Labdien, lasītāji!Septiņpadsmit ar pusi gados, kopš atjaunota Latvijas neatkarība, nu jau tiks veidota piecpadsmitā valdība, vidēji mums bijusi viena valdība uz katriem 16 mēnešiem. Taču reti kad bijusi tāda valdība, kura vairāk pelnījusi padzīšanu par to, kura no tālāka darba atteicās vakar, jo tā tomēr bija tā pati vecā "stabilitātes garanta" valdība, tikai bez paša "stabilitātes garanta." Un šī valdība Latvijai ir bijusi traģēdija jau kopš 2004. gada decembra, kad "stabilitātes garants" pirmo reizi kļuva par premjerministru. Bet tālāk?
Matemātika Saeimā ir nepielūdzama. Opozīcijas partijām nav pietiekami daudz balsu, lai izveidotu valdību bez jebkuras bijušās koalīcijas partijas, ja arī būtu filozofiski iespējamas partnerattiecības starp Jauno laiku un Saskaņas centru, nemaz nerunājot par politiski radioaktīvo PCTVL. Tas savukārt nozīmē, ka JL, kā arī Pilsoniskajai savienībai un Sabiedrība citai politikai partijai, būtu jāveido partnerattiecības vismaz ar divām un droši vien visām četrām valdošās bandas partijām. SCP redzamākie pārstāvji kādreiz bija “Tautas” partijas disidenti. Viss piedots? Tas vēl būtu mazākais jautājums, jo politikā alianses veidojas un sabrūk visādu aprēķinu dēļ, un personisks aizvainojums nav īpašs rādītājs. Lielākais jautājums ir par to, vai Jaunais laiks un tā partnerorganizācijas patiešām vēlas iet valdībā ar partijām, kuras tik masīvi ir ignorējušas, apspļaudījušas, samīdijušas un, piedodiet, apdirsušas tādus jēdzienus, kā godīgums, ētika un morāle. Šādas partnerattiecības ir iespējamas tikai tādā gadījumā, ja JL, PS un SCP tiešām tic, ka valdošās “elites” pārstāvji ir gatavi mainīt savu attieksmi pret valsti un sabiedrību. Savukārt, ja “elite” uzstās, ka nākamajā valdībā ir jābūt, piemēram, Šleseram (un ne tikai viņam), tad būs skaidrs, ka šeptēšanās turpināsies, vienīgi nu jau ar Jaunā laika netiešu sankciju.
Protams, var iztikt arī bez JL. Veselas 18 vietas Saeimā ir Saskaņas centram (SC). Te atkal nelaime. It īpaši “Tautas” partija vienmēr centusies izlikties, ka tā ir pati tautiskākā un latviskākā no visām partijām, arī tad, kad atsevišķi tās censoņi mēģina valstī pārdot Gazpromam. Alianse ar partiju, kura par savu cerīgāko Eiropas parlamenta kandidātu uzskata valsts vienīgo komunistu Rubiku — tas nav kaut kas tāds, kas vēlētājiem varētu īpaši patikt. Protams, TP reitings patlaban ir tik zems, ka tālāk nav kur krist, un šāds eksperiments varētu likties ne pārmērīgi riskants, bet tomēr.
Atliek jautājums par ārkārtas vēlēšanām. Kā jau rakstīju vakar, Valsts prezidentam būtu sarežģīti atlaist Saeimu laikā, kad nav valdības, jo diez vai atlaista Saeima, kura domā par ārkārtas vēlēšanām un sava siltā krēsla saglabāšanu, būs spējīga izveidot kaut vai puslīdz kompetentu valdību. No otras puses, ja tiks izveidota jauna valdība, tas it kā būtu nesmuki trīs dienas pēc tam pateikt “čau, mīļie.” Nešaubos, ka šī atziņa bijusi fundamentāla “Tautas” partijas aprēķina sastāvdaļa. Pirmdien, otrdien un trešdien Valsts prezidents konsultēsies ar visiem Saeimā pārstāvētajiem spēkiem. Redzēsim, kas no šīm konsultācijām sanāks. Bet viens ir skaidrs jau tagad. Ja nākamajā valdībā vairums ministru būs tie paši vecie bandinieki, tad sabiedrības uzticība paliks minimāla. Protams, popularitāte nav galvenais mērķis, valdībai pirmām kārtām jābūt profesionālai un kompetentai. Bet arī tas tā nebūs, ja tajā atradīsies jau minētais Šlesers, bet ne tikai. Un vēl vairāk, nākamajā valdībā tomēr ir jābūt vairākumam ministru, kuri ir gatavi pilnībā atteikties no bijušās bandas filozofijas par to, ka valsts ir tās privātīpašums un tajā tā var rīkoties, kā vien tīk. Nejūtos optimistisks.
Jauku visiem dienu!