Foto: zoonabar

Gada laikā Spānijas sabiedrība guvusi jaunu demokrātijas stundu līdzdalībā politisko lēmumu pieņemšanā. Kādi bijuši galvenie klupšanas akmeņi un kādi ieguvumi indignados kustībā?

Nedaudz vairāk nekā pirms gada visas pasaules uzmanība bija pievērsta Spānijai, kur veidojās kustība 15M. Tajā apvienojās plašas sabiedrības grupas, kas bija “sašutušas” (indignados) par valdošās politiskās elites rīcību. Ir vērts atskatīties, kas ir mainījies Spānijas sabiedrībā kopš šīs kustības pirmsākumiem.

Lai veiktu kustības vērtējumu, vēlams izvairīties no vienkāršotas dažādu manifestu caurskatīšanas, un skaitītu, cik no 15M prasībām šobrīd ir īstenotas dzīvē. Ir acīmredzami, ka daudzās no tām ir sperts pat solis atpakaļ – valsts budžeta griešana, PVN palielināšana un citos jaunās valdības, kas izveidojās pēc 2011. gada 20. novembra vēlēšanām, lēmumos.

Foto – Marc Sardon, flickr.com
Kustība 15M, ko mēdz dēvēt arī par indignados kustību. Tā izveidojās pēc 2011. gada 15. maija miermīlīgajiem protestiem Spānijā ar mērķi veicināt līdzdalības demokrātiju ārpus divpartiju sistēmas (PSOE-PP) un banku un korporāciju dominances, kā arī veicināt īstu varas dalīšanu. Kustībā apvienojās dažādas iedzīvotāju grupas, un tām aktivizējoties, izveidojās simtiem nometņu lielāko Spānijas pilsētu laukumos. 15M ir bezpartejiska, miermīlīga, horizontāla un caurspīdīga kustība, kas nav reģistrēta nevienā reģistrā. Kustības darbs tiek organizēts sanāksmēs, kas ir atvērtas visiem. Parasti tās notiek pilsētu, ciemu laukumos vai parkos dažādās komisijās (Juridiskie jautājumi, Komunikācija, Apkaimes, Valsts un starptautiskie jautājumi, Informācija, Infrastruktūra u.c.) un darba grupās (Kultūra, Izglītība, Politika, Ekonomika, Vides aizsardzība, Sociālais darbs, Zinātne un tehnoloģija, Dialogs starp reliģijām, Migrācija u.c. )

Pateicoties sabiedrības spiedienam, ko veicināja 15M kustība, dažas iniciatīvas tomēr nokļuva abu galveno politisko partiju dienaskārtībā, piemēram, maksājuma atcelšana – hipotekārā kredīta anulēšana, ja bankai tiek atdots garants – māja vai dzīvoklis. Papildus tam izdevās attīstīt ievērojamu aktivitāti vietējā un apkaimju līmenī, ieviešot dzīvē tiešās demokrātijas modeli, kas nostiprina pilsonisko sabiedrību. Tāpat ir notikusi aktīva iesaiste cīņā pret sabiedrisko uzņēmumu privatizāciju, celtas apsūdzības pret pastāvīgiem rasistu reidiem lielākajās Spānijas pilsētās un par ikdienu kļuvušas neskaitāmās protesta akcijas pret izlikšanu no mājokļa. Liela daļa panākumu ir tieši saistīti ar spēju apvienot dažādas grupas, kas strādāja atsevišķās jomās, taču tagad tās ir attīstījušas labāku sadarbību un koordināciju.

Arī 15M sabiedriskā atbalsta analīze nedrīkst būt viennozīmīgi pozitīva vai negatīva. Atsaucoties uz neseniem sabiedriskās domas pētījumiem, var pamanīt, ka neskatoties uz sabiedrības vairākuma atbalstu, kustība tomēr ir zaudējusi daļu sabiedrības simpātiju. Piemēram, no 12. līdz 15. maijam tika rīkotas demonstrācijas, lai atzīmētu kustības pirmā gada jubileju. Tās bija plaši apmeklētas, tomēr salīdzinoši mazāk nekā iepriekšējā gadā. Kāpēc samazinājies sabiedrības atbalsts, kaut arī pirms gada tas bija gandrīz vienprātīgs?

Vēlēšanu rezultāti

2011. gada 22. maijā Spānijā notika vietējās un reģionālās vēlēšanas, bet 20.novembrī vispārējās vēlēšanas. Abos gadījumos milzīgais atbalsts labējiem spēkiem kustībai 15M bija kā auksta ūdens šalts. Kaut arī 15M sevi definē kā bezpartejiska kustību, tās organizatoriskais centrs un arī lielākā daļa atbalstītaju ir kreisi noskaņoti.

Kritiski noskaņoti pret Spānijas demokrātiskās sistēmas daudzajiem trūkumiem, liela daļa kustības aktīvistu (galvenokārt kreisās ideoloģijas atbalstītāju) atteicās izmantot savas vēlēšanu tiesības, uzskatot, ka politiskās partijas viņus nepārstāv pietiekami. Kaut arī demkrātija nav perfekta, tai ir savas vadlīnijas, kas nosaka spēles noteikumus. Kreiso vēlētāju politiskā apātija un sašķeltība ļāva uzvaru gūt labējiem un līdz ar to leģitimizēja tādus Spānijas valdības lēmumus, kā budžeta samazināšanu un PVN palielināšanu. Skatoties uz vēlēšanu rezultātiem, ir acīm redzams, – ja šobrīd Spānijā ir iecerēts uzlabot demokrātisko sistēmu, būtiski ir palielināt pilsoņu dalību un ietekmi politiskajās partijās.

Papildus tam daudzi Sociālistu partijas (PSOE) vēlētāji, kuri atbalstīja arī 15M, izteica neapmierinātību ar premjera Hosē Zapatero valdības pieņemtajiem lēmumiem tās darbības pēdējos mēnešos. Viņi oponēja vienam no biežāk atkārtotajiem kustības 15M viedokļiem – Tautas partija (PP) un Sociālistu partija ir vienādas (abas kopā tiek saīsinātas kā PPSOE). Tāpat radās neizpratne par 15M aktivitātēm, kad, piemēram, šā gada 13. jūlijā pēc valdības paziņojumiem par papildu budžeta samazināšanu un PVN palielināšanu, tika rīkotas demonstrācijas pie abu partiju galvenajām mītnēm. Jāuzsver, ka PSOE jau bija paziņojusi, ka iebilst pret valdības iecerēm.

Valdības mēģinājums kriminalizēt kustību

Pēdējos mēnešos premjera Mariano Rahoja valdība, kam 15M uzstādījumi un prasības nav patīkamas, uzsākusi kustības 15M kriminalizācijas kampaņu. Ir attēli, kuros redzams, kā policija vardarbīgi izraida cilvēkus no sabiedriskām vietām. Turklāt kustības 15M popularitāti eksplotē arī vardarbīgas grupas, kurām nav nekā kopīga ar šo kustību, taču tās izmanto jebkuru cilvēku pulcēšanos saviem mērķiem. To iespaidā 15M atbalstītāji, kuri iepriekš kustības pasākumus apmeklēja kopā ar bērniem, tagad pārdomā šādu rīcību. Taču satraucošākais ir Iekšlietu ministrijas paziņojums šā gada aprīlī par plānotajiem grozījumiem Kriminālkodeksā. Tie paredz klasificēt kā noziegumu aicinājumu uz demonstrācijām, kas var veicināt vardarbību, ar sociālo tīklu palīdzību vai nevardarbīgu pretošanos.

15M zīmola veiksme

15M bez šaubām ir kļuvusi par veiksmes zīmolu, par ko jau ir radušās pirmās diskusijas. 2011. gada novembrī, ņemot vērā gaidāmās vēlēšanas, kāda persona reģistrēja jaunu politisko partiju ar nosaukumu “Pilsoņu kustības partija 15-M (15-M)”. Klasificējot to kā cieņas trūkumu pret publiskām sanāksmēm, kustība 15M distancējās no jaunizveidotā politiskā spēka.

Pusgadu vēlāk izvērtās vēl sarežģītāka diskusija par 15M kodola – kustības „Īsta demokrātija – tagad” (Democracia Real Ya, DRY) statūtu nepieciešamību. Šī organizācija rīkoja pirmo 15M demonstrāciju un būtībā noteica kustības saturu un būtību. Uzskatot, ka aicinājumi noteikt biedrības statūtus par neatbilstošu līdz šim izveidotajiem procesiem, vairākas DRY atbalstītāju grupas publicēja manifestu “Biedrība Īsta demokrātija tagad vairs nav Īsta demokrātija tagad”. Par idejas, ka biedrībai nepieciešami statūti popularizēšanu, 2012. gada maijā tā paziņoja par piecu, kustībā populāru aktīvistu “izraidīšanu”.

Nepieciešama uzticība līdzdalības demokrātijas procesiem

Pilsoņiem, kuri nav raduši pie līdzdalības procesiem sākumā tie var likties ļoti aizraujoši. Taču drīz jaunatklātā līdzdalība var likt arī vilties. Lēmumu pieņemšanas process ir ļoti svarīgs, turklāt tas ir svarīgāks nekā pats rezultāts, jo tā pamatā ir uzticība. Entuazisma pārņemti par vienlīdzīgu līdzdarbību, šajā laikā Spānijā daudz cilvēku pirmo reizi izgāja pilsētu laukumos un sajuta, ka viņu viedoklis ir svarīgs un vērā ņemams. Tomēr līdzdalībai ir savas ēnas puses. Daudz cilvēku zaudēja interesi par sabiedriskajām sanāksmēm, jo diskusijas ieilga, atkārtojās un pastāvīgi mainījās to dalībnieki, kas te parādījās, te pazuda. Turklāt lēmumu pieņemšanu šajās publiskajās sanākšanās apgrūtināja vienbalsīguma princips. Vienlaikus daudz citu cilvēku pirmo reizi atklāja šādu demokrātijas modeli un nu ir pastāvīgi iekļāvušies līdzdalības procesā.

Neviens no uzskaitītajiem elementiem nav jāuztver negatīvi. Tie vienkārši ir ikdienas procesu realitāte, ar ko ir jāsadzīvo. Analizējot 15M un tās panākumus, nepieciešams vērtēt tieši to, ko no šāda veida sociālās kustības var sagaidīt. Būtiski šādai kustībai nepiešķirt tai papildu atbildību vai spējas, kas tai neatbilst.

Kustībai 15M ir izdevies atmodināt būtisku Spānijas sabiedrības daļu un piespiest politiskajām partijām ņemt vērā sabiedrības viedokli un prasības, kas izteiktas ciemu un apkaimju laukumos. Līdzīgi kā Arābu pavasarī, arī Spānijā sociālie tīkli tika izmantoti kā mobilizējošs elements daudz plašāk nekā līdz šim. Par tikšanās reizēm, gan tika zziņots ar e pastu starpniecību.

Papildu tam kustība 15M pastāvīgi ievieš Spānijā jaunas sociālās iniciatīvas. Piemēram, crowdfunding, kam bez šaubām būs ietekme arī nākotnē. Taču galvenais ir tas, ka 15M atstātie “pēdu nospiedumi” šajā laikā ir jāanalizē nevis kvantitatīvi, bet gan kvalitatīvi. Kurš no šiem svaru kausiem ir smagāks? To var izvērtēt vienīgi katrs pats. Kas notiks ar kustību tālāk? Nav sagaidāms, ka izdosies revolucionāra pašreizējās Spānijas politiskās sistēmas maiņa. Taču, ja kustība turpinās uzņemto kursu un iesniegs valdībai precīzi formulētas iniciatīvās, tiks sasniegtas nozīmīgas uzvaras. Piemēram, #15MpaRato. Ar šīs iniciatīvas palīdzību panākts, ka Spānijas justīcija pieņēma 15M sūdzību pret bijušo Starptautiskā Valūtas fonda priekšsēdētāju Rodrigo Rato un viņa lomu Bankia skandālā.

#15MpaRato

15MpaRato iniciatīva (kas ir burtu spēle spāņu valodā, apvienojot Rodrigo Rato uzvārdu un norādot, ka 15M ir uz ilgu laiku), pamatojas uz crowdfunding. Tās veidotājiem vienā dienā izdevās savākt finansējumu (15 000 eiro), kas bija pat lielāks nekā nepieciešams. Finansējuma mērķis bija sākt juridisku procesu, kas nosēdinātu Rodrigo Roto uz apsūdzēto soliņa blakus valstī ceturtās lielākās bankas Bankia vadībai. Tā apsūdzēta par informācijas viltošanu un vadību, kas iznākumā noveda banku pie tās sabrukuma.

Iniciatīvai, ko izziņoja 14. jūnijā blogā un projektā Goteo, dažu stundu laikā izdevās iegūt vairāk nekā tūkstoš cilvēku atbalstu un savākt 19 000 eiro. Kustība 15M ieguva atbalstu arī no ievērojama skaita Bankia akcionāru, kuri piekrita atbalstīt sūdzību. Vienlaikus arī desmitiem Bankia darbinieku bija gatavi sniegt savas liecības izvirzītajā apsūdzībā.

10. jūlijā tiesa pieņēma sūdzību un inkriminēja Bankia bijušajam prezidentam un administratīvajai padomei papildu citiem noziegumiem arī krāpšanu, kļūdainu grāmatvedību ar mērķi piesaistīt investīcijas un nelojālu vadību. Ja apsūdzētos tiesa atzīs par vainīgiem, viņiem draud cietumsods no viena līdz četriem gadiem.