Foto: Tony Hammond

Izdevumi viena ieslodzītā uzturēšanai ekonomiskās krīzes laikā ir samazinājušies. Tas radījis negatīvu ietekmi uz ieslodzīto personu dzīves kvalitāti.

Šā gada februāra vidū publicēts Eiropas Padomes ikgadējais pārskats par sodu politiku Eiropas valstīs, kas balstīts uz SPACE I and SPACE II aptaujām Eiropas Padomes ikgadējais pārskats par sodu politiku ir pazīstams kā SPACE pārskati, kur SPACE I satur ziņas par ieslodzījuma vietām un sodu izpildes institūcijās Eiropas Padomes dalībvalstīs, bet SPACE II satur informāciju par sankcijām un pasākumiem, kas nav saistīti ar personu izolāciju no sabiedrības. ^{[ 1 ]}. Pārskatā norādīts, ka izdevumi viena ieslodzītā uzturēšanai ekonomiskās krīzes laikā ir samazinājušies, kas radījis negatīvu ietekmi uz to personu dzīves kvalitāti, kuras atrodas ieslodzījumā.

Ja 2012.gadā cietumu Eiropas valstu ieslodzījuma vietu administrācijas tērēja vidēji viena ieslodzītā uzturēšanai 97 EUR, kas bija par 2 EUR uz cilvēku vairāk nekā 2011.gadā, tad laika periodā no 2007.-2012.gadam izdevumi viena ieslodzītā uzturēšanai bija samazinājušies no vidēji 98 EUR 99,1 € – 96,7 € ^{[ 2 ]} par personu, līdz 47 EUR 53,4 € līdz € 41,6 ^{[ 3 ]} vienai personai.

Ieslodzījuma vietu pārapdzīvotība ir viena no paliekošajām Eiropas cietumu sistēmu problēmām. 2013.gadā tā konstatēta 21 valsts cietumu sistēmās no 50 apsekotajām. Tomēr vērojamas arī pozitīvas izmaiņas: ja 2012.gadā Eiropā vidēji bija 98 ieslodzītie uz 100 cietumā esošajām vietām, tad 2013.gada laikā šis rādītājs ir krities – 96 ieslodzītie uz 100 vietām. Kaut gan Itālijā 2014.gada laikā ir noticis būtisks ieslodzīto skaita samazinājums, tā kopā ar Ungāriju, Kipru, Beļģiju, Maķedoniju, Portugāli, Franciju, Rumāniju, Horvātiju un Albāniju aizvien vēl saglabā līdera pozīcijas ieslodzīto skaita ziņā.

Personu skaits, kurām ieslodzījuma termiņš ir mazāks par vienu gadu, aizvien ir samērā augsts – 2013.gadā 13% no visiem ieslodzītajiem, bet iepriekšējā gadā – 15%.

Cietumsoda ilgums, ko visbiežāk piemēro tiesas, ir no 1 līdz 3 gadiem 23% ^{[ 4 ]}, bet ieslodzījuma piemērošanas gadījumu skaits virs 10 gadiem ir nedaudz pieaudzis par gandrīz 1% no 10,2% 2012.gadā līdz 11% 2013.gadā ^{[ 5 ]}.

Lai gan probācijas uzraudzībā esošo personu skaits ir pieaudzis, šī tendence maz ietekmē ieslodzījuma kā kriminālsoda vai drošības līdzekļa piemērošanu kopumā. Piemēram, 2013.gadā 7,8% personu līdz tiesai nodoti probācijas uzraudzībā (2012.gadā – 7%) vai piemērots cits drošības līdzeklis bez izolācijas no sabiedrības.

Pārskatā norādīts, lielāko daļu Eiropas cietumos ieslodzīto veido personas, kas notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar narkotikām un svešas mantas pretlikumīgu piesavināšanos. Vidējā Eiropas ieslodzītā vecums ir 34 gadi, bet proporcija starp ieslodzītajiem vīriešiem un sievietēm saglabājas 2012.gada līmenī: 95,3% no visiem Eiropas ieslodzītajiem ir vīrieši, bet 4,7% sievietes.

Situācija Latvijā

Latvijā šobrīd 2015.gada 1.martā ^{[ 6 ]} ir 11 ieslodzījuma vietas – Rīgā: Centrālcietums, Iļģuciema cietums, Brasas cietums; Daugavgrīvas cietums, Jēkabpils cietums, Liepājas cietums, Valmieras cietums, Cēsu audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem, Vecumnieku cietums, Olaines cietums, Jelgavas cietums. 2013.gadā viena ieslodzītā uzturēšanai dienā bija vajadzīgi aptuveni 13 13,15 ^{[ 7 ]} lati. Šajā pašā gadā Ieslodzījuma vietu pārvaldes plānotie izdevumi bija 27, 9 miljoni latu.

Dati rāda, ka Latvijā, pateicoties plānveidīgi īstenotai kriminālpolitikai, ieslodzīto personu skaits Latvijā strauji samazinās, proti: ja 2013.gadā Latvijas cietumos bija 5139 ieslodzītie, tad 2015.gada martā – 4656 ieslodzītie Salīdzinājumam: 2009.gadā – 7055 ieslodzītie; 2010.gadā – 6780 ieslodzītie; 2011.gadā – 6561 ieslodzītie; 2012.gadā – 6117 ieslodzītie. ^{[ 8 ]}.

Ieslodzīto kopskaits Latvijas cietumos 2013. gada 31. decembrī

SPACE aptauju ir veikuši Lozannas Universitātes Kriminoloģijas un krimināltiesību institūta speciālisti Eiropas Padomes uzdevumā. SPACE I aptauja par 2013.gadu satur informāciju par 50 no 52 Eiropas ieslodzījuma vietu sistēmām, bet SPACE II satur informāciju, kas gūta no 47 probācijas aģentūrām Eiropas Padomes dalībvalstīs.

Pētījums: (SPACE I 2013 Reportpdf)