Pētījuma mērķis ir apskatīt jautājumu par latviešu un krievu skolu skolēnu uzskatiem par 20. gs. vēsturi, attieksmju socioloģiskā rakstura kontekstā, kā arī ņemot vērā skolu, skolotāju, muzeju un ģimeņu faktoru.
Pētījums rāda, ka vislielākā ietekme uz skolēnu priekšstatiem par vēsturi ir skolotāju un tuvinieku stāstījumiem, vizuālajiem medijiem (TV, kino, video), grāmatām un muzeju apmeklējumiem; mazāka ietekme – presei, radio un internetam. Latviešu skolu skolēni daudz vairāk, nekā krievu skolēni, ietekmējas no mācību grāmatām un muzeju apmeklējumiem. Krievu skolu skolēniem ir vērojami negatīvāks skats uz sociāli-ekonomiskajām pārmaiņām Latvijā kopš 1990. gada – gan attiecībā un viņu ģimeni, gan uz valsti kopumā.
(20. gadsimta vēsturespretrunīgo jautājumu pasniegšana Latvijas skolās un muzejospdf)