Pētījums

Sabiedrības integrācija Rīgā: Rīgas iedzīvotāju aptauja


Gads:
2014
Autori:
SKDS
Organizācija:
Rīgas dome


Foto: Sky Noir

Pētījums atklāj, ka – salīdzinot ar 2010.gadu – šobrīd nedaudz pieaudzis Rīgas iedzīvotāju īpatsvars, kas var brīvi lietot latviešu valodu.

Pētījums atklāj, ka – salīdzinot ar 2010.gadu – šobrīd nedaudz pieaudzis Rīgas iedzīvotāju īpatsvars, kas var brīvi lietot latviešu valodu: 59% rīdzinieku tā vai nu ir dzimtā valoda vai cilvēks tajā brīvi runā (cilvēka pašvērtējums savām zināšanām). Arī krievu tautības respondenti biežāk nekā pirms 4 gadiem aptaujā norādīja, ka brīvi runā latviešu valodā. Ar krievu valodas lietošanu nekādu grūtību nav deviņiem no desmit respondentiem, bet angļu valodā brīvi sarunājas katrs piektais aptaujātais Rīgas iedzīvotājs.

70% aptaujāto Rīgas iedzīvotāju, kam latviešu valoda nav dzimtā, zina, ka Rīgas pašvaldība piedāvā latviešu valodas kursus bez maksas, lai arī tikai 14% no tiem, kuri par šādiem kursiem zināja, tos arī ir apmeklējuši. Tomēr absolūtais vairākums kursu apmeklētāju (81%) tos vērtēja atzinīgi.

Tomēr Rīgas iedzīvotāji nav vienoti uzskatos par vēlamo integrācijas politiku: lai gan 62% piekrīt, ka Latvijā ir jāveicina mazākumtautību identitātes saglabāšana, 27% rīdzinieku bija
pretējos uzskatos. Vēl vairāk atšķiras viedoklis par valsts un pašvaldību ieteicamo lomu integrācijas politikas veidošanā – 37% uzskata, ka integrācija notiek pati par sevi un valsts vai pašvaldības iestādēm to nav nepieciešams īpaši vadīt. Pretējos uzskatos cilvēki gan bijuši nedaudz biežāk – to, ka valsts/pašvaldības iestādēm sabiedrības integrāciju tomēr vajadzētu vadīt un kontrolēt, uzskatīja 48%. Pirms 4 gadiem nepieciešamību valsts iestādēm vadīt un kontrolēt integrācijas pasākumus iedzīvotāji atzina biežāk (2010.: 67%, 2014.: 48%), tomēr jāpiebilst, ka 2014.gadā iedzīvotāji biežāk nav varējuši izšķirties par to, kā būtu pareizāk.

Pētījums arī parāda, ka vairākumam (81%) aptaujāto rīdzinieku draugu, radu, paziņu lokā ir kāds, kurš ir aizbraucis no Latvijas uz dzīvi citā valstī. Atgriešanās Latvijā gan ir mazāk izplatīta (24%), bet to, ka pazīst kādu, kurš pēdējo 5 gadu laikā ir iebraucis uz pastāvīgu dzīvi Latvijā, norādīja 9% aptaujāto.

(Sabiedrības integrācija Rīgā: Rīgas iedzīvotāju aptaujapdf)

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!