Foto: B. Koļesņikovs
EP vēlēšanas Lietuvā sakrīt ar prezidenta vēlēšanām un kalpo kā iesildīšanās rudenī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, tāpēc iekšpolitiskās tēmas pārliecinoši dominē šajā kampaņā, ko politologi sauc arī par “zema līmeņa populistiskām spēlītēm”.
“Politologi šausminās par populismu un atklāti pausto neizpratni par politiku, ko Eiropas Parlamenta vēlēšanām veltītajos raidījumos un publiskajos pasākumos demonstrē Lietuvas politisko partiju EP kandidāti”, vēstī Lietuvas portāls “Delfi”. Lietuvas vadošie politologi uzsver, ka vairums EP kandidātu runā par jautājumiem, kas aktuāli neizglītotiem ļaudīm un kam nav nekā kopēja ar EP kompetenci, tātad “spēlē zema līmeņa populistiskas spēlītes”, bet tūdaļ piebilst, ka tas raksturīgs arī citām Eiropas valstīm. Kādi tad ir lietuviskie akcenti šajā vēlēšanu kampaņā?
Uz 13 Lietuvai piešķirtajām vietām EP pretendē 11 partiju un vienas koalīcijas izvirzīti 244 kandidāti un balsošana notiks dienu vēlāk nekā Latvijā – 13.jūnijā. EP vēlēšanas Lietuvā notiks reizē ar Lietuvas prezidenta ārkārtas vēlēšanām, un līdz ar to cilvēku prātos EP paliek otrajā vietā. Tomēr divu notikumu vienlaicīgai norisei ir arī savi plusi: aizgājuši, lai nodotu balsi par vēlamo prezidentu, cilvēki, protams, vēlēs arī EP, tāpēc vēlēšanu aktivitāte Lietuvā gaidāma augsta – ap 58% vēlētāju atzinuši, ka noteikti ies balsot. Pavisam Lietuvas vēlētāju sarakstos ierakstīti 2,6 milj. vēlētāju. Vēlēšanos balsot Lietuvā līdz pagājušās nedēļas nogalei izteikuši arī 323 tur pastāvīgi dzīvojoši ES pilsoņi, tostarp 75 Latvijas pilsoņi.
77% lietuviešu svarīgākas par partijas nostāju ir atsevišķu kandidātu personiskās īpašības, tāpēc būtu lietderīgi tās aplūkot tuvāk. Vidējais statistiskais eirokandidāts Lietuvā ir turīgs, apmēram 47 gadus vecs Viļņā dzīvojošs vīrietis; precējies, divu bērnu tēvs ar augstāko ekonomisko izglītību, strādā vadošu darbu privātā sabiedrībā, prot angļu valodu. Vidējais ģimenes uzkrātais īpašums – ap 322 tūkstošiem litu (ap 62 tūkstoši latu); kandidāta gada ienākumi – ap 52,2 tūkstoši litu (ap 10 tūkstoši latu).
EP kandidātu vidū ir bijušais Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis, tagadējais ārlietu ministrs Antans Vaļonis, kā arī citi tagadējie un bijušie ministri, Seima locekļi. Socioloģiskie pētījumi liecina, ka Lietuvas iedzīvotāji Eiropas Parlamentā vislabprātāk gribētu redzēt Valdu Adamku (24,7%) un vēl vairākus sabiedrībā pazīstamus ļaudis, kas savu kandidatūru EP nav izvirzījuši. Tātad nāksies izvēlēties no tiem, kas šos posteņus kāro.
Speciālisti uzskata, ka apmēram 20 kandidāti varētu būt lieliski EP locekļi. 13 vietām tā kā pietiktu, diemžēl veiktās aptaujas ļauj noprast, ka divas trešdaļas minēto augsta līmeņa darbinieku par EP locekļiem, visticamāk, nekļūs. Spilgtākais piemērs atšķirībai starp speciālistu un tautas vērtējumu ir Darba partija: politiķi un politologi uzskata, ka starp šīs partijas kandidātiem praktiski nav personu, kam būtu izpratne par EP risināmajiem jautājumiem un kas spētu pārstāvēt savu valsti, taču sabiedriskā viedokļa aptauja liecina, ka no šīs partijas ir izredzes tikt ievēlētiem pat četriem kandidātiem (18,5% balsu). Labas izredzes ir arī A. Brazauska sociāldemokrātiem (14,2%) un R. Paksa liberāldemokrātiem (8,8%). Izredzes iekļūt EP ir arī Jaunās demokrātijas savienībai, Tēvzemes savienībai un liberāļiem.
Vēlēšanās piedalās ne tikai ES atbalstošas partijas, bet arī divu eiroskeptiķu – Tautas progresa un Nacionālās centra partijas pārstāvji. Lietuvas Poļu vēlēšanu akcija un Lietuvas Krievu savienība izveidojušas koalīciju “Kopā esam spēks”.
Visvairāk līdzekļu – 676 tūkstošus litu (ap 130 tūkstoši latu) vēlēšanu kampaņai savākuši valdošie sociālliberāļi – Jaunā savienība. Daudz neatpaliek arī opozīcijā esošie konservatori Tēvzemes savienība, kas iekrājuši vairāk nekā 510 tūkstošus litu (ap 98 tūkstoši latu).
Lietuvā populārās Katoļu Baznīcas bīskapu konference izplatījusi paziņojumu, ka Baznīca neatbalsta nevienu konkrētu partiju, koalīciju vai kandidātu.
Pārsteidz ziņa, ka vairākas partijas EP kandidātu sarakstos iekļāvušas personas, kas neprot vai vāji prot angļu vai franču valodu (daži kandidāti prot tikai krievu valodu), bet, zinot, ka Lietuvā drīz gaidāmas arī Seima vēlēšanas, kļūst saprotams gan šis absurds, gan pastiprinātā vēlme kampaņā uzsvērt nacionālos, ekonomiskos un sociālos iekšpolitikas jautājumus, kuru risināšana nebūt nav ES kompetencē. Būtu savādi, ja partijas EP velēšanas neizmantotu kā papildus pašreklāmas iespēju.