Partiju programmas pirms 10.Saeimas vēlēšanām vērtē Jānis Brizga
SC saka, ka tikai kreisās sociāldemokrātiskās vērtības palīdzēs atjaunot cilvēka cienīgu labklājības līmeni, un sola labot kļūdas, mainīt pašvaldības dzīvi un iekārtu uz sociāli orientētu. Izteikti sociāla programma, kur vides jautājumi ir pakļauti cilvēku prioritātēm. Videi draudzīgu dzīvesveidu SC sasaista ar pārticību un uzskata, ka vispirms jāceļ labklājība (laikam materiālā), kas tad veicināšot zaļāku dzīvesveidu. SC aizstāv arī zaļā budžeta reformu (resursu nodokļu palielināšanu un ienākumu nodokļu samazināšanu), taču nesen atbalstīja akcīzes nodokļa atcelšanu dabasgāzei. Atbalsta energokultūru audzēšanu, tautsaimniecību ar mazu oglekļa ietilpību un atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanu kopējā enerģijas bilancē, kā arī sola nodrošināt vietējās elektroenerģijas īpatsvara palielināšanu. Taču nav nekas specifiski par vidi.
Kā sociālistisko vērtību aizstāvji, “bites” vienmēr ir iestājušās par lielāku valsts un arī pašvaldības lomu. Taču šoreiz partija runā par valsts aparāta samazināšanu un tautas kontroli, pat tiek paredzētas nodokļu atlaides uzņēmumiem. Diemžēl ne vārda par vides un dabas jautājumiem. Netiek pieminēta pat enerģētika. Taču PCTVL paredz, ka līdz 2020. gadam Latvija kļūs par Baltijas Luksemburgu — plaukstošu valsti, kurā harmoniski sadzīvo dažādas kultūras. Taču PCTVL laikam nav ievērojušas, ka luksemburdziešiem ir arī viena no lielākajām ekoloģiskajām pēdām pasaulē — viņi rada daudz vairāk siltumnīcefektu izraisošos gāzu uz vienu iedzīvotāju kā jebkur citur Eiropā.
Dabu sasaista ar lauku atdzimšanu, solot atbalstu vietējiem produktiem un aicinot patērētājus izvēlēties vietējo produkciju. Šī pieeja var dot arī pozitīvu vides efektu, samazinot produktu transportu, taču banānus Latvijā audzēt, protams, nebūtu videi draudzīgi. Nepārliecinoši izklausās piedāvātie risinājumi, kā tiks risināts konflikts starp lauksaimnieciskās ražošanas attīstību, ko apvienība sola veicināt, un vides aizsardzību. Lai nepieļautu vides piesārņojumu, tiek solīts ar motivējošu instrumentu palīdzību “ieviest prasības izmantot lauku videi draudzīgas tehnoloģijas transportā, rūpniecībā, lauksaimniecībā un citās jomās”. Tajā pašā laikā apvienība solās privātās intereses stādīt augstāk par publiskajām, nepieļaujot “pārspīlējumus aizsargājamo teritoriju politikā un nepamatotus apgrūtinājumus jebkādai saimnieciskai darbībai tajās”. Te laikam domāts konflikts starp dabas aizsardzības un Rīgas brīvostas attīstības interesēm. Apvienība arī iestājas pret Daugavas-Dņepras kanāla projektu.
Programma piesātināta ar cipariem un procentiem un koncentrējas uz ekonomisko izaugsmi, kurai jābalstās brīvā, godīgā un netraucētā konkurencē. Par lielāko priekšrocību tiek uzskatīta mūsu daba un ģeogrāfiskais stāvoklis, ko tad, laikam palielinot šo resursu produktivitāti (“nenoplicinot, bet gan taupīgi un efektīvi apsaimniekojot”), ir paredzēts izmantot šīs izaugsmes nodrošināšanai. Vienotība ir pret ģenētiski modificētajiem organismiem — šis ir viens no konkrētajiem vides solījumiem apvienības programmā. Bet kopumā apvienība pamatā koncentrējas uz dabas resursu apsaimniekošanu, uzsverot nepieciešamību izstrādāt vairākas jaunas programmas un, līdzīgi kā Latvija 2030 stratēģijā, novērtēt Latvijas dabas kapitālu.
ZZS mērķis ir Latvijas tautas garīgā un materiālā labklājība. Taču programma pamatā koncentrējas uz materiālo labklājību. Laikam krīzes iespaidā un sekojot socioloģisko aptauju rezultātiem par to, kas cilvēkiem aktuāls, šoreiz ZZS programmā ir ļoti maz par vides lietām. Tikai trīs punkti: pirmkārt, Latvija — zaļākā valsts pasaulē; otrkārt, Latvija — brīva no ģenētiski modificētiem organismiem un kodolenerģijas; treškārt, apvienība sola atbalstīt atjaunojamo enerģiju (ar nodokļu atlaidēm) un videi draudzīgu transportu.
Kā jau nacionāla apvienība VL-TB/LNNK sola atbalstīt vietējos uzņēmējus un to ražojumus. Tāpat tiek solīts atbalsts vietējo dabas resursu izmantošanai, piemēram, 0% akcīzes nodoklis vietējiem energoresursiem. Ir paredzēts arī attīstīs ar Latvijas dabu saistītas industrijas: ekotūrismu, dabīgo kosmētiku un medikamentus, vides filmas un skaņas, dabai draudzīgas tehnoloģijas. Apvienība piesauc gudru saimniekošanu, lai sabalansētu šo resursu izmantošanu un ekonomikas intereses. Ir paredzēta arī plašāka ekonomisko instrumentu izmantošana vides un dabas aizsardzībā, tajā skaitā — patlaban „iesaldētos” kompensācijas mehānismus par saimnieciskās darbības ierobežošanu īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās. Apvienība Latviju redz kā “valsti ar visaugstāko vides kvalitāti pasaulē”.