Domnīca “Providus” un Latvijas Pilsoniskās alianse ar Eiropas Parlamenta atbalstu 2021.gada 2. septembrī rīkoja apspriedi ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātiem par Latvijas nevalstisko organizāciju un pilsonisko aktīvistu skatījumu par tuvākajā laikā gaidāmajām Eiropas Savienības iniciatīvām.
Šeit apkopojām svarīgākos deputātu un deputātu palīgu ieteikumus Latvijas NVO interešu aizstāvēšanā gan par šīm iniciatīvām, gan visos citos gadījumos, kad Eiropas Savienības uzsāk darbu pie jauna regulējuma:
1. Kā pamanīt jaunas iniciatīvas? Organizācijām ir iespēja visai agri pamanīt Eiropas Komisijas vēl tikai nodomos eksistējošas ieceres konsultāciju portālā “Have your say”. Tur iespējams arī tās komentēt visas izstrādes fāzēs: sākot no aptuvenas ieceres (roadmap) līdz jau gatavam regulas vai direktīvas projektam. Vienlaikus, nevar paļauties, ka ar komentāriem šajā procesā vajadzība būs atrisināta. Eiropas Komisija sagatavo īpašu ziņojumu par saņemtajiem priekšlikumiem, bet apkopotā formā.
2. Kur vērsties pēc padoma par to, kas notiek ar tikai ieceres stadijā esošo regulu vai direktīvu? Ja ir ļoti liela interese par iecerētās iniciatīvas turpmāko gaitu, izstrādes procesu vēl pirms Eiropas Komisija izsludinājusi regulas vai direktīvas projektu, tad par to vislabāk jautāt Latvijas ministriju atašejiem, kuri ar attiecīgo jautājumu strādā Latvijas pārstāvniecībā Briselē. Tas tādēļ, ka Eiropas Komisija jaunu regulu vai direktīvu izstrādes procesā cieši iesaista dalībvalstis, tātad arī šos atašejus. Šajā fāzē vērsties pie Eiropas Parlamenta deputātiem vēl nav vērts.
Vienlaikus ir iespējams, ka Eiropas Parlaments bija nācis ar savu nostāju vēl pirms Eiropas Komisija uzsāka darbu pie konkrētā tiesību akta priekšlikuma (vai paralēli tam). Piemēram, pirms Eiropas Komisija nāca ar Digitālo paketi, Eiropas Parlamentā bija vairāki pašiniciatīvas ziņojumi par šiem jautājumiem – vairākas rezolūcijas. Eiropas Parlamenta viedoklis nav saistošs, taču vienlaicīgi tas ir svarīgs politisks signāls.
3. Kā zināt, KAD jaunā iniciatīva gaidāma? Lai precīzāk prognozētu laiku, kad Eiropas Komisija nāks ar konkrētu iniciatīvu, tam ir divi resursi: “Have your say” konsultāciju portāls (bet tas ir aptuvens – runā par ceturkšņiem, ne konkrētiem datumiem) un Eiropas Komisijas dokumentu reģistrs (pēc atslēgvārdiem jāmeklē Eiropas Komisijas koledžas plānotajās darba kārtībās). Jāsaprot, ka arī šie datumi var tik pārcelti, it sevišķi tad, ja tie skar politiski jūtīgus jautājumus.
4. Labi, Eiropas Komisija izsludinājusi jaunu regulas vai direktīvas projektu. Ko tālāk? Tad, kad Eiropas Komisija ir izsludinājusi iniciatīvu, pēc kāda laika tā nonāk Eiropas Parlamentā. Svarīgi saprast, kurās Eiropas Parlamenta komitejās tā nonākusi un kuri deputāti nozīmēti par ziņotājiem un arī ēnu ziņotājiem. Šī informācija ir atrodama EP mājaslapā.
5. Un ja Latvijas Eiropas Parlamenta deputāti nav vajadzīgajās komitejās? Ja Latvijas EP deputāti nestrādā attiecīgajās komitejās, vēl viss nav zaudēts, jo viņiem par Latvijai nozīmīgiem jautājumiem ir iespēja sazināties ar saviem kolēģiem no citām valstīm: piemēram, ar savas politiskās grupas kolēģiem, kas strādā attiecīgajās komitējās, vai arī pat ar citu politisko grupu kolēģiem sadarbojoties citās komitejās vai darba grupās (piemēram, politisko reklāmu caurskatāmības jautājums ir aktuāls arī īpašajā Ārvalstu iejaukšanās komitejā, kura pati formāli nepiedalīsies pie tiesību akta izstrādes).
6. No kādiem interešu aizstāvēšanas paņēmieniem ir jēga? Interešu aizstāvēšanā mazāka nozīme ir dažādu pasākumu rīkošanai tiešsaistē vai EP telpās (piemēram, semināri, konferences), daudz lielāka – vai NVO spēj piedāvāt konkrētu grozījumu redakciju deputātam un deputātu palīgam. Jāsaprot, ka EP deputāti strādā ar daudziem, tehniski sarežģītiem jautājumiem, tādēļ novērtēs to, ka kāds jau ir veicis priekšdarbus. Tas nekas, ja vairāki deputāti no atšķirīgām komitejām iesniedz vienādus priekšlikumus, ko rosina leģitīmas sabiedriskās organizācijas. Tāpat ir iespējams arī bezkaunīgi zvanīt par jautājumu atbildīgajam deputātam, neliekoties mierā, bet tur ir jājūt robeža starp vērtīgu informāciju un nokaitināšanu.
7. Priekšlikumi iesniegti. Un tālāk? Jārēķinās, ka tad, kad priekšlikumi grozījumiem regulas vai direktīvas projektā ir iesniegti, turpmākais interešu saskaņošanas process ir visai necaurskatāms – ir labi, ja NVO kāds palīdz (piemēram, kāda deputāta palīgs, kas iesaistīts interešu saskaņošanā), stāstot par gaitu un rādot saskaņošanas dokumentus.
8. Un ja runa nav par direktīvu vai regulu, bet gan “komunikāciju”? Ja Eiropas Komisija plāno izsludināt nevis regulas vai direktīvas projektu, bet gan “komunikāciju”, arī šeit būs iesaistīts Eiropas Parlaments. Eiropas Parlaments, reaģējot uz EK komunikāciju, var veidot savu (pašiniciatīvas) ziņojumu, kura rakstīšana būs deleģēta konkrētai komisijai un deputātam. Līdz ar to process daudz neatšķirsies no regulas/direktīvas projekta saskaņošanas.
9. Vai Latvijas NVO šo visu paveikt vispār ir reāli? Interešu aizstāvēšanu ES līmenī ir daudz vieglāk izdarīt organizācijām, kuras jau ir pārstāvētas Briselē un uzkrājušas pieredzi. Tādēļ Latvijas NVO būtu pēc iespējas jāiesaistās Eiropas līmeņa organizācijās.
10. Vai nav kāds vienkāršāks ceļš? Tāpat jāatceras, ka par regulu un direktīvu projektiem arī Latvijas valdība gatavos nacionālās pozīcijas. Šeit NVO iesaistīties ir daudz vienkāršāk: jāatrod, kura ministrija attiecīgajam jautājumam ir tematiski tuvākā, tad jāatrod darbinieks, kurš nacionālo pozīciju izstrādā un jāpiedāvā savi priekšlikumi. Nacionālo pozīciju iespējams ietekmēt arī valdības līmenī (tās apstiprina valdība) un Saeimas Eiropas lietu komitejā – svarīgi nepalaist garām laiku, kad par to notiek sēdes.
Latvijas NVO vēlas pārbaudīt, kā deputātu ieteikumi darbojas gan tādēļ, ka četri seminārā apspriestie jautājumi ir nozīmīgi arī Latvijas sabiedrībai, gan tādēļ, lai iegūtu pieredzi interešu ietekmēšanā ES līmenī, tādēļ turpmāk rīkosies šādi: 1) sagaidīs, kad Eiropas Komisijas izsludinās attiecīgās iniciatīvas; 2) vismaz par divām no šīm iniciatīvām centīsies iziet visus iesaistes ceļus 2021.-2022.gadā.
10 padomi izdrukājama plakāta formā pieejami šeit.
Pasākums notika projekta “Gatavošanās konferencei par Eiropas nākotni” ietvaros, kuru finansē Eiropas Savienība. Publikācija atspoguļo tikai tās autora viedokli, un Eiropas Parlaments nav atbildīgs par jebkādu tajā iekļautās informācijas izmantošanu.