Vai ekonomika, dzīves kvalitāte, demokrātija un pārvaldība jaunajās ES valstīs pietuvojas veco ES dalībvalstu līmenim?
Galvenie izpētes jautājumi ir:
• vai valstis kļūst bagātākas, ekonomiski attīstītākas, finansiāli stabilākas un ar labāku ekonomisko potenciālu;
• vai iedzīvotāji dzīvo labāk – veselīgākā un labāk izglītotā sabiedrībā, ar garāku mūžu un augstākiem ienākumiem, vienlīdzīgākā sabiedrībā ar lielāku sociālo kohēziju, mazāku nabadzību;
• vai valstis kļuvušas demokrātiskākas – augstāk vērtē demokrātiju un cilvēktiesības, kuru standarti ir paaugstinājušies un mediji ir brīvi;
• vai valstis ir labāk pārvaldītas – mazāk korumpētas, ar labāku likumdošanu un politisko stabilitāti, zemu konflikta potenciālu un zemāku noziedzību.
Indeksā iekļautas arī ES kandidātvalstis, tādējādi pētāmo valstu sarakstā ir 35 valstis. Kopumā labākos rezultātus uzrāda ziemeļvalstis – Zviedrija, Dānija un Somija. Tāpat labi rezultāti ir Luksemburgai un Nīderlandei. Latvija ierindojas 24.vietā, Igaunija -14. un Lietuva – 22.vietā.
(The European Catch-Up Index 2014pdf)
(State of the Union: Findings of the European Catch-Up Indexpdf)