Foto: Sofitel Dubai Downtown
Jaunā ziņojumā PROVIDUS pētniece Līga Stafecka veikusi pirmo izvērtējumu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformai.
Valstij pilnīgi vai daļēji piederoši uzņēmumi sabiedrībā ilgu laiku tika raksturoti kā partiju barotavas, kuras vada politiski ieliktas figūras, nevis profesionāļi. Kritiskajam viedoklim bija pamatoti iemesli – locekļu iecelšana valsts uzņēmumu padomēs un valdēs bija politizēta, bez skaidri noteiktām atlases procedūrām. Tāpat trūka diskusiju par šādas valsts līdzdalības pamatotību, mērķiem un efektivitāti. Skaidras valsts rīcībpolitikas definīcijas trūkums attiecībā uz šiem uzņēmumiem radīja virkni risku, tai skaitā neefektivitātes un korupcijas riskus.
2015. gada 1. janvārī spēkā stājās Publiskās personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, ieviešot virkni prasību, kas jāizpilda kā valsts kapitālsabiedrībām, tā valstij. Politiski jūtīgās reformas apstiprināšana prasīja piecus gadus. Izšķirošais stimuls tās pieņemšanai bija Latvijas vēlme iestāties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. Kopš reformas ieviešanas pagājis aptuveni pusotrs gads. Lai arī šis ir samērā īss laika sprīdis, kurā vēl nav iespējams novērtēt atsevišķus būtiskus reformas pasākumus, šajā ziņojumā vērtēti pirmie no tiem.
Ar šo reformu sperts liels solis labas pārvaldības standartu ieviešanā valstij piederošajos sociālajos uzņēmumos.
Pilnu ziņojuma tekstu lasīt šeit.
Materiāls tapis projekta Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums ietvaros. Projektu daļēji finansiāli atbalsta fonds Atvērtās sabiedrības institūts (Foundationa Open Society Institute), sadarbībā ar Atvērtās sabiedrības fondu (Open Society Foundations) Think Tank Fund un Sabiedrības integrācijas fonds.
