Foto: No personīgā arhīva

9.septembrī valstī tika svinēta Tēva diena, Labklājības ministrija un valsts amatpersonas uzsvēra tēva lomu ģimenē un mediji (lielākoties gan citējot ministrijas preses relīzi) runāja par to, cik svarīgi ir valstī svinēt šo nozīmīgo dienu, lai 'šie svētki iegūst arvien lielāku lomu sabiedrībā'.

Tēva dienas svinēšana ir nozīmīgs, tomēr drīzāk deklaratīvs solis, ko sabiedrība sper, atzīstot, ka tēvs ir nozīmīga ģimenes sastāvdaļa. Savukārt mājās nekad nav par daudz svētku dienu, vai ne?

Man šķiet, ka vislabāk Tēva dienas nemaz ne tik vienkāršo nozīmi lieliski parādīja piektdien iznākusī Mini Diena un tās centrālais raksts, kurā kādam tēvam, kurš audzina mājās bērnus, kamēr sieva strādā, bija bail atklāt savu identitāti – draugi apsmies.

Piedāvāšu divas ilustrācijas no Google attēlu meklētāja. Kas ir īsts vīrietis?

Un kas ir tēvs?

Kamēr sabiedrībā un medijos tiks atražots vīrieša-mačo tēls, tikmēr vīriešiem nebūs iemesla atklāti lepoties ar to, ka viņi ir tēvi. Ar to, ka, iespējams, viņi dzīvē nav neko īpašu sasnieguši karjeras/muskuļu audzēšanas ziņā, tomēr ir uzaudzinājuši lieliskas meitas vai dēlus. Un man šķiet, ka lielisku bērnu izaudzināšana patiesi ir lieta, ar ko lepoties. Pasaule ir mainījusies – mainās darba tirgus un arvien biežāk sievietes izvēlas veltīt sevi karjerai, kamēr vīri paliek mājās. Tāpat bieži vien rodas situācija, kad vīrieši zaudē darbu un ar grūtībām atgriežas darba tirgū, starplaikā rūpējoties par bērniem.

Tāpēc es gribētu iedot sava veida ceļamaizi medijiem, šovu un seriālu producentiem (ar domu, ka kāds manī klausās) par tēva lomas stiprināšanu, lai nākošgad tiešām jau būtu, ar ko lepoties.

Pirmkārt, stiprināt tēva lomu stāstos par ģimeni. Atražot nevis tādus prototipus, kuri lieto alkoholu, ir neuzticami partneri, vairāk laika pavada darbā, nekā mājās, bet pozitīvus varoņus. Un es šeit nerunāju par konservatīvo politiķu antīko tradicionālās ģimenes versiju (divi baltie, heteroseksuālie partneri apprecas un tad rada bērnus un dzīvo mūžam laimīgi, neskatoties ne uz ko). Es runāju par tādām ģimenēm, kādas tās mūsdienās ir – šķirtām, nešķirtām, kopā dzīvojošām, precētām vai neprecētām. Ģimenēm, kurās Tēvs tomēr spēlē nozīmīgu lomu.

Otrkārt, stiprināt tēva lomu stāstos par vīriešiem. Ja mēs pavērojam septembra mēneša ‘vīriešu žurnālu’ klāstu, tad redzam, ka pat neskatoties uz Tēva dienu, īstus vīriešus uztrauc tas pats, kas vienmēr – tačkas, plikas sievietes, sports, bizness, videospēles un gadžeti. Nopietni? Nopietni?

Treškārt, mums kā sabiedrībai un jo īpaši sievietēm ir jāpārstāj atražot ‘īsts vecis mājās nes laupījumu’ stereotipu. Vīrietis jau sen ir kas vairāk kā laupījuma nesējs. Viņš ir daļa no ģimenes un ne vairāk, ne mazāk – otrs pavarda turētājs.