielāks, tad parasti tādēļ, ka vainīgais uzbrucis policistiem vai notikusi zadzība. Taču PAT ŠĀDOS gadījumos citu valstu tiesu piespriestais soda maksimums ir diezgan tālu no Latvijas Krimināllikumā noteiktā soda MINIMUMA, kas tiesai jāpiespriež vienkārši par dalību nemieros.

II Vai par citiem nodarījumiem ir tik pat bargi sodi?

Tālāk salīdzinājums ar citiem nodarījumiem, kas ir atrodami Krimināllikumā. Manuprāt, šis salīdzinājums ļoti uzskatāmi parāda sodu amplitūdas absurdumu. MINIMĀLAIS sods par 13.janvāra grautiņiem ir identisks sodam par terorismu un AUGSTĀKS nekā tiesa drīkst piespriest par slepkavību, cilvēku tidzniecību, genocīdu vai ķīlnieku sagrābšanu. Bez tam, izrādās, ka dalība nemieros tiek vērtēta kā kaitīgāka nekā šo pašu nemieru organizēšanu. Ja tā, tad nevajag brīnīties, ka policija ne īpaši centīgi meklēja nemieru rīkotājus – galu galā Latvijas sodu politika ir tāda, ka policistam tas jāuzskata par salīdzinoši otršķirīgu nodarījumu.

Krimināllikuma 49.pantā gan ir paredzēta iespēja noteikt vieglāku sodu nekā likumā ir paredzēts, taču to tiesa drīkst darīt tad, ja nav atbildību pastiprinošo apstākļu (noziegums nedrīkst būt izdarīts vispārbīstamā veidā, alkohola reibuma ietekmē u.tml., kas gandrīz automātiski diskvalificē 13.janvāra notikumus). Tiesai, ja tā vēlas, ir iespēja arī šādā gadījumā manevrēt ārpus likumā noteiktās sodu apmlitūdas, taču jau pats fakts, ka minimālais sods par dalību ir 8 gadi, pasaka, ka manevra iespējas nav ļoti plašas.

III Vai izsists logs= uzbrukums policistam ir vienādi kaitīgi nodarījumi?

Visbeidzot, man šķiet, ka attiecīgais krimināllikums pantam uzkrītoši trūkst diferencētības. Sodu amplitūdas par citiem nodarījumiem ir tik ļoti plašas tādēļ, ka viena veida nodarījumam (zadzība, huligānisms, kukuļņemšana utt.) var būt atšķirīgas kaitīguma pakāpes. Piemēram, zadzība trolejbusā ir mazāka kaitīga nekā zadzība, kur organizētā grupā nozagtas radioaktīvas vielas. Pirmajā gadījumā soda minimums ir 3 mēneši, otrajā – 3 gadi. Šādas izpratnes par dalību masu nemieros nez kāpēc nav. Izsists logs un piekauts policists abi ir 8-15 gadus “vērti”.

Es neapšaubu to, ka arī cilvēkiem, kuri ir izsituši logus, pienākas sods. Vismaz atlīdzināt tos zaudējumos, ko viņi ar šādu rīcību nodarījuši. Taču ir jābūt kaut kādai samērībai starp “ikdienišķu” loga izsišanu un gadījumu, kad logs izsists nemieru laikos. Ja šodien, 3.jūlijā kāds tīši izsistu valsts institūcijas logu, viņš, visticamāk, tiktu sodīts par sīko huligānismu un saņemtu administratīvu sodu.

Teorētiskajā literatūrā par pilsonisko nepakļaušanos ir visai liela diskusija par to, vai sodiem par nodarījumiem pilsoniskās nepakļaušanās situācijās ir jābūt augstākiem vai zemākiem nekā ikdienā. Nemieru kontekstā logu daudzīšana patiešām ir bīstamāka, jo šādi var traumēt vairāk cilvēkus, turklāt sāk darboties arī pūļa efekts, kas nemieros ievelk vairāk cilvēkus. Taču, no otras puses, ir liekulīgi nepamanīt, ka akmens mešanai Saeimas logos ir arī politiska protesta dimensija. Tas nav vandālisms tikai vandālisma pēc (izņemot atsevišķus gadījumus). Līdzīgi kā šāda dimensija ir, piemēram, protestiem pret G-8. Jebkurā gadījumā citās demokrātiskas valstis, kur notikuši līdzīgi nemieri, kā var redzēt, par šādiem nodarījumiem parasti nepiespriež bargāku sodu tikai tāpēc, ka pārkāpums noticis masu nemieru kontekstā.

8 gadi kā minimālais sods šajā kontekstā izskatās barbariski. It sevišķi, ja tas notiek laikā, kad Eiropas Padome ir uzsākusi diskusiju par to, vai vispār ir pareizi nemieru dalībniekus sodīt ar cietumsodu: “tiesībsargājošajai sistēma nevajadzētu uztvert nemierus kā individīda jautājumu, jo nemieros izšķiroša loma ir kolektīvismam. Nemieros iesaistīto cilvēku notiesāšana izraisīs tikai vēl lielākas dusmas par valsts neveiksmīgo politiku […] iesakām Parlamentārajai Asamblejai uzsākt diskusiju par alternatīvām ieslodzījumam, ko varētu piemērot cilvēkiem, kas piedalās nemieros.” 8 gadu brīvības atņemšana nav saprātīgs sods no preventīvā viedokļa. Galu galā cilvēkam, kurš nemieros būs ar sniega piku izdaudzījis laternu, vairs īsti nebūs ko zaudēt. 8 gadi cietumā garantēti. Tad kāda būs viņa motivācija “neiet līdz galam”?

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!