Foto: Brian Siewiorek
Valdībai automašīnas būtu jādarbina tikai ar biodegvielu, un valsts autoparkam būtu jāiepērk tikai tādi transportlīdzekļi, kuri izmanto alternatīvo degvielu.
Šobrīd, kad Latvija pārdzīvo vispārīgu ekonomisko krīzi, uz laiku aizmirsies tas brīdis, kad visa pasaule piedzīvoja kārtējo naftas cenu kāpumu un līdz ar to arī degvielas cenu pieaugumu. Cik ilgi? Droši vien līdz nākamajai reizei, kad tas atkal notiks. Jā, varbūt, kamēr pasaulē šobrīd iet grūti, arī naftas eksportētāji ir „pieklusuši” un nogaida. Taču varbūt tas ir īstais laiks padomāt par naftas produktu alternatīvu — biodegvielu.
Gan Eiropas Savienībā (ES), gan Latvijā šis jautājums nav svešs. Gluži pretēji — pēdējā laikā tas arvien straujāk attīstās. Ir pieņemta gan ES stratēģija biodegvielas jomā [1], gan ES vadlīnijas par biodegvielas veicināšanu[2] un nodokļu atlaidēm[3]. ES lēmumos skaidri noteikts, ka dalībvalstīm jāveicina biodegvielas ražošana un patēriņš, un pozitīvu atbalstu biodegvielas attīstībai ir paudis arī Eiropas Komisārs Enerģētikas jautājumos[4].
Valsts atbalsta teorētiski
ES vadlīnijas ir obligātas, lai arī normai par nepieciešamā biodegvielas patēriņa sasniegšanu dalībvalstīs faktiski ir indikatīvs raksturs. Proti, saskaņā ar ES vadlīnijām par biodegvielas veicināšanu (1.tabula), dalībvalstīm pašām ir jāatrod optimāls veids, kā sasniegt noteiktos rādītājus biodegvielas patēriņam. Taču tas nenozīmē, ka šo normu var ignorēt, jo Eiropas Komisija (EK) var ierosināt sankcijas pret valsti, kas nenodrošina nepieciešamo rādītāju izpildi.
*obligāts rādītājs (nevis indikatīvs) saskaņā ar Priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomesdirektīvai par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu[5].
Taču ES biodegvielas vadlīnijas dalībvalstīm ļauj izmantot valsts atbalstu, piemēram, nodokļu atlaides, saskaņojot to ar EK. Tādējādi, lai stimulētu biodegvielas patēriņu, dalībvalstis var ieviest samazinātu nodokli visiem biodegvielas veidiem, un šajā sakarā paredzēts, ka nodokļa likmi samazina procentuāli piejauktajam biodegvielas daudzumam, piemēram, par 5% biodegvielas var noteikt 5% nodokļa samazinājumu.
Arī Latvijā pieņemti atbilstoši politikas dokumenti un tiesību akti — Biodegvielas programma[6], Biodegvielas likums[7], likums „Par akcīzes nodokli”[8] un Ministru kabineta noteikumi par biodegvielas kvotām. Biodegvielas veicināšanai paredzēts gan tiešais valsts atbalsts finansiāli atbalstāmo kvotu veidā, gan arī akcīzes nodokļa atlaides biodegvielai. Taču pagaidām gan valdība nav noteikusi finansiālo izmaksu aprēķinu turpmākajiem gadiem, kas noteikti steidzami ir jāizdara, ņemot vērā izmaksu, tajā skaitā arī neseno nodokļu pieaugumu.
Lai arī Latvijā ir politisks atbalsts biodegvielas veicināšanai, reālā situācija ir diezgan slikta — faktiskā biodegvielas patēriņa normatīvs Latvijā izpildīts diemžēl netiek. Biodegvielas iekšējais patēriņš 2007. un 2008.gadā ir bijis krietni mazāks, nekā būtu vēlams[9], vai, saucot lietas īstajos vārdos, — biodegvielas patēriņš Latvijā ir kritiski zems, jo nesasniedz pat 1% no visas degvielas patēriņa.
Lielākā daļa saražotās biodegvielas tiek eksportēta, kas, protams, ir ļoti apsveicami, taču biodegvielas ražošanas potenciāls ļautu nodrošināt arī Latvijas tirgum nepieciešamo daudzumu. Tas nozīmē, ka pašreizējā valsts politika veicina biodegvielas eksportu, tomēr nestimulē biodegvielas patēriņu Latvijā. Tas neatbilst ES vadlīnijām, un tāpēc Latvijai draud EK sankcijas. Lai to nepieļautu, ir nepieciešama ātra un nekavējoša valdības rīcība, kas veicinātu biodegvielas iekšējo patēriņu.
Eiropas vēlmes
Esot atklāts, ka pat Nostradamus pareģojumos minējis — pasaule 21.gadsimta vidū pāries no „melnās” enerģijas uz „balto”. Varbūt ar to senais pareģis ir domājis biodegvielu? To rādīs laiks. Skaidrs ir tas, ka tas nenotiks pats no sevis, bet gan šādai pārejai ir vajadzīgs valsts stimuls, bet kura, kā pierāda šā brīža tirgus situācija, diez vai izdosies iekšzemes patēriņā palielināt biodegvielas īpatsvaru.
Kāds šajā ziņā ir Eiropas sapnis? ES pieņemtajā Biodegvielas stratēģijā minēti septiņi biodegvielas veicināšanas politikas pamatvirzieni.
1. Biodegvielu pieprasījuma stimulēšana
EK iecerējusi pārskatīt Biodegvielu direktīvu un rosināt dalībvalstis labvēlīgi izturēties pret otrās paaudzes biodegvielām. Tāpat iecerēts veicināt nekaitīgu un efektīvu transportlīdzekļu iepirkumu, tostarp arī auto, kuros izmanto augstas koncentrācijas biodegvielas.
2. Labvēlīgas ietekmes uz vidi nodrošināšana
EK sola izpētīt, kā biodegvielas izmantošana var samazināt CO2 izmešus, un ieteikt pasākumus, lai biodegvielai būtu priekšrocības saistībā ar siltumnīcefektu izraisošām gāzēm. Paredzēts arī nodrošināt ilgtspējību biodegvielas izejvielu audzēšanā un izpētīt jautājumus par biodegvielu robežkoncentrāciju degvielā.
3. Biodegvielu ražošanas un izplatīšanas sistēmas veidošana
EK veicinās, lai dalībvalstis un reģioni ņemtu vērā biodegvielu un citu bioenerģijas avotu priekšrocības, izstrādājot konkrētus valsts rīcības plānus. Tāpat domāts ierosināt izveidot īpašu ad hoc grupu, kas strādās ar biodegvielas jautājumiem un vērtēs, kāpēc veidojas barjeras biodegvielu ieviešanai.
4. Izejvielu krājuma paplašināšana
EK dos tiesības atbalstīt cukura ražošanu bioetanola vajadzībām gan nepārtikas produktu ražošanas režīmā atmatā atstātajās platībās, gan ar piemaksām par enerģijas kultūrām. Novērtēs iespējas papildus pārstrādāt intervences krājumu labību biodegvielā, izvērtēs enerģijas kultūru shēmas, pārraudzīs biodegvielas pieprasījuma ietekmi uz preču un blakusproduktu cenām, finansēs kampaņu, lai informētu zemniekus un mežu īpašniekus par enerģijas kultūru īpašībām un to sniegtajām biznesa iespējām.
5. Tirdzniecības iespēju veicināšana
EK izvērtēs priekšlikumu par atsevišķu nomenklatūras kodu ieviešanu biodegvielām. Ievestajam bioetanolam saglabās ne mazāk labvēlīgus tirgus pieejamības noteikumus, kā tie ir nodrošināti pašreiz spēkā esošajos tirdzniecības nolīgumos, kā arī ievēros līdzsvarotu pieeju tirdzniecības sarunās ar etanola ražotājvalstīm un reģioniem.
6. Atbalsts jaunattīstības valstīm
EK nodrošinās, lai valstīs, kas ir pievienojušās Cukura protokolam un kuras ietekmē ES cukura reforma, paredzētos papildu pasākumus varētu izmantot bioetanola ražošanas attīstībai. Tāpat izstrādās saskaņotu atbalsta pasākumu kopumu jaunattīstības valstīm, izpētīs, kā ES var visefektīvāk atbalstīt ekoloģiski un ekonomiski ilgtspējīgas valsts rīcību plānus biodegvielas jomā.
7. Atbalsts pētījumiem un attīstībai
EK turpinās atbalstu biodegvielu izstrādei un biodegvielu nozares konkurētspējas pilnveidošanu un par prioritāti uzskatīs „biopārstrādes” jēdziena un otrās paaudzes biodegvielu izpēti. Tāpat plānots veicināt Biodegvielu tehnoloģiju platformas izveidi nozares vadībā un mobilizēt citas atbilstošas tehnoloģijas platformas, atbalstīt attiecīgo tehnoloģiju platformu izstrādāto stratēģiskās izpētes programmu īstenošanu.
Alternatīvu veicināšana
Eiropas ambīcijas ir lielas. Jaunais ES direktīvas projekts paredz, ka ar 2020.gadu dalībvalstīm būs jānodrošina biodegvielas patēriņš jau 10% apmērā no visas degvielas. Laiks negaida, un būtu loģiski, ja arī Latvija gatavotos šai jau pavisam tuvajai nākotnei. Bet kāda tad ir Latvijas valdības nostāja? Pavisam drīz jau redzēsim, vai patreizējās ekonomiskās situācijas iespaidā kāds vispār atcerēsies par biodegvielas ražotājiem.
Tikmēr ļoti pozitīvi vērtējams tas, ka, pateicoties biodegvielas nozarei, tiek nodrošināts Latvijai tik ļoti nepieciešamais eksports. Taču, kā jau iepriekš minēts, par sliktu nenāktu arī iekšējā patēriņa veicināšana. Pirmkārt, pati valdība ir teikusi, ka šajos grūtajos laikos būtu vēlamas patērēt vairāk vietējā ražojuma preces. Otrkārt, degvielas kopējais patēriņš pēdējos gados nav krities, tātad tas tikai veicina importu, radot spiedienu uz importa/eksporta bilanci. Treškārt, biodegvielas patēriņa veicināšana neietekmē līdzekļu uzkrājumu samazinājumu, jo degviela nepieciešama jebkurā gadījumā. Ceturtkārt, biodegvielas patēriņš veicinās investīcijas tās ražošanā.
Latvijai jādomā arī globāli, aizstāvot savas pozīcijas ES līmenī. ES stratēģijā ir skaidri pateikts, ka EK veicinās neapstrādāto zemju izmantošanu. Tieši šis aspekts — Latvijas resurss — daudz neizmantotas zemes — un citu ES dalībvalstu finansiālās iespējas — būtu jāizmanto sarunās ar EK par turpmāko biodegvielas tirgus attīstību. Turklāt būtu jāizvērtē arī ES struktūrfondu finansējuma sadalījums. Pašreiz lieli struktūrfonda līdzekļi jau paredzēti alternatīvās enerģijas attīstībai — šis pasākums attiecas uz vēja elektrostaciju attīstību, lai gan faktiski alternatīvās elektroenerģijas daļā kopējā energoresursu bilancē Latvijai ir viens no labākiem rādītājiem ES. Kādēļ gan lai minētos struktūrfondu līdzekļus nenovirzītu arī biodegvielas attīstības programmām?
Lai kļūtu ekonomiski mazāk atkarīgai no naftas importa, ES un arī Latvijai arvien vairāk jādomā par pašu biodegvielas ražošanas veicināšanu un tās patēriņa iespējām vietējos tirgos. Līdz šim biodegviela ir lietota pārsvarā nelielos apjomos vai pilotprojektos, taču tuvākajā nākotnē tai paveras plašas iespējas. Degvielas imports veido negatīvu bilanci importa/eksporta jomā, un nauda aizplūst no valsts. Degvielas imports rada valsts atkarību no situācijas ārējos tirgos, tāpēc valstij būtu jādara viss iespējamais, lai no degvielas nozares gūtu lielāku pievienoto vērtību iekšzemē un lai Latvija būtu mazāk atkarīga no naftas produktu importa. Kā viens no risinājumiem ir pievienot degvielai biodegvielu, kas ražota no vietējām izejvielām.
Pieaugot akcīzes nodoklim, atbilstoši ES prasībām pieaug arī degvielas cena. Lai gan, piemērojot nodokļa diferencēšanu, tiek veidota arvien lielāka nodokļa starpība, valdībai būtu jādomā arī par citiem biodegvielas izmantošanu stimulējošiem pasākumiem, lai biodegvielas cena būtu konkurētspējīga ar parasto fosilo degvielu.
Papildus akcīzes nodokļa atlaidēm transportā izmantojamai biodegvielai jādomā arī par citiem stimuliem. Piemēram, par nodokļu atlaidēm biodegvielai, ko izmanto par kurināmo, vai biodīzeļdegvielai, ko izmanto lauksamniecībā. Jāpēta arī biodegvielas izmantošanas iespējas dzelzceļa transportā. Tāpat Latvijas valdībai būtu jānosaka, ka valdības dienestiem un iestādēm savos transportlīdzekļos jāpatērē tikai biodegviela, savukārt valdības autoparkam būtu jāiepērk tikai tādi transportlīdzekļi, kuri par degvielu izmanto alternatīvo degvielu. Nepieciešams pieņemt arī programmas, ar kurām būtu noteikts, ka lielākajās pilsētās sabiedriskajā transportā izmantojama tikai biodegviela, un tāpat vajadzētu noteikt transportlīdzekļu nodevas atlaides transportlīdzekļiem, kuru dzinēji piemēroti biodegvielas izmantošanai. Ir sapņi, kurus mēs vēlamies piepildīt, tāpēc ļausim, lai arī sapnis par biodegvielas izmantošanu mūsu ikdienā kļūst par realitāti.
______________________________
[1] ES stratēģija biodegvielu jomā, ES Vēstnesis, 67.lp, 2006.g. 18.marts
[2] Padomes Direktīva 2003/30EK „Par biodegvielas un citu atjaunojamo degvielu izmantošanas veicināšanu transportā”, ES Vēstnesis, 123.lp., 2003.g. 17.maijs
[3] Padomes Direktīva 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, ES Vēstnesis, 283 lp., 2003.g. 31.oktobris
[4] Andris Piebalgs, http://ec.europa.eu/commission_barroso/piebalgs/index_en.htm
[5] Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanas veicināšanu http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=CELEX:52008PC0019:EN:NOT
[6] LR programma „Biodegvielas ražošana un pielietošana Latvijā (2003.-2010.) Latvijas Vēstnesis, Nr.181, 2003.g. 23.decembris
[7] Biodegvielas likums, Latvijas Vēstnesis, Nr. 52, 2005.g. 1.aprīlis
[8] Likums „Par akcīzes nodokli”, Latvijas vēstnesis,
[9] Valsts ieņēmu dienesta dati, www.vid.gov.lv