Foto: Garrett Heath

Tviteris ļauj par sev aktuāliem notikumiem un jautājumiem padalīties ne tikai tev un man, bet arī valsts iestādēm. Kā ar komunikāciju tviterī veicās mūsu ministrijām?

Mūsdienās publiskās pārvaldes institūciju komunikācija sociālajos tīklos ir kļuvusi par pašsaprotamu lietu. Latvija šajā ziņā nav izņēmums, un sociālajos tīklos komunicē gan pašvaldības, dažādas iestādes, aģentūras un kapitālsabiedrības, gan augstākās valsts tiešās pārvaldes iestādes – ministrijas.

Bet skaidrs, ka tas vien, ka esi tur, kur ir cilvēki, nenozīmē, ka tevī ieklausās vai ka pats zini, kas notiek apkārt. Lai gūtu ieskatu, tajā, kā šajā ziņā iet mūsu ministrijām (un valsts kancelejai), mani kolēģi no PolitiCafe Jelgavā veica nelielu izpētes darbu, analizējot ministriju komunikāciju to iecienītākajā sociālajā tīklā – Twitter – 60 dienu periodā. Raksturu ir grūti izmērīt, bet centāmies identificēt dažādus rādītājus, kas ataino būtiskus aspektus. Tā kā, maigi sakot, ne visus aizrauj cipari, no iegūtajiem rādītājiem centāmies sazīmēt, kādas personas tipa iespaidu ministriju komunikācija radītu citā saviesīgā vietā – bārā.

Ieskaties šajā prezentācijā, lai uzzinātu, kura ministrija būtu ballītes karalis, kura ārā sviedējs un kura ir tas kaitinošais pļāpa, kuram nepietiek uzmanības. Portretējumi, protams, ir subjektīvi un uzlūkojami ar veselīgu humora devu. Pēc mūsu domām, rangā pirmo četru vietu ieguvēji var būt apmierināti (neaizmirstot, ka vienmēr ir vieta uzlabojumiem), pēdējie četri paši nezina, kāpēc vispār [ne]komunicē Twitter, pārējiem būtu jāizvērtē savas darbības atbilstība mērķiem.