Foto: Meanest Indian
Salīdzinot 2011.gada un 2014.gada priekšvēlēšanu solījumus sabiedrības drošības jomā, redzams, ka tagad daudz vairāk sasaistīti valsts ārējās un iekšējās drošības jautājumi.
Sabiedriskās drošības, noziedzības novēršanas un prevencijas jomas, iespējams pateicoties to specifikai, tradicionāli nav plaši atspoguļotas Latvijas politisko partiju pirmsvēlēšanu programmās. Tomēr pēdējo trīs gadu laikā likti pamati būtiskiem uzlabojumiem šajās jomās:
•Ir veiktas nozīmīgas reformas kriminālsodu politikā, kas ļauj samazināt brīvības atņemšanas soda piemērošanu, kā arī mazina valsts budžeta izdevumus sodu izpildei. Izstrādāti noteikumi, kā ar brīvības atņemšanu notiesātos nodarbināt un atalgot[ 1 ], kā arī atbalstīt, izglītot un sagatavot viņu atgriešanos sabiedrībā pēc soda izpildes.[ 2 ] Tāpat sperti lieli soļi ieslodzījuma vietu infrastruktūras uzlabošanai[ 3 ], tai skaitā veidojot specializētu centru no atkarībām sirgstošajiem ieslodzītajiem.[ 4 ]
•Apstiprināta jauna vīzija par valsts policijas lomu sabiedrībā un noteikti principi, uz kuriem jābalsta policijas un sabiedrības sadarbība. Tāpat radīti priekšnosacījumi iekšlietu un tieslietu speciālistu atalgojuma sistēmas uzlabošanai.
•Sākta likumpārkāpumu prevencijas sistēmas izveide, lai mazinātu vardarbību. Pieņemta koncepcija, lai novērstu vardarbību veicinošus apstākļus un cēloņus, kā arī aizsargātu un sniegtu nepieciešamo palīdzību apdraudētajām personām.[ 5 ] Apstiprināti tiesību normu grozījumi, lai no vardarbības un vajāšanas cietušajām personām dotu iespēju pēc savas iniciatīvas civilprocesa ietvaros vērsties tiesā, tai skaitā ar policijas starpniecību, un lūgt tiesu noteikt ierobežojumus vardarbīgajai personai.[ 6 ] Turklāt šovasar spēkā stājies Mediācijas likums, kas nosaka domstarpību risināšanas kārtību civiltiesiskajās attiecībās, izmantojot mediāciju – strukturētu un brīvprātīgu sadarbības procesu, kura ietvaros puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību, neiesaistoties tiesvedībā.
Papildus tam divās situācijās lēmumu pieņēmēji bijuši spiesti reaģēt ar konkrētiem darbiem sabiedriskās drošības jomā:
•Lai mazinātu psihoaktīvu vielu (tā saucamā Spaisa) izplatību Latvijā, papildināts aizliegto vielu saraksts, kā arī dotas policijai tiesības aktīvāk rīkoties ar šo vielu pārdevējiem.
•Lai stiprinātu sabiedrības drošību pēc Zolitūdes traģēdijas, uzlaboti noteikumi iestāžu sadarbībai krīžu situācijās, kā arī izstrādāts plāns sabiedrības izglītošanai par civilo aizsardzību. Tāpat izstrādāts likumprojekts, uzliekot darba devējiem vai ēku īpašniekiem obligātu pienākumu evakuēt cilvēkus, kad sāk skanēt trauksmes signāls.[ 7 ]
Salīdzinot 2011.gada politisko partiju programmas un 2014.gada solījumus sabiedrības drošības jomā, redzams, ka daudz vairāk ir sasaistīti valsts ārējās un iekšējās drošības jautājumi. Pastāvot gandrīz vienbalsīgai prasībai paaugstināt valsts ārējās aizsardzības izdevumus līdz 2% no IKP un stiprināt Latvijas dalību NATO un Eiropas Savienībā, pie prioritātēm vienlīdz bieži tiek minēta nepieciešamība pēc profesionālas, motivētas un labi atalgotas tiesību aizsardzības sistēmas, Zemessardzes un Jaunsardzes. Nav šaubu, ka šāds politiskais piedāvājums ir saistāms ar ģeopolitiskajiem notikumiem Ukrainā, kā arī šai saistībā izveidojušos drošības krīzi Eiropā un pasaulē.
Salīdzinot padarīto ar partiju solījumiem pirms 2011.gada vēlēšanām, jāsecina, ka:
•Partija „Vienotība” ir ieguldījumi pūles, lai pildītu solīto mazināt oligarhu un naudas ietekmi uz tiesu, izpildvaru un lēmējvaru. „Vienotības” deputātu vadītajā Juridiskajā Komisijā un apakškomisijās[ 8 ] ir noticis veiksmīgs darbs pie būtiskiem grozījumiem Krimināllikumā un likumā „Par tiesu varu”, kas stiprinājuši tiesu neatkarību un izpildvaru.
•Zatlera reformu partija Iekšlietu ministra Riharda Kozlovska personā ir turējusi doto vārdu solījumā izveidot „profesionālu un motivētu iekšlietu dienestu, kas efektīvi apkaro noziedzību un nodrošina palīdzību iedzīvotājiem visā Latvijas teritorijā”. Ir izstrādāta Valsts policijas attīstības koncepcija un likti pamati iekšlietu sistēmas speciālistu atalgojuma sistēmas uzlabošanai.
•Nacionālā apvienība ir pildījusi solīto apņemšanos „noteikt kriminālatbildību par Latvijas okupācijas fakta noliegšanu un okupācijas režīmu slavināšanu; sniegt atbalstu jaunsargu organizācijas attīstībai, stiprināt zemessardzi un stimulēt, lai studentiem būtu iespējas apgūt militāro apmācību”. 2014.gada 14.jūnijā stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kuri noteica atbildību par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma, tai skaitā PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu.
•Zaļo un zemnieku savienība starp savām prioritātēm bija norādījusi uz nepieciešamību „stiprināt tiesiskumu visā valstī un sabiedrībā; pilnveidot normatīvos aktus, lai paātrinātu lietu izskatīšanu tiesās un novērstu cilvēktiesību un pamattiesību aizskārumus; rūpēties par atbildīgu Latvijas pilsoņu un savas valsts patriotu audzināšanu. Attīstīt skautu, gaidu, mazpulku un jaunsargu kustību; Pastiprināt policijas un zemessardzes sadarbību sabiedriskās kārtības uzturēšanā Latvijas laukos”. Ņemot vērā, ka lielākā daļa šo apņemšanos ir formulēta ļoti vispārīgā veidā, ir maz iespēju pārbaudīt, cik lielā mērā šie politiķu solījumi izpildīti sasaistot tos ar konkrētiem lēmumiem.
Būtiskākie lēmumi sabiedrības drošības, noziedzības novēršanas un prevencijas jomās kopš 2011.gada oktobra
Būtiski maina kriminālpolitiku
2013.gada 1.aprīlī stājās spēkā apjomīgi Krimināllikuma grozījumi, kuru rezultātā tika veiktas būtiskas reformas kriminālsodu politikā. Šīs reformas ietvarā tika precizēti kriminālsoda mērķi un dota iespēja plašāk piemērot sodus bez personu izolācijas no sabiedrības. Grozījumu ieviešanas rezultātā Latvijā krities cietumos ieslodzīto personu skaits – salīdzinot ar 2012. gadu, 2013.gadā ieslodzīto skaits samazinājās vidēji par 978 ieslodzītajiem.[ 9 ]
Uzsāk likumpārkāpumu prevencijas sistēmas izveidi
2013.gada 4.jūnijā ar rīkojumu Nr.232 valdība apstiprināja Preventīvo piespiedu līdzekļu koncepciju cīņai ar vardarbību un personu dzīvības, veselības, dzimumneaizskaramības, tikumības un brīvības aizsardzībai, lai valsts un pašvaldību institūciju rīcībā būtu instrumenti, ar kuru palīdzību būtu iespējams ietekmēt personas uzvedību, kad tā apdraud citu cilvēku drošību.
Stiprināta tiesu varas neatkarība
2013.gada 1.septembrī ir stājušies spēkā vērienīgi grozījumi likumā „Par tiesu varu” , kuru ietvarā stiprināta tiesu varas neatkarība pilnveidojot lietu izskatīšanas pārvaldīšanas mehānismu, detalizējot tiesu priekšsēdētāju funkcijas, reformējot Augstāko tiesu un pārdalot kompetences starp tiesu instancēm (izveidojot tīrās tiesu instances). Izveidota Tieslietu Padome. Paplašināta tiesas spriedumu pieejamība, tiesas sēžu kalendārs sasaistīts ar advokātu noslodzes plānojumu, veiktas izmaiņas tiesneša atstādināšanas regulējumā, noteikts vienots maksimālais amata pienākumu pildīšanas vecums tiesnešiem 70 gadi. 2011.gada 13.jūlijā stājās spēkā grozījumi, ar kuriem tika ieviesta un uzsākta tiesnešu profesionālā darba regulāra novērtēšana.
Apstiprina jaunu darba samaksas sistēmu iekšlietu speciālistiem
2013.gada 27.decembrī ar rīkojumu Nr. 675 valdība apstiprināja Koncepciju par jaunu darba samaksas sistēmu Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, sasaistot cietumos, policijā un robežsardzē strādājošo atalgojumu ar profesionālo novērtējumu un kvalifikācijas izaugsmi. Koncepcijas mērķis ir darba samaksas sistēmas pilnveidošana un darba samaksas paaugstināšana amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm no 2016.gada 1.janvāra, lai speciālistus motivētu uzsākt un turpināt dienestu Iekšlietu ministrijas iestādēs un Ieslodzījuma vietu pārvaldē, paaugstināt kvalifikāciju un attīstīt karjeru šajās nozarēs, kā arī nodrošinātu darba samaksas sistēmas caurskatāmību.
Apstiprina Valsts policijas attīstības koncepciju
2014.gada 25.augustā Ministru Kabineta komiteja apstiprinājusi Valsts policijas attīstības koncepciju, kuras mērķis ir veidot jaunu izpratni par policijas lomu sabiedrībā un noteikt principus, uz kuriem jābalsta policijas un sabiedrības savstarpējā sadarbība. Koncepcija nosaka Valsts policijas turpmākās attīstības ilgtermiņa stratēģiskos pamatvirzienus, kā arī identificē Valsts policijas turpmāko attīstību ietekmējošos starpnozaru problēmjautājumus un to iespējamos risinājumus.
Lielāka uzmanība cīņai ar seksuālu vardarbību pret bērniem
2013.gadā Latvijas likumdošanā pārņemta ES direktīva par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu. Tāpat 2013.gadā Tieslietu ministrs parakstījis Lanzarotes konvenciju, kas paredz par kriminālsodāmiem atzīt jaunus seksuālās vardarbības un seksuālās izmantošanas veidus, ko veic ar interneta tehnoloģiju palīdzību, tā ietverot, piemēram, pornogrāfiskas darbības tiešsaistē vai apzinātu piekļuvi bērnu pornogrāfijai. Konvencijā arī ieteikts ieviest programmas upuru un upuru ģimeņu atbalstam, tostarp nodrošināt upuru īpašu aizsardzību izmeklēšanas un iztiesāšanas laikā.
Ieviests sods par PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda noliegšanu
2014.gada 14.jūnijā stājās spēkā grozījumi Krimināllikumā, kuri noteica atbildību par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma publisku slavināšanu vai īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma, tai skaitā PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latvijas Republiku un tās iedzīvotājiem, publisku slavināšanu, noliegšanu, attaisnošanu vai rupju noniecināšanu.
Partiju solījumi sabiedrības drošības, tiesiskuma, noziedzības novēršanas un prevencijas jomās
- Latvijas attīstībai
- Suverenitāte
- Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām
- Partija Vienotība
- POLITISKĀ PARTIJA IZAUGSME
- Vienoti Latvijai
- Nacionālā Apvienība
- Latvijas Reģionu apvienība (LRA)
- Jaunās konservatīvās partijas
- Latvijas Krievu savienība
- Saskaņa
- ZZS
- No sirds Latvijai
Raksta publikācija portālā politika.lv nodrošināta projekta “PROVIDUS – valsts partneris politikas plānošanas un veidošanas procesā” ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija NVO darbības atbalsta programmas ietvaros. NVO darbības atbalsta programma tiek finansēta ar Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Latvijas valsts finansiālu atbalstu.