Noziedzīgs nodarījums ir konflikts, kura atrisināšanai un radīto seku likvidēšanai vai novēršanai tiek izmantota kriminālā justīcija. Tā tradicionāli priekšroku dod represīvām metodēm, tomēr Latvijā esošais augstais recidīvs liecina, ka sabiedrības drošība un cilvēku drošības izjūta caur represīviem sodiem nepieaug.
Tieši tāpēc krimināltiesībās akcents būtu liekams uz noziedzības prevenciju un taisnīguma atjaunošanu jeb, tēlaini runājot, abas šīs lietas jāsajūdz vienā pajūgā, kura groži ir uzticēti valstij. Noziedzīga nodarījuma gadījumā valstij būtu jānovērš nozieguma radītās sekas, kalpojot konfliktā iesaistīto pušu, jo sevišķi cietušā un sabiedrības, vajadzībām, nevis likumam vai likuma kalpiem. Ja likums un tā saturs neietver cietušā un sabiedrības interešu un vajadzību nodrošināšu, tad likumi ir jāpārraksta.
Šobrīd noziedzīgā nodarījumā cietušais atrodas valsts redzesloka perifērijā. Eiropas Savienība arvien intensīvāk koncentrējas uz to, lai cietušais un viņa vajadzības no perifērijas nonāktu kriminālās justīcijas sirdī. Latvijā izlīgums ir teju vienīgais veids, kas dod iespēju cietušajam sajusties par kaut ko vairāk nekā tikai palīglīdzekli noziedzīga nodarījuma atklāšanai. Atsevišķos gadījumos mēs cietušajam neļaujam galīgi izzust no orbītas, piešķirot valsts kompensāciju.
Politika.lv publicētā diskusija par izlīguma institūta efektivitāti apliecināja, ka, lai saglabātu izlīguma institūta dziļāko jēgu dziedināt un mierināt, ir jāsakārto izlīguma izpildes nosacījumi. Tādējādi sniedzot iespēju cietušajam pēc noziedzīga nodarījuma kaut daļēji atjaunot dzīves kvalitāti. Viennozīmīgi ir nepieciešama vienota valsts politika cietušo personu atbalstam un aizstāvībai.
Vēl pie darāmajiem darbiem diskusijas dalībnieki minēja vienotas terminoloģijas nostiprināšanu, kas ieviestu skaidrību, kad runa ir par izlīgumu kā sarunu procesu un kad — par izlīgumu kā rezultātu kriminālprocesa izpratnē. Iespējams, institucionāla restrukturizācija, izveidojot vienotu meditācijas un izlīguma dienestu, būtu vēlamais risinājums šo alternatīvo konfliktu metožu efektīvākai iedzīvināšanai. Kopatbildība un sadarbība starp Valsts probācijas dienestu un plašāku institūciju loku, aizsniedzoties līdz skolām, sociālajiem dienestiem un bāriņtiesām, būtu līdzeklis noziedzības prevencijai un atkārtotu noziedzīgu darbību novēršanai nepilngadīgo vidū.