Pirms 2017.gada 3.jūnijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām domnīcas PROVIDUS pētnieces Iveta Kažoka un Līga Stafecka veikušas analīzi par Latvijas pašvaldību varas līdzsvarojumu un varas kontroles mehānismiem.
Pētījums tiks prezentēts konferences “Kurzemes un Zemgales pašvaldību pārvaldība” ietvaros 18.februārī plkst. 13:30 Saldus mākslas skolā, Avotu ielā 12a, Saldū.
Pētījums iecerēts kā noderīgs materiāls žurnālistiem, pašvaldību deputātiem, vietējiem iedzīvotājiem, kā arī amatpersonām, kas uzrauga pašvaldību darbu. Pētījumā ietverti kritēriji, pēc kuriem vērtēt, cik veiksmīgs bijis pašvaldību līdzšinējais darbs, lai veiksmīgāk plānotu uzlabojumus nākamajiem četriem gadiem.
Varas līdzsvara un kontroles sistēma Latvijas pašvaldībās analizēta, īpaši izdalot šādus jautājumus:
– konkurence par iespēju vadīt pašvaldības darbu gan pirms vēlēšanām, gan strādājot pašvaldības domē,
– mediju iespējas un vēlme uzraudzīt pašvaldības darbu,
– sabiedrisko organizāciju un citu aktīvistu iespējas piedalīties lēmumu pieņemšanā,
– pašvaldības, tās iestāžu un uzņēmumu informācijas atklātība un pieejamība,
– pašvaldību kontrolējošo centrālās varas institūciju darba kvalitāte,
– labas pārvaldības un varas dalīšanas garantijas pašvaldības ietvaros,
– pašvaldību un valstī valdošo politisko spēku interešu mijiedarbība.
Pašvaldībām Latvijas sabiedrība uzticas vairāk nekā Saeimai un valdībai, taču Latvijā salīdzinoši biežāk nekā citās valstīs korupcijas skandālos nokļūst pašvaldību līmeņa amatpersonas – pilsētu mēri, deputāti vai pašvaldības izpildinstitūciju darbinieki. Pašvaldību vadītāji, salīdzinājumā ar citām nozīmīgāko amatpersonu kategorijām, īpaši bieži tiek notiesāti par noziegumiem valsts dienestā. Arī Valsts kontroles pārbaudes pašvaldībās atklāj caurmērā vairāk būtisku pārkāpumu nekā centrālās varas institūcijās.
Pētījuma metodoloģija ietvēra dokumentu, pētījumu, citu pašvaldībām veltītu materiālu izpēti, intervijas ar pašvaldību deputātiem, žurnālistiem, amatpersonām un pašvaldību ekspertiem un pašvaldību deputātu anketēšanu. Anketēšana veikta 18 pašvaldībās – 9 republikas pilsētās (Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera, Ventspils) un 9 novados ar lielāko iedzīvotāju skaitu (Bauskas novads, Daugavpils novads, Kuldīgas novads, Madonas novads, Ogres novads, Rēzeknes novads, Talsu novads, Tukuma novads, Ventspils novads).
Pārskats tapis projekta “Valsts sagrābšanas pazīmju analīze: Latvijas gadījums” ietvaros. Projektu daļēji finansiāli atbalsta fonds Atvērtās sabiedrības institūts (Foundation Open Society Institute) sadarbībā ar Atvērtās sabiedrības fondu (Open Society Foundations) Think Tank Fund un Sabiedrības integrācijas fonds.