Raksts

ĢM kultūraugi: mīti, riski, ieguvumi


Datums:
06. maijs, 2008


Autori

Ināra Turka


Foto: green.thumbs

Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas izdevīgumu un riskus parasti apraksta vienpusīgi, uzsverot tikai izdevīgumu vai, gluži pretēji, akcentējot tikai riskus videi un veselībai. Patiesība, kā gandrīz vienmēr, ir pa vidu.

Patlaban pasaulē lielās platībās audzē ģenētiski modificēto (ĢM) soju, kukurūzu, kokvilnu un rapsi (skat. tabulu). Nelielās platībās audzē ĢM rīsus, ķirbjaugus, papriku, tomātus, papaiju un citus eksotiskus augļus, lucernu, kā arī kokaugus ātraudzībai. 2007. gadā ģenētiski modificētie kultūraugi pasaulē aizņem 114 miljonus hektāru.

Plašāk audzēto ĢM kultūraugu platības pasaulē 2007. gadā, miljonos ha

Avots: ISAAA Briefs Nr. 37, 2007

Eiropas Savienībā komerciāli audzē tikai ĢM kukurūzu (0.45 miljoni hektāru). Netiek audzēti dārzeņi un graudaugi. Sagatavošanas stadijā audzēšanai ir ĢM rapsis, kartupeļi un cukurbietes.

Mīti

Ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanas izdevīgums nākotnē būs ekonomisks un būs arī pieejama ērta audzēšanas tehnoloģija. Taču pagaidām Latvijas agroklimatiskos apstākļos audzēšanai atļauto ĢM kultūraugu izdevīgums ir iluzors, jo ĢM kultūraugu īpašības vēl tālu atpaliek no zemnieku vēlmēm, lai gan sabiedrībā tiek kultivēti mīti, ka, piemēram, audzējot ģenētiski modificētos augus, nebūs jālieto pesticīdi. Šādi ĢM kultūraugi vēl Ziemeļeiropā nav pieejami un atrodas tikai ieceru līmenī. Patlaban izmantojam tikai pirmās paaudzes ģenētiski modificētos kultūraugus, kuru galvenā iezīme ir izturība pret glifosātu vai glufosinātu[1] herbicīdiem, un kukurūzai papildu izturība pret dažiem sakņu kaitēkļiem. Tāpat kā līdz šim, pārējie Eiropā audzētie kultūraugi jāapstrādā ar insekticīdiem un fungicīdiem, jo pret visām slimībām un kaitēkļiem noturīgi ĢM kultūraugi pagaidām nav pieejami. Pieņemot, ka Latvijas zemniekus vairāk interesē ĢM rapša audzēšana, bet mazāk — ĢM kukurūza, gribu uzsvērt, ka nepareizi ir kultivēt ideju, ka, audzējot Latvijā ĢM rapsi un citus kultūraugus, nebūs jālieto pesticīdi.

Daži fakti par ĢM rapsi:

  • izmēģinājos nav pārliecinoši pierādīts, ka ĢM rapša ražas ir augstākas;
  • vidēji varēs ieekonomēt tikai vienu herbicīdu smidzinājumu;
  • dārgāk būs jāmaksā par ĢM rapša sēklu;
  • būs papildu izdevumi, lai ievērotu visus līdzāspastāvēšanas noteikumus, lai neapdraudētu konvencionālās un bioloģiskās saimniecības;
  • pārdosim lētāk, jo pieaug specifiskie uzglabāšanas un transporta izdevumi.

Pieaugot rapša platībām, kopējais insekticīdu un fungicīdu lietojums valstī ievērojami pieaugs.

Dažas modifikācijas jau tagad izrādījušās neveiksmīgas. Piemēram, neveiksmīga izrādījusies pret Kolorado vaboli izturīgu ĢM kartupeļu radīšana. Pēc vairāku gadu izmēģinājumiem nācās secināt, ka Kolorado vaboles vairs nereaģē uz Bt toksīnu, kurš izmantots modifikācijā, un bija jāatgriežas atpakaļ pie insekticīdu lietošanas vaboles ierobežošanai.

Riski

Riski, audzējot ģenētiski modificētos kultūraugus, būs saistīti ar attiecīgā kultūrauga bioloģiskām īpatnībām un vispusīgu zināšanu trūkumu par ĢM kultūraugu masveida audzēšanu lielās platībās. Potenciāli riskantāki videi ir svešapputes augi (rapsis), jo tiem dabā ir radnieciski savvaļas augi un putekšņi izplatās tālu no audzēšanas vietas ar kukaiņiem – apputeksnētājiem un vēju, kā arī ar sēklu transportēšanas laikā un ar putniem. Zinātniskie pētījumi Zviedrijā un Dānijā liecina, ka pašizsējas rapša sēklas augsnē saglabājas 8 līdz 10 gadus[2] un šādi augi parasti ātrāk iegūst izturību pret attiecīgo herbicīdu. Pašizsējas rapša augu iznīcināšana prasīs ievērojamus papildu izdevumus. Nākotnē riskanta var izvērsties regulāra vienas herbicīdu grupas (glifosātu) lietošana lielās platībās gadu no gada, jo tas ievērojami var ietekmēt bioloģisko daudzveidību, kā arī var rasties pret herbicīdiem izturīgas nezāļu sugas.

Pirms uzsākt audzēt ĢM kultūraugus, vajadzētu dokumentēt patreizējo situāciju saimniecībās, lai varētu novērtēt pozitīvās vai negatīvās izmaiņas.

Risku jomā jāņem vērā, ka dažviet iespējama arī nelegāla ĢM rapša audzēšana, kā tas ir noticis Argentīnā, Ukrainā un cituviet. Šī iemesla dēļ nākotnē būs problemātiska ĢM kartupeļu audzēšana, jo kartupeļu sēklas aizņemšanās no lauka ir bieži izplatīta parādība arī konvencionālo kartupeļu saimniecībās Latvijā.

Likumdošana

Ja 2009. gadā uzsāk ĢM kultūraugu audzēšanu, tad steidzīgi jāsakārto jautājumi par ĢM sējumu apdrošināšanu un starpvalstu vienošanās par zaudējumu atlīdzību, ja ĢM gēni nekontrolēti izplatīsies pārrobežās, kā arī par iespējamo zaudējumu atlīdzināšanas kārtību.

Latvijā pieņemtie normatīvie dokumenti [3] paredz kārtību, kādi pasākumi būs jāveic, uzsākot ĢM kultūraugu audzēšanu, lai iegūtu pilnu informāciju par lauku izvietojumu, novērstu ĢM kultūraugu nekontrolētu izplatīšanos blakus esošās bioloģiskās un konvencionālās saimniecībā. Atsevišķos reģionos, kur vairāk attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība, sēklkopība un biškopība, nebūs iespējama šo ražošanas veidu un ĢM kultūraugu audzēšanas līdzāspastāvēšana, bet par katru gadījumu zemniekiem būs citam citu jāinformē un jāvienojas.

Brīvās zonas no ĢM kultūraugiem var noteikt tikai paši audzētāji, šos jautājumus administratīvi neregulēs. Latvijas valstij kā Eiropas Savienības dalībvalstij ir daudzas starptautiskās saistības, kas neļauj politiski atteikties no ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanas, bet audzētājiem joprojām paliek brīvā izvēle, darīt to vai nedarīt

___________________
[1] Plaša spektra iedarbības herbicīdi, kuri spēj iznīcināt visus veģetējošus augus

[2] D`Hertefeld u.c., Biology Letters, 2008, aprīlis

[3] Ģenētiski modificēto organismu aprites likums. 15.11.2007; http://www.likumi.lv/doc.php?id=167400; Noteikumi par prasībām ģenētiski modificēto kultūraugu līdzāspastāvēšanas nodrošināšanai, kā arī uzraudzības un kontroles kārtību (vēl nav vēl spēkā).


Ģenētiski modificēto organismu aprites likums

Greenfacts

Zaļā brīvība


Saturs, kurš šajā mājaslapā publicēts 2014.gadā un agrāk, bija daļa no sabiedriskās politikas portāla politika.lv. Šajā portālā tika publicēti dažādi pētijumi, analīzes, viedokļraksti un blogi, kuru saturs ne vienmēr sakrīt ar politika.lv redakcionālās komandas vai Providus pozīciju.

Creative commons licence ļauj rakstu pārpublicēt bez maksas, atsaucoties uz autoru un portālu providus.lv, taču publikāciju nedrīkst labot vai papildināt. Aicinām atbalstīt providus.lv ar ziedojumu!