Foto: Foto - J.Pipars © AFI
Valstij nebūtu jāfinansē nevalstisko organizāciju pārstāvniecība Valsts sekretāru sanāksmēs. Finansiālā atkarība kompromitētu objektivitāti, vairotu sabiedrisko organizāciju pasivitāti.
Apsveicama ir Valsts kancelejas skuba, iestrādājot Ministru kabineta Kārtības rullī nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvim padomdevēja tiesības Valsts sekretāru sanāksmēs (51.2. punkts). Sanāksmēs ir jālemj par valsts institūcijām, arī jāsaskaņo ministriju izstrādātie dokumentu projekti, kā arī par anotāciju[1] nepieciešamību tiesību aktiem. Saskaņā ar jauno Ministru kabineta Kārtības rulli turpmāk Valsts sekretāru sanāksme skatīs dokumentu projektus, par kuriem nav panākta vienošanās saskaņošanas procesā, ar mērķi panākt šādu vienošanos pirms dokumentu virzības uz Ministru kabinetu.
Valsts kancelejai vajadzēja noteikt, ka NVO centrs šajās sanāksmēs runās nevalstisko organizāciju vārdā, jo sabiedrībai nav mehānisma, kā lemt par tās pārstāvniecību. Pārējie 51.2. punktā ar padomdevēja tiesībām nozīmētie pārstāv institūcijas (Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju, Nacionālo trīspusējās sadarbības padomi, Reģionālās attīstības padomi un Tautsaimniecības padomi). No precedenta izriet, ka NVO centrs varētu uzņemties (un arī ir uzņēmies!) šo lomu, bet Valsts kancelejas juristiem būtu jāpārdomā, kā šo pārstāvniecību padarīt tiesisku.
NVO pārstāvja klātiene Valsts sekretāru sanāksmē ir simboliska, ja sabiedriskās organizācijas un ministrijas pirms sanāksmes saskaņo viedokļus. Līdz šim dažas ministrijas izvairījušās no saskaņošanas, tikai formāli aizpildījušas anotācijas vai arī vienkārši nav mācējušas orientēties plašajā ieinteresēto sabiedrisko organizāciju klāstā. NVO pārstāvim, piedaloties Valsts sekretāru sanāksmē, būs arī iespēja izteikt priekšlikumus par anotāciju nepieciešamību tiesību aktu projektiem, kuri ir iesniegti izsludināšanai bez izstrādātas anotācijas.
51.2. punkts radījis iemeslu smalkāk izvērst un uzlabot valsts pārvaldes un sabiedrisko organizāciju sadarbību dokumentu izstrādē. Pateicoties šim Kārtības rullim, NVO centrs ir uzņēmies iniciatīvu precizēt saskaņošanas sistēmu pirms un pēc Valsts sekretāru sapulces. Pirmkārt, apsekojot visu ministriju saskaņošanas mehānismus ar nodomu ieteikt uzlabojumus. Otrkārt, izveidojot sabiedrisko organizāciju sazināšanās sistēmu, lai NVO informāciju par dokumentiem, kas virzīti uz Ministru kabinetu, saņemtu savlaicīgi un atbilstoši interesēm. Par noteicošo kvalitātes rādītāju saskaņošanā kļūs anotācijas. To kontrole būs NVO centra galvenais uzdevums.
Saskaņošanas sistēmas panākuma atslēdziņa būs ikkatras iesaistītās sabiedriskās organizācijas politiskais briedums:
- spēja jautājumos izteikt viedokli, kas nāk par labu sabiedrībai kopumā, nevis “lobēt” savu interešu grupu,
- organizāciju prasme savstarpēji vienoties pirms sarunām ar ministriju (veidojot koalīcijas utt.),
- spēja panākt kompromisu,
- ja reiz saskaņojuši viedokļus ministriju līmenī, godprātīgi nenoslogot lēmuma pieņemšanas procesu, aktualizējot jautājumu Valsts sekretāru sapulcē, Ministru kabinetā vai Saeimā.
Valstij nebūtu jāfinansē NVO pārstāvniecība Valsts sekretāru sanāksmēs. Finansiālā atkarība kompromitētu objektivitāti, vairotu sabiedrisko organizāciju pasivitāti un varētu novest pie pretenzijām pret NVO centru kā koordinējošo institūciju.
Saskaņošanas mehānismam pēc tā ieviešanas būs nepieciešamas korekcijas – ministrijām un NVO vēl vajadzīga pieredze. Tomēr, Kārtības rullī iestrādātais mehānisms šim attīstības posmam ir optimāls.
Politika izpaužas dažādu indivīdu, grupu un institūciju centienos meklēt labākos risinājumus. Ministru kabinets ar “51.2” punktu savā Kārtības rullī ir paudis labu gribu un atvēris vārtus patiesai valdības mijiedarbībai ar sabiedrību.
____________________________
Atsauces
[1] Anotācijā ministrija atzīmē to, ar kurām organizācijām dokumenta projekts saskaņots, kādi bijuši viedokļi un iemesli, ja viedokļi noraidīti.