Partiju programmas pirms 10.Saeimas vēlēšanām vērtē Jānis Pleps
Tieslietu politikas jautājumiem nav veltīts daudz uzmanības. Jāteic pat — politiskā spēka, kas pretendē uz gana pārliecinošu uzvaru vēlēšanas, piedāvājums tieslietās ir gana skops un neskaidrs.
SC tradicionāli apņēmies paātrināt lietu izskatīšanu tiesā un modernizēt ieslodzījuma vietas, taču atšķirībā no Vienotības vai PL Latviju programmām šie piedāvājumi nav izvērsti.
Kā interesants priekšlikums vērtējams piedāvājums izveidot valsts advokātu institūciju, kas „sniegtu kvalificētu bezmaksas tiesisko palīdzību maznodrošinātām un trūcīgām personām, kuras vēršas tiesās, valsts un pašvaldību iestādēs”. Tomēr līdz šim ekspertu diskusijās ierosinājums veidot valsts advokātu institūciju nav guvis plašu atbalstu. Drīzāk šajā jomā ir pietiekami daudz darāmā, lai pilnveidotu esošo valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas sistēmu, kā arī izvērtētu Juridiskās palīdzības administrācijas strukturālo nepieciešamību.
Programmā nav ietverts izvērsts darāmo darbu saraksts tieslietu politikā. Pausta apņemšanās nodrošināt stabilu tiesībsargājošās sistēmas attīstību. No šāda solījuma varētu secināt, ka partiju apmierina līdzšinējā tieslietu politika un radikālas izmaiņas tajā nebūtu nepieciešamas.
Piedāvā izvērstu un pārdomātu priekšlikumu kopu tieslietu jomā. Sniedz gan veicamo darbu tiesībpolitisko pamatojumu, gan arī iezīmē programmatiskos mērķus tieslietu politikā. Lielākā uzmanība veltīta tiesu procesu paātrināšanai gan administratīvajās lietās, gan civillietās. Administratīvo lietu izskatīšanas ātrumu iecerēts sekmēt, mazinot instanču skaitu atsevišķu lietu izskatīšanā. Savukārt civilprocesā rosināts pārskatīt tiesu kompetenci: „Būtiski paātrināsim atsevišķu civiltiesisko strīdu izskatīšanu (bezstrīdus laulību šķiršana, saistību bezstrīdus izpildīšana un saistību izpildīšana brīdinājuma kārtībā), izņemot tos no rajonu tiesu kompetences. Šādas lietas tiks nodotas notāru vai citu pie tiesas varas esošu amatpersonu vai institūciju pārziņā”.
PLL skaidri paudusi apņēmību veikt tiesu iekārtas reformu, atsakoties no Tiesu palātām Augstākajā tiesā, kā arī ieviešot tiesnešu darbības profesionālo novērtēšanu.
Tāpat programmā uzmanība veltīta krimināltiesību jautājumiem — politiskā apvienība apņēmusies pārskatīt „krimināltiesību sistēmu, atsakoties no novecojušiem un praksē sevi neattaisnojušiem institūtiem kā, piemēram, administratīvā un kriminālā atkārtotība”.
Piedāvā vienu no apjomīgākajām vīzijām par tieslietu jomā veicamajiem darbiem nākamajā četrgadē. Tieslietu sadaļa ir izvērsta, sniedzot gan attiecīgo reformu tiesībpolitisko pamatojumu, gan arī konkrētu darbu priekšlikumus.
Pozitīvi vērtējama īpašā uzmanība sodu izpildes jautājumiem. Vienotība apņēmusies „pilnveidot kriminālsodu izpildes kārtību un efektivitāti, līdzsvarojot noteikto sodu atbilstoši pārkāpuma smagumam, plašāk piemērot brīvības atņemšanai alternatīvus sodus, arī piespiedu darbu”, „reorganizēt ieslodzījuma vietu sistēmu, lai optimizētu cietumu skaitu un infrastruktūru, nodrošināt cietumnieku iesaistīšanu ekonomiski jēgpilna darba veikšanā, arī izmantojot publiskās privātās partnerības iespējas”, kā arī attīstīt Valsts probācijas dienestu.
Daudz uzmanības veltīts tiesu procesu paātrināšanai, piedāvājot risinājumus gan administratīvajā, gan civilprocesā. Administratīvā procesa paātrināšanas iespējas Vienotība saskata instanču skaita pārskatīšanā un apstrīdēšanas stadijas pilnveidošanā administratīvajā procesā iestādē. Savukārt civilprocesā risinājumi tiek meklēti tiesas kompetences pārvērtēšanā: „Atsevišķas tiesu funkcijas jādeleģē konkrētu, bezstrīdus lietu skatīšanai citām institūcijām un jāsamazina pārsūdzības instanču skaits maza apmēra prasībām, nododot tās notāriem, zemesgrāmatu tiesnešiem un citu brīvo profesiju pārstāvjiem.” Tāpat programmā vērsta uzmanība uz nepieciešamību pilnveidot šķīrējtiesu darbību.
Akcentēta arī nepieciešamība celt tiesu varas amatpersonu profesionālo kvalifikāciju. Papildus tam pausta apņemšanās turpināt Tieslietu padomes kompetences paplašināšanu, kā arī ieviest tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanu.
Atsevišķas tieslietu sadaļas programmā nav. Tāpat nav īpaši akcentēti jautājumi tieslietu jomā, kuros ZZS būtu piedāvājusi savus risinājumus.
Priekšlikumi tieslietu jomā lielākoties saistās ar tiesas procesu paātrināšanu. Šajā ziņā apvienība piedāvājusi konkrētus risinājumus — atsevišķu lietu kategoriju piekritības maiņas, rakstveida procesa izmantošanas iespēju paplašināšanu, videokonferenču izmantošanu. Pozitīvi vērtējams VL-TB/LNNK priekšlikums publiskot tiesu nolēmumus. Atklātās tiesu sēdēs taisītiem tiesu nolēmumiem būtu jābūt brīvi pieejamiem mājaslapā internetā, lai ikviens varētu ar tiem iepazīties un sekot līdzi tiesu praksei.
Nacionālā apvienība tāpat uzmanību veltījusi sodu izpildes sistēmas pilnveidošanai: „Kriminālsodu politikai ir jābūt vērstai uz to, lai sodītais atgrieztos sabiedrībā kā pilnvērtīgs sabiedrības loceklis.” Šajā kontekstā nozīmīga ir apvienības paustā nostāja, ka būtu samazināma brīvības atņemšanas sodu piespriešana, vairāk izmantojot piespiedu darbu un naudassodu. Tāpat VL-TB/LNNK apņēmusies noteikt „skaidru un saprotamu ilgtermiņa sociālo garantiju sistēmu tiesu sistēmā strādājošajiem”.