Raksts

6 argumenti par labu jaunām vēlēšanām


Datums:
29. maijs, 2011


Autori

Iveta Kažoka


Pagājušajā piektdienā, kopā ar Arni Kaktiņu piedaloties Kārļa Streipa LR1 vakara raidījumā, diskutējām, vai būtu jebkāda jēga Latvijā rīkot jaunas vēlēšanas.

Todien minēju, manuprāt, 2 iemeslus, kādēļ jaunas vēlēšanas būtu laba ideja. Pēc Valda Zatlera sestdiena runas un partiju reakcijām sapratu, ka iemeslu ir pat vairāk.

Lūk, galvenie:

  1. Iemesls, kādēļ Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu: tiesiskuma, korupcijas, demokrātijas un politiskās atbildības jautājumi. Tas nozīmē, ka beidzot ir radusies reāla iespēja tieši šiem jautājumiem kļūt par vēlēšanu galveno tēmu. Diemžēl 2010.gada kampaņā tie bija teju pamanāmi , partijām domājot par nākotnes koalīcijas modeļiem, izvēloties fokusēties uz ekonomiku, biedēšanu ar SC un citām ” mazāk neērtām” tēmām. Par vērtībām netika runāts gandrīz nemaz, neskatoties uz Tautas sapulci, 13.janvāri un citiem 2006.-2010.gadu lielajiem notikumiem.

    Tagad redzam sekas: ja divus Saeima sasaukumus pēc kārtas vajā tieši tiesiskuma kā vērtības jautājums, tad tas norāda uz fundamentālu problēmu, kur partijām ir pēdējais laiks skaidri nopozicionēties un arī vēlētājam izšķirties par to, vai tiesiskuma un demokrātijas jautājumi ir viņiem svarīgi, izvēloties atbalstīt kādu partiju vai nē. Iemesls šīs Saeimas atlaišanai – oligarhu veiktā demokrātijas privatizācija – neļaus partijām atkal novirzīties no šīs tēmas.

  2. Jaunais Saeimas sasaukums ir strādājis nedaudz ilgāk kā pusgadu. Varētu domāt, ka tas nav daudz. Bet tā nav. Vēlētājam bija iespēja redzēt sevis un citu pilsoņu ievēlētos pārstāvjus darbībā – laika posmā, kad viņi jūtas visdrošākie par saviem amatiem. Domāju, ka ne viens vien ir izdarījis secinājumus pat ne tik daudz par partijām, kuras drīkstētu vai nedrīkstētu atbalstīt vēlēšanās, bet arī par konkrētiem deputātiem. Jaunas vēlēšanas ir iespēja vēl aktīvāk ar plusiem un svītrojumiem revidēt deputātu sarakstu. Iespējams, kādu/as no ievēlētajām partijām vēlētāji vispār vairs nevēlēsies Saeimā redzēt.
  3. Šī ir lieliska profilakse jebkuram no nākamajiem Saeimas sasaukumiem. Līdz šim partijas lielākoties bija uzskatījušas 4 starpvēlēšanu gadus par laiku, kas viņiem “pienākas”. Neaizskaramības sajūta politikā, kad tavā rokās ir liela vara, nav nekas labs. Domāju, ka tieši Latvijas Saeimai būtu veselīgi strādāt ar apziņu, ka vēlēšanas var būt jebkurā mirklī un vēlētājiem svarīgām vērtībām nedrīkst spļaut virsū vai atlikt uz nenoteiktu laiku. It sevišķi, ja šīs vērtības ir tiesiskums, demokrātiska nevis oligarhiska lēmumu pieņemsana, cīņa ar korupciju, eiropeiska politiskās atbildības latiņa.
  4. Radusies iespēja likt tiesiskuma jautājumos skaidri nopozicionēties Saskaņas Centram. Iepriekšējos gados no šīs partiju apvienības ir nākuši ārkārtīgi pretrunīgi signāli: sākot ar atbalstu tiesiskuma iniciatīvām un beidzot ar pagājušās ceturtdienas nožēlojamo balsojumu par Šleseru. Diemžēl Latvijas krieviski rakstošo/raidošo mediju telpa nav prasījusi no šīs apvienības skaidrus vērtējumus un pozīcijas. Šis ir tas gadījums, kad Saeimas atlaišanas iemesli liks SC saviem vēlētājiem skaidrot: kādas vērtības tad viņiem ir vai nav tuvas. Grūti iedomāties, ka SC publiski nostātos tā saukto ” oligarhu partiju” pusē, jo arī viņu vēlētāji to var nesaprast. Tas motivētu SC spēcīgāku konkurentu rašanos (vai nu panīkušās PCTVL vietā vai jaunas, teiksim, Lindermana partijas veidolā, kas būtu asi nacionālos jautājumo, tomēr pieļautu mazāk kompromisus tiesiskuma jautājumos). Atšķirībā no SC, PCTVL teju vienmēr Saeimā atbalstīja uz tiesiskuma stiprināšanu vērstas iniciatīvas.

    Saskaņas Centram šis ir lielas izvēles brīdis: turpināt ērto karteli ar ” oligarhu partijām”, riskējot tomēr izprovocēt savu vēlētāju dusmas un konkurences rašanos, vai tomēr arī sākt rīkoties kā partija, kura arī saskata problēmu tajā, cik liela ir oligarhu ietekme uz Latvijai fundamentāli svarīgiem lēmumiem.

  5. Radusies iespēja likt attiecībā uz oligarhu jautājumu skaidri nopozicionēties Vienotībai un tās veidojošajām partijām. Šis ir tas brīdis, kad būs iespēja Vienotības partijām skaidri jautāt: vai tiek uzturēts spēkā 2010.gada uzstādījums, ka koalīcija ar oligarhu ir kaut kas sliktāks nekā koalīcija ar SC? Ja jā, tad kas tie par iemesliem, ņemot vērā 9.Saeimas rekordīso mūžu? Vai/kādēļ valdības stabilitāte ir kas svarīgāks par vērtībām? Kādas tad ir pašas nozīmīgākās Vienotības partiju vērtības?
  6. Jaunas vēlēšanas paver jaunas iespējas. Man šķiet, ka tas ir labi. Labāk neskaidra nākotne, kur var realizēties visdažādākie scenāriji, nekā drūma stagnējoša tagadne, kur visas pazīmes liecina par ceļu uz Zatlera pieminēto demokrātijas privatizāciju. Manuprāt, ir labi, ka: a) šobrīd var rasties jauni politiski spēki – tas ir labi, jo pēcvēlēšanu laiks apliecināja, ka Latvijā konkurence starp partijām nav pietiekoši liela, lai tās motivētu uz atbildīgu, principos balstītu rīcību; b) partijas var izvērtēt to, kā tās ir strādājušas pēc vēlēšanām un, iespējams, mainīt savus līderus, pārgrupēties loģiskākās domubiedru grupiņās, partijas var veidot skaidras pozīcijas tiesiskuma, KNAB nākotnes, oligarhu ietekmes jautājumos utt.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!