Pētījums veikts, lai noskaidrotu, vai Latvijas iedzīvotājiem 1998.gadā pieņemtā Satversmes cilvēktiesību daļā un Informācijas atklātības likumā noteiktās tiesības patiešām var īstenot praktiski.
PĒTĪJUMA ANOTĀCIJA
Pētījumu veikuši 10 studenti, kuri kā privātpersonas rakstiski un mutiski vērsās vairāk nekā 200 dažādās valsts un pašvaldību iestādēs.
Pētījums parāda, ka valstī nav ieviesta vienota informācijas sniegšanas politika. Daudzās vietās informācijas atklātības likumu neuzskata par saistošu iestādei. Netiek pildītas vairākas likuma normas, piemēram, par informācijas sarakstu nepieciešamību. Pētījums parāda arī trūkumus izpratnē par tiesisku valsti – Satversmes nerespektēšanu.
Delna turpina uzraudzīt informācijas likuma ieviešanu dzīvē, un 2001.gada vasarā veikusi pētījumu, kā 28 pilsētu pašvaldības izsniedz iedzīvotājiem pārskatu par budžetu.
Pētījuma ieteikumi balstās uz diviem virzieniem:
- Valsts līmenī jānosaka atbildīgie par informācijas atklātības likuma sistemātisku ieviešanu. Jāveic ierēdņu apmācība par informācijas atklātības likumu.
- Aktīvās iedzīvotāju grupas, pieprasot informāciju no valsts un pašvaldību institūcijā, var izmantot pētījumā aprakstīto metodiku.
Informācijas pieejamība valsts un pašvaldību iestādēs