Raksts

598 dienas


Datums:
11. februāris, 2009


Autori

Kārlis Streips


Labrīt, lasītāji!Pēc pieci simti deviņdesmit astoņām dienām būs 2010. gada 2. oktobris. Tā, savukārt, ir tā diena, kad paredzētas nākamās, tātad -- 10. Saeimas vēlēšanas. Protams, ja starplaikā nenotiks nekas tāds, kas vēlēšanas pabīdīs mazliet uz priekšu.

Šo ciparu šorīt saskaitīju tāpēc, ka arvien vairāk rādās, ka valdošā “elite” nav īpaši noskaņojusies ne uz ātru aiziešanu, ne arī uz sava darba “stila” labošanu. Ne pat tā īsti nepajautājis, valsts vadošais tehnokrāts ir nolēmis, ka neviena opozīcijas partija nevēlas kāpt viņa smilšu kastītē, tāpēc koalīcijai būs vien jāstrādā tālāk. Valdošo bandu veidojošās partijas viņdien sanāca kopā un koleģiāli nolēma, ka ministriju skaits ir jāsamazina līdz 10, 12, 13 vai varbūt 14, grūti spriest, pēc kāda laiciņa runāsim tālāk, bet jau tagad visai skaidrs ir tas, ka lielākais klupšanas akmens saistās ar to, vai katrai partijai sanāks pietiekami daudz “savu” ministriju, it kā ministrija būtu politbiznesa īpašums un nevis konkrētām funkcijām paredzēta iestāde. Šo “stilu,” starp citu, ir pārņēmusi arī Rīgas dome, arī tur ar restrukturēšanu un pārkārtojumiem iet klupšus, krišus, jo pirmais jautājums ir par to, kura partija “kontrolē” katru iestādi, nevis par to, ko iestāde dara. Politikāņu izdarības, te nav nekā jauna.

Un tad vēl ir jautājums par KNAB direktoru. Nacionālās drošības padomes loceklis Godmanis starojošām actiņām pateica, ka jā, viņš direktora amatā var iedomāties sevis un pārējo NDP locekļu slepeni izvēlēto kandidātu Normundu Vilnīti. Tagad par to būs jālemj premjerministram Godmanim, kurš ir pieļāvis, ka balsojumā par N. Vilnīti viņš varētu parādīt visas iespējamās pigas Valsts prezidentam un viņa labsirdīgi naivajam “Adventes” dokumentam, kurā it kā ir paģērēts kandidāts, par kuru balsos divas trešdaļas Saeimas deputātu. Tā kā direktora izvēles process bijis visnotaļ balti godmaniskiem diegiem šūts, grūti iedomāties, ka par tā rezultātu īpaši priecājas opozīcijā, un varbūt pat ne visur valdošajā bandā. Taču premjeram Godmanim tas ir pie vienas vietas — ja vajadzēs, N. Vilnīti amatā ieliks ar koalīcijas balsīm vien. Tiesa, kādreiz tas pats Godmanis ir stāstījis, ka sabiedrībai par KNAB direktora kandidātu ir jāzina viss kas pēc kārtas, viņam jāizcieš “krustugunis.” Nu, redzēsim. Godmanis uzskata, ka N. Vilnītim ir operatīva pieredze, informācija par biznesu, “absolūta neangažētība.” Tas par cilvēku, kurš kādreiz skaitījās sociķis, konkrēti — Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas pārstāvis, kurai kādreiz bija “sadarbības līgums” ar Ventspils trubniekiem. Tā ietvaros partija no trubniekiem par sniegtajiem pakalpojumiem saņēma 70 tūkstošus latu. Jautāts, vai tas neož pēc korupcijas, N. Vilnītis laikrakstam Diena ir pateicis šādus vārdus: “Jāsēž pie tā formulējuma, stipri jāapskatās, kas tur ir. Bet es saprotu, ka šajā gadījumā, ja mēs ņemam tieši šī noziedzīga nodarījuma sastāvu, jāskatās, kuru pantu mēs domājam, vai tā ir kukuļdošana. Man liekas, ka tā nav.” Uzņēmums politiķim samaksā summu naudas, un politiķis uzņēmuma interesēs kaut ko izdara. Tā nav kukuļdošana??! Varbūt te izpaužas tas, ko N. Vilnītis ir mācījies Maskavā, kur, cik var spriest no ziņām, viņš studē aspirantūrā. Atliek cerēt, ka gadījumā, ja valdošā banda nudien atgriezīsies pie vecajiem netikumiem un N. Vilnīti iebīdīs amatā bez jebkādām īpašām diskusijām, N. Vilnītis valdošajiem izrādīsies tikpat “patīkams” pārsteigums, kā savulaik Loskutovs. Galu galā, nākamajam KNAB direktoram tomēr būs zivij jāķeras klāt arī pie galvas, un varbūt, reiz nonācis birojā, N. Vilnītis mainīs viedokli par to, kas ir kukuļdošana. Un partiju finansēšanas likuma pārkāpšana. Un valsts sagrābšana.

Tiesa, KNAB direktors, kurš iecelts ar 51 balsi, neapmierinās Valsts prezidenta prasības. Vai tad stāsies spēkā viņa teiktais, ka Saeima tad tiks padzīta? Ja tā, tad mums jādomā par datumu kaut kad starp jūnija beigām un augusta beigām, tad varētu kopā sanākt jauna Saeima, kura ievēlēta pēc prezidenta paģērēta referenduma. Nedomāju, ka kāds īpaši šaubīsies, ka referenduma gadījumā “gudrās galvas” varēs sākt kravāt koferus jau attiecīgās dienas rītā, jo šādā referendumā kvoruma nav, un diez vai Latvijā atradīsies milzīgi liels skaits cilvēku, kuri uzskata, ka pašreizējai “elitei” vajag ļaut ruķīt tālāk. Taču vienalga, vai runa ir par 201 dienu (augusta beigas) vai 598 dienām, katru mīļu dienu mums joprojām ir tā pati pagalam nekompetentā “elite,” kāda mums uz kakla bijusi jau sen. Nu jau pat Eiropas Komisija ir saausījusies par to, ka valdošajai bandai nav īsti skaidrs, kā tiks izmantota tās un Starptautiskā valūtas fonda sniegtā naudiņa. “Mēs esam bijuši liecinieki satraucošām publiskajām debātem, kurās tiek izteikta prasība daļu finansiālās palīdzības izmantot, lai atbalstītu eksporta nozares vai stimulētu ekonomiku, palielinot patēriņu. Ir svarīgi aktīvi rīkoties, lai nepieļautu šādu kļūdainu izpratni” — tā EK pārstāvis. Droši vien Slakteris uzskata, ka arī tas ir nasing spešal, bet tikmēr izrādās, ka pagājušā gada pēdējā ceturksnī valsts tautsaimniecība tomēr saruka par veseliem 10,5 procentiem (!!). Šādos apstākļos tomēr gribas, lai pie valsts stūres būtu kāds, kas kaut minimāli zina, kas ir noticis un kas ir jādara tālāk. Dievam žēl, bet Latvijai ir lemts vēl 201 vai 598 dienas dzīvot ar tiem, kuri par to nudien nepārliecina.

Jauku visiem dienu!

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!